Ekonomikas ministrija (EM) tomēr neslēgs līgumu ar zvērinātu advokātu
biroju “BDO Law”, kas konkursā ieguva iespēju izvērtēts, cik atbilstoši
EM savulaik pieņēmusi lēmumus, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no
atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražoto elektroenerģiju obligātā
iepirkuma ietvaros.
Telekompānijas TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka “BDO Law”
varētu nonākt interešu konfliktā, jo šī biroja advokāti paši ir bijuši
iesaistīti koģenerācijas biznesā un viņu biznesa partnera un bijušā
darbinieka uzņēmumam ministrija pirms divām nedēļām ir atņēmusi atļauju.
LETA jau ziņoja, ka “BDO Law” piedāvātā cena konkursā bija 50 820
eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Konkursā piedalījās
arī SIA “PricewaterhouseCoopers”, bet tā piedāvātā cena bija augstāka.
“Nekā personīga” izpētījis, ka viena no firmām, kam EM ir anulējusi
atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ir SIA
“Eiro-Āzijas investīciju aģentūra”, kuras līdzīpašniece no 2010. līdz
2013. gadam bija “BDO Law” vadošā advokāte Vita Liberte. Uzņēmums bija
solījis koģenerācijas staciju uzbūvēt Alūksnē,
Merķeļa ielā 20, kur atrodas kokapstrādes firma “4 Pluss serviss”,
savukārt šī uzņēmuma līdzīpašnieks aizvien ir otra “BDO Law” vadošā
advokāta Jāņa Zelmeņa brālēns Alūksnes
domes deputāts Askolds Zelmenis. “Eiro-Āzijas investīciju aģentūras”
juridiskā adrese ir Rīgā, Kaļķu ielā 15 3b, kur atrodas advokātu birojs
“BDO Law”.
Arī pašreizējais “Eiro-Āzijas investīciju aģentūras” īpašnieks Jānis
Timma nenoliedz, ka ir arī biznesa partneris un klients advokātiem
Zelmenim un Libertei. Viņš gan uzvēris, ka pats zvanījis ministrijai un
lūdzis atcelt atļauju, jo vairs neplāno turpināt realizēt koģenerācijas
projektu.
Advokātu Zelmenis raidījumam teicis, ne viņam, ne citiem biroja
darbiniekiem neesot tādu juridisku saistību, kas varētu radīt bažas par
interešu konfliktu. “Reāls advokāta interešu konflikts ir apkalpot divus
dažādus klientus par vienu un to pašu jautājumu vienlaicīgi,” norādījis
advokāts.
Lai gan informācija par to, ka abi minētie advokāti ir saistīti ar
uzņēmumu, kam anulēta atļauja, ir pieejama virknē publisku datu bāžu, EM
Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore apgalvoja, ka ministrijas
ierēdņiem tas nav bijis zināms. Viņš gan vērš uzmanību faktam, ka
konkursā uzvarējušajām personām ir jāparaksta apliecinājumi par interešu
konflikta neesamību.
Ceturtdien pēcpusdienā notikusi advokātu un EM pārrunas, kurās
izlemts, ka “BDO Law” atteiksies no tiesībām vērtēt ierēdņus, norada
raidījums.
Jau ziņots, ka iepirkuma mērķis ir veikt neatkarīgu auditu, kas
izvērtētu EM pieņemto lēmumu atbilstību ārējo normatīvo aktu prasībām,
kā arī veikt šo lēmumu izpildes procesa uzraudzības pietiekamības un
efektivitātes novērtējumu.
Audita rezultātā Izpildītājam būs jāsagatavo audita ziņojums par EM
darbinieku faktisko rīcību laika periodā no 2012.gada 28.augusta līdz
2017.gada 14.novembrim, skaidrojot un piemērojot normatīvos aktus, un
pieņemot lēmumus, kuri nosaka komersantu tiesības uz elektroenerģijas
obligāto iepirkumu.
EM pārstāvji atzīmē, ka audita pārbaudāmā perioda sākums noteikts
atbilstoši termiņam, kad tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta
(MK) noteikumos Nr.221, kuri pilnā apmērā nostiprināja obligātā
iepirkuma moratoriju. Līdz tam brīdim komersantiem bija tiesības
pieteikties obligātā iepirkuma tiesību atļaujām, bet EM bija pienākums
tos izvērtēt atbilstoši tobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem. Audita
beigu periods izvēlēts, sākot darbu pie iepirkuma tehniskās
specifikācijas izstrādes.
Kā ziņots, līdz šim EM ir atcēlusi atļaujas pārdot elektroenerģiju
obligātā iepirkuma ietvaros kopumā 21 koģenerācijas elektrostacijai.
Tādējādi, pēc ministrijas aplēsēm, novērsts iespējamais obligātā
iepirkuma komponentes (OIK) kopējais izmaksu pieaugums turpmākajos
desmit gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.
2017.gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA
“Elektro Rīdzene” Cēsu novadā, SIA “Energo Fortis” Līvānu novadā un SIA
“E Strenči” Strenču novadā.
Savukārt šogad atļaujas atceltas elektrostacijām SIA “Madonas Eko” Madonas novadā, SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes
novadā, SIA “Evokem” Līvānu novadā, SIA “M Parks” Amatas novadā, SIA
“Eco Latvis” Tukuma novadā, SIA “Baltekogen” trim elektrostacijām Raunas
novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA “Tektus” Amatas novadā,
SIA “Digne” Vecumnieku novadā, SIA “Atauga-G” Olaines novadā, SIA
“Krustpils AER” Krustpils novadā, SIA “Pellets Energy” Talsu novadā, SIA
“E Seda” stacijai Strenču novadā, SIA “Rīgas enerģija” Rīgā, SIA “AM
Energy solution” Vecumnieku novadā, SIA “Briedis būve” Saldus novadā un
SIA “Barkavas enerģija” vienai elektrostacijai Madonas novadā.
Līdz šim brīdim EM lēmumu atcelt atļauju pārdot elektroenerģiju
obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējuši trīs uzņēmumi. Patlaban
Administratīvajā rajona tiesā EM pieņemtos lēmumus atcelt atļauju pārdot
elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pārsūdzējusi “Elektro
rīdzene”, “Energo Fortis” un “E-Strenči”.
Iepriekš arī vēstīts, ka pārsūdzēt ministrijas lēmumu plāno “Rīgas enerģija”.
Pēc publiski izskanējušās informācijas, par atsevišķu koģenerācijas
elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām
2017.gada oktobrī EM sāka pārbaudes 40 AER koģenerācijas
elektrostacijās.
Savukārt, lai uzlabotu AER koģenerācijas elektrostaciju kontroles
efektivitāti nākotnē, martā izskatīšanai valdībā iesniegti grozījumi
normatīvajos aktos, kas ļaus šogad veikt vispusīgu OIK atļauju saņēmēju
auditu. Tāpat šogad vēl plānots veikt neatkarīgu ministrijas līdzšinējās
faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes
uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.
