Gandrīz katram ziemas periodā ir bijusi pieredze ar bojātiem apaviem, kur pie vainas ir uz ietvēm kaisītais sāls. Kā vēsta sabiedrības iniciatīvu portāls “Manabalss.lv”, sākta parakstu vākšana par smilšu, nevis sāls izmantošanu ielu kaisīšanā. Tiek uzsvērts, ka sāls ir kaitīgs ceļu segumiem, apaviem, automašīnām un arī mājdzīvnieku ķepām. Tiek diskutēts arī par to, ka sāli varētu izmantot tikai uz lielajiem autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām. Šobrīd viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek izmantots tieši sāls, ir izmaksas – tas ir lētāk.
Sāls ir vislētākais materiāls
Imants Mucenieks, šoferis
“Manuprāt, sāls kaitīgums ir nedaudz pārspīlēts. Braucot pa lielajiem ceļiem, mums nav tuksnesis, bet gan zaļa un plaukstoša daba – tas nozīmē, ka viss ir kārtībā! Ja parēķina, cik uz katru kvadrātmetru tiek kaisīts sāls, tad ir skaidrs, ka nekāds lielais kaitējums netiek nodarīts. Protams, es nebūtu pret šādu sistēmu, ka sāli neizmanto, bet, domāju, tas nav tik vienkārši izdarāms. Sāls ir vislētākais un visefektīvākais materiāls. Mums ir bargas ziemas, un tikai ar smiltīm nav iespējams padarīt ceļus neslidenus, jo tās sasalst. Tāpēc smiltis tiek sajauktas ar sāli. Ja kaisītu tikai ar smiltīm, tad tās būtu jāglabā siltumā, bet kas tad par to maksātu? Pasaulē ir dažādas tehnoloģijas, piemēram, uz ceļiem kaisa sakarsētas smiltis, bet tur nepieciešama attiecīgā tehnika – pie mums tas vēl tik drīz nav sagaidāms.”
Svarīgāk, lai ietves nav slidenas
Signe Gorbāne, veterinārās klīnikas “Labākie draugi” veterinārārste
“Sāls nav vitamīni ādai, ko var just, kad to lietojam. Ņemot vērā, ka ietves tiek kaisītas ar sāli un suņu mūsu pilsētā ir pietiekami, es nevarētu teikt, ka ir ļoti daudz sūdzību saistībā ar iekaisušām dzīvnieku ķepām. Prieks, ka daudz ir tādu saimnieku, kuri rūpīgi izturas pret saviem četrkājainajiem draugiem un pēc katras pastaigas nomazgā viņiem ķepas – tas ir arī veids, kā var izvairīties no dažādiem iekaisumiem, jo sāls labi izšķīst ūdenī un problēma ir novērsta. Esmu saskārusies ar situāciju, kad apavi tiek sabojāti sāls dēļ, bet, manuprāt, svarīgāk ir tas, ka ietves nav slidenas. Noteikti ir kāds iemesls, kāpēc ielas tiek kaisītas tieši ar sāli, un tas daudzums nav tik liels, lai rastos satraukums.”
Ziemā vairāk jārūpējas par auto
Normunds, šoferis
“Zinu, ka Skandināvijas valstīs izmanto smalcinātas šķembas kaisīšanai, bet šaubos, ka pie mums kaut kas tāds tiks ieviests. Apavu bojājumus vairāk izjūtu braucienos uz Rīgu, bet tad es iegādājos dažādus aizsargkrēmus, lai apavus tomēr pasargātu. Protams, sāls bojā transportlīdzekļus, man tā ir aktuāla problēma. Par savu mašīnu ziemā ir jārūpējas dubultā. Es parasti savu auto žāvēju, izpūšu visu ar gaisu un apstrādāju ar pretkorozijas līdzekļiem. Protams, ne visiem ir iespēja iebraukt garāžā un sakopt savu transportlīdzekli, bet katru reizi braukt uz autoservisu ir dārgi. Ja ceļi tiktu kaisīti tikai ar smiltīm, tas nāktu par sliktu kanalizācijas un lietusūdens novades sistēmām, jo tās aizsērētu. Domāju, ka sāls tiks kaisīts arī turpmāk, jo tas ir efektīvākais materiāls, lai uz ceļiem un ietvēm neslīdētu.”
Smilts sasalst, samazinot satiksmes drošību
Aldis Lācis, “Latvijas Valsts ceļu” pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors
“Ar smilts un sāls maisījumu tiek kaisīti grants autoceļi atkalas laikā. Nav cita reaģenta, kas iedarbotos uz sniegu un ledu tik efektīvi kā hlorīdi. Videi draudzīgākais ir nātrija hlorīds jeb sāls. Tas lietus ietekmē viegli noskalojas un dabā ilgstoši nesaglabājas. Smilts nenovērš ledus veidošanos uz brauktuves un nenodrošina brauktuves attīrīšanu no ledus, rodas ledus uzaugumi, kas samazina satiksmes drošību – ledus rises ir satiksmei visbīstamākās. Smilti nevar kaisīt arī tāpēc, ka tīrā veidā tā sasalst un satiksmes ietekmē “nolido” no ceļa. To var novērst, vien pievienojot hlorīdus.”
