Likums “Par valsts aizsardzību” nosaka, ka katra Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir aizsargāt savu valsti. Aizsardzība ir viena no svarīgākajām jebkuras valsts funkcijām. To pilda bruņotie spēki, kuru personāla pamatsastāvu veido karavīri – virsnieki, instruktori un kareivji. Karavīri ir tieši un personīgi atbildīgi par valsts aizsardzību. Tātad, ir tāda profesija – sargāt tēvzemi.
Virsniekiem tas parasti ir mūža aicinājums. Sekojot savas sirds patriotiskajam aicinājumam, viņi brīvprātīgi izvēlas kļūt par profesionāliem karavīriem un veltīt valsts militārajam dienestam visu savu mūžu. Personālam tiek izvirzītas augstas prasības. Īpaši tas attiecas uz virsniekiem, jo viņi veido armijas kodolu. Kas ir virsnieka darbs militārajā dienestā? Kādām prasībām ir jāatbilst virsniekam kā augstākā līmeņa militārajam speciālistam armijā? Kā sagatavot jaunietim sevi, lai kļūtu par virsnieku? Par to stāsts šajā rakstā, kas domāts jauniešiem, kuri ir iecerējuši savu dzīvi saistīt ar profesionālo militāro dienestu un virsnieka karjeru.
Kas ir virsnieks un viņa darbs?
Priekšstatu par virsnieka darbu var iegūt, iepazīstoties ar virsnieka profesijas standartu, kas pieejams internetā, profesiju klasifikatorā. Taču, izvēloties militāro karjeru, ne mazāk nozīmīgi ir uzklausīt arī pieredzējušu karavīru stāstus par armijas dzīvi.
Vadoties pēc savas personīgās 44 gadu dienesta pieredzes bruņotajos spēkos un policijā, varu teikt un apliecināt, ka virsnieks ir plaša profila daudznozaru speciālists. Virsnieku kā amatpersonu pamatpienākumi ir detalizēti noteikti un izskaidroti militārajos reglamentos. To analīze ļauj secināt, ka virsnieka darbs ir saistīts ar funkciju izpildi daudzās jomās, galvenokārt, militārā dienesta un darba organizācijā, personāla un struktūrvienību vadīšanā, kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšanā miera laikā, kaujas darbībā kara laikā, karavīru izglītošanā un audzināšanā, saimnieciskajā darbībā un karavīru sadzīves organizācijā. Visās šajās jomās virsniekam ir jābūt izglītotam un kompetentam speciālistam, kā arī prasmīgam organizatoram.
Katrs virsnieks pirmām kārtām ir idejiski pārliecināts savas valsts patriots un pilsonis. Izvēloties profesionālo militāro dienestu, viņš ar zvērestu apliecina gatavību uzticīgi kalpot valsts dienestā visu mūžu, ziedot tam visus savus spēkus, spējas un nepieciešamības gadījumā arī dzīvību. Virsnieks kā valsts amatpersona vienmēr un visur domā un rīkojas, vadoties tikai un vienīgi pēc valsts interesēm un dedzīgi aizstāvot tās. Viņa patriotiskā stāja, valstiskā domāšana un rīcība iedvesmo un motivē visus karavīrus priekšzīmīgam dienestam un uzticīgai kalpošanai savai valstij. Virsnieks mīl savu tēvzemi un nīst spēkus, kas rada draudus tās brīvībai un neatkarībai. Demokrātiskā valstī virsnieks ir tāds pats pilsonis kā citi pilsoņi, atšķirība ir tikai formas tērpā.
Kaujas operāciju meistars
Virsnieks ir komandieris, militārās struktūrvienības vadītājs un administrators. Viņš organizē un plāno uzticētās struktūrvienības darbu miera un kara laikā, pilda augstākstāvošo priekšnieku pavēles un rīkojumus, pieņem lēmumus, dod pavēles un rīkojumus padotajam personālam, kontrolē tā rīcību, motivē personālu un koordinē padoto karavīru sadarbību, nodrošina veiksmīgu uzdevumu izpildi, veido vadības un sadarbības sistēmu, organizē vadības procesu un pielieto tajā mūsdienu modernās informācijas tehnoloģijas. Komandieris nes vienpersonisku atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un viņam uzticētās vienības kaujas un mobilizācijas gatavību. Virsniekam ir jābūt labi sagatavotam speciālistam vadībzinātņu nozarē, un viņa kompetencei jāatbilst operatīvās, taktiskās vai stratēģiskās vadības līmenim.
Virsnieks ir augstas klases karamākslas un kaujas operāciju meistars – taktiķis. Viņš pārzina karadarbības likumus un principus, miera un kara laika uzdevumus, prot organizēt visu veidu kaujas un pārskatīt kaujas laukus, kā arī zina kaujas darbības paņēmienus un metodes, kā panākt uzvaru ar augstu kaujas efektivitāti. Virsniekam ir jābūt labi sagatavotam militārajā taktikā un mūsdienu karamākslā, kas raksturojas ar visu bruņoto spēku veidu un ieroču šķiru kompleksu pielietošanu kopīgo karadarbības mērķu sasniegšanas interesēs. Virsnieks iet cīņā kopā ar savu vienību. Kaujā viņš ar personīgo piemēru, drosmi, drošsirdību, atjautību un izlēmību iedvesmo karavīrus, pašaizliedzīgi un gudri cīnās par uzvaru, un vienpersoniski nes atbildību par kaujas iznākumu.
Māca un izglīto karavīrus
Virsnieks ir plaša profila tehniskais speciālists. Viņš pārzina savas armijas un arī pretinieka ieročus, bruņojumu, kaujas tehniku un ekipējumu, zina to stiprās un vājās puses, kā arī prot tehniski pareizi tos ekspluatēt, remontēt, uzturēt kaujas gatavībā un efektīgi pielietot kaujā. Tehniskajā jomā savā specialitātē virsniekam ir jābūt izglītotam un sagatavotam bruņojuma un kaujas tehnikas ekspluatācijas inženiera līmenī vai vismaz kā augstas klases tehniķim. Jebkurš virsnieks prot precīzi šaut un prasmīgi vadīt kaujas mašīnas, pielietot modernos radioelektroniskos komunikāciju līdzekļus un informācijas tehnoloģijas, pārzina automatizētās ieroču un kaujas vadības tehniskās sistēmas un prot tās pielietot kā operators.
Virsnieks ir militārās profesionālās arodizglītības pedagogs. Viņš personīgi organizē padoto karavīru apmācību un vada nodarbības visos kaujas sagatavošanas programmā paredzētajos mācību priekšmetos. Tāpēc vienlaicīgi ar militārās un tehniskās izglītības iegūšanu virsniekam ir jāiegūst arī profesionālas arodizglītības pedagoga kvalifikācija. Virsnieks ir izcils metodiķis, kas prot mācīt un izglītot karavīrus, vadoties pēc principa: dari kā es! Viņš ir paraugskolotājs, kurš ar pilnu atdevi dalās savā pieredzē.
Virsnieks ir militārais psihologs un sociālais pedagogs. Visu virsnieku darbs ir cieši saistīts ar personālvadību, karavīru audzināšanu un militārās disciplīnas uzturēšanu, augsta līmeņa kaujas morālo īpašību, stresa un psiholoģiskās noturības formēšanu, kā arī ar personāla militārās psiholoģiskās sagatavošanas programmas īstenošanu. Komandiera fundamentālās zināšanas un kompetence militārajā psiholoģijā ir faktors, kas sniedz viņam iespēju nodrošināt savu autoritāti, panākt nepieciešamo personāla motivācijas līmeni, vienības kaujas gatavību un karavīru kolektīva ciešu kaujas saliedētību. Virsnieks spēj uzrunāt un pārliecināt jebkuru karavīru vienību doties cīņā, arī pat tad, kad stāvoklis šķiet bezcerīgs. Viņš prot organizēt personāla rehabilitāciju pēc kaujas un citām speciālajām operācijām ar upuriem un cietušajiem. Armijā ne visi karavīri ir gatavi un motivēti ievērot militārās disciplīnas prasības. Virsniekam nepieciešamības gadījumos ir jāprot veikt deviantas vai delikventas uzvedības karavīru sociālās uzvedības korekciju. Tamdēļ papildus izglītībai militārajā psiholoģijā ir vajadzīgas arī zināšanas un prasmes sociālajā pedagoģijā.
Zinošs saimniecības lietās
Virsnieks ir zinošs militārās saimniecības lietās, ekonomiski domājošs un prasmīgs saimnieks. Viņš rūpējas par savas vienības karavīru izvietojumu kazarmās un lauka nometnēs, par telpu un teritorijas uzturēšanu ideālā tīrībā un kārtībā, organizē personāla kvalitatīvu un pilnvērtīgu ēdināšanu un tam nepieciešamos sadzīves pakalpojumus, nodrošina apgādi ar apģērbu, ekipējumu un citām dienestam nepieciešamajām armijas mantām, veic stingru materiālo vērtību uzskaiti un kontrolē to pareizu un lietderīgu izlietošanu, kā arī ievēro finanšu disciplīnu un racionāli rīkojās ar budžeta līdzekļiem.
Virsnieks ir speciālists ar padziļinātām zināšanām jurisprudencē. Viņš pārzina likumdošanu, tieslietas un spēkā esošos nacionālos un starptautiskos likumus, sistemātiski pielieto tos ikdienā no visām tiesību nozarēm, bet īpaši – militāro tiesību jomā. Izglītots virsnieks no galvas zina armijas kopējo reglamentu prasības, stingri un neatlaidīgi īstenojot tās dzīvē. Katram virsniekam pašam ir jāprot izstrādāt dienestam nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus un reglamentus. Viņš atbild par savas struktūrvienības lietvedību.
Virsnieks ir personība ar plašām zināšanām politoloģijā un socioloģijā. Savā darbā viņš stingri un konsekventi īsteno likumīgās valdības deklarēto politiku. Virsnieki pārzina politisko, sociālo un ekonomisko stāvokli savā valstī, pasaules politisko karti un starptautiskās drošības stāvokli, krīžu reģionus un draudu situācijas. Viņi zina sabiedrotos, prot sazināties un darboties multinacionālo vienību sastāvā un veidot korektas attiecības ar sabiedroto armiju karavīriem, ievērojot viņu tradīcijas un parašas.
Līderis kolektīvā
Virsnieks ir aktīvs un prasmīgs sporta, kultūras un sabiedriskā darba organizators. Viņš ir izcils sportists vismaz divos sporta veidos, zinošs sporta tiesnesis kādā no sporta veidiem, treneris visos militāri lietišķajos sporta veidos. Virsnieks prot organizēt karavīru māksliniecisko pašdarbību un piedalās tajā arī pats, prot vadīt svētku saietus un pārzina saviesīgo pasākumu etiķeti un uzvedības normas. Ar savu optimismu un pozitīvo attieksmi pret dzīvi viņš spēj iedvesmot un vest sev līdzi padotos. Tāpēc virsnieks ir ne tikai formālais, bet arī neformālais līderis savā kolektīvā.
Virsnieki tiek izglītoti un sagatavoti militārajās mācību iestādēs, kur viņi iegūst militāro bāzes izglītību. Pēc militārās mācību iestādes absolvēšanas virsnieki turpmākā dienesta gaitā papildina savas zināšanas un pilnveido prasmes dažādos kvalifikācijas celšanas kursos. Parasti tas notiek ne retāk kā reizi trijos gados.
Kā tiek vērtēti virsnieki?
Lai noteiktu piemērotību un atbilstību amatam vai perspektīvajam paaugstinājumam, dienesta laikā virsnieki tiek atestēti. Atestācija notiek reizi piecos gados, kā arī saņemot kārtējo dienesta pakāpi vai jaunu amatu. Attīstīto valstu armijās virsnieku atestēšanas kārtību un metodiku nosaka atbilstoši normatīvie akti. Šo darbu karaspēka vienībās veic īpašas personāla atestēšanas komisijas, kuras izveido un vada vienību komandieri. Vērtēšana notiek pēc virsnieka personību raksturojošiem rādītājiem.
Savā praktiskajā darbā, izstrādājot atestācijas, es pielietoju rādītāju sistēmu, kas sastāvēja no desmit virsnieka personību raksturojošu īpašību kopām:
1.Fiziskā sagatavotība: veselības stāvoklis; fiziskā izturība, spēks, veiklība un reakcijas ātrums; sasniegumi sportā. Fiziskās sagatavotības pārbaužu kārtība, prasības un normatīvi bruņotajos spēkos tiek noteikti ar aizsardzības ministra pavēlēm, un virsnieku vērtēšana notiek, vadoties pēc tām.
2.Idejiski teorētiskie uzskati un pārliecība: politisko zināšanu līmenis; patriotiskā stāja, valstiskā domāšana un attieksme pret valsti; prasme pārliecināt un aizstāvēt nacionālās intereses; kritiskā domāšana, principialitāte un sociāli politiskā aktivitāte.
3.Militārā ētika un etiķete: izpratne par virsnieka godu; godīgums un uzticība dotajam vārdam; pienākuma sajūta un rūpes par padotajiem; valodas kultūra un militārā pieklājība; ierindas stāja un attieksme pret formas tērpa nēsāšanas prasībām; uzvedības kultūra dienestā un sadzīvē; morālā stabilitāte un attiecības ģimenē.
4.Morālās un kaujas īpašības: mērķtiecība un neatlaidība; disciplinētība un izdarīgums; atmiņa un modrība; emocionālā un gribas spēka stabilitāte; drošsirdība un gatavība uz risku; izlēmība un patstāvība; komandiera erudīcija un intuīcija; spēja precīzi un droši rīkoties sarežģītās ekstremālās situācijās; spēja neizpaust valsts un militāros noslēpumus, ievērot slepenības režīmu.
5.Motivācija un meistarība: vēlme būt par komandieri, pieredze komandējošā sastāva amatos; čaklums un centība dienestā; sasniegtais militārās profesionālās sagatavotības līmenis; darba mīlestība un kvalitāte; štāba un tehnisko darbu kultūra.
6.Administratīvi organizatoriskās spējas: prasme vadīt struktūrvienību, pareizi pielietot komandierim deleģēto varu; prasme organizēt padoto darbu un nodrošināt plānu stingru un korektu izpildi; spēja radoši domāt, analizēt datus, prognozēt situācijas un pamatot lēmumus; spēja uzturēt stingru militāro disciplīnu un reglamentos noteikto kārtību visos dienesta posmos; prasme strādāt ar instruktoru sastāvu (veikt atlasi, noteikt piemērotību amatiem, sagatavot, deleģēt pilnvaras patstāvīgajam darbam);
7.Spējas strādāt ar karavīru kolektīvu: prasme iekļauties kolektīvā un iekarot autoritāti; prasme radīt kolektīvā veselīgu morāli psiholoģisko gaisotni; prasme veidot un uzturēt reglamentos noteiktās savstarpējās attiecības, ietekmēt kolektīva mikrogrupas un to līderus; spēja attīstīt un stiprināt kaujas un progresīvās dienesta tradīcijas; spēja nodrošināt kolektīva kaujas vienotību un saliedētību.
8.Pedagoģiskā meistarība: pedagoģiskā domāšana, uzmanība un vērīgums; prasme mācīt padotos un pielietot mācību procesā mūsdienu mācību līdzekļus un tehnoloģijas; metodiskās iemaņas; prasme izvērtēt padoto uzvedību un veikt audzināšanas darbu; prasme strādāt ar personālu individuāli un dalīties ar savu pieredzi.
9.Saimnieciskās darbības spējas: ekonomiskā domāšana un apziņa; prasme rūpēties par padotajiem; spēja ekstremālos apstākļos rīkoties ar līdzekļiem racionāli un ekonomiski mērķtiecīgi; prasme ekonomēt laiku, saudzīgi un taupīgi apieties kā ar lieliem, tā arī ar maziem resursiem.
10.Psiholoģiskā sagatavotība: prasme organizēt personāla psiholoģisko apmācību un sagatavošanu; spēja ietekmēt padotos, pārliecinot viņus vai piemērojot sankcijas; prasme personālu psiholoģiski norūdīt; intelektuālā stabilitāte ekstremālās situācijās; temperamenta atbilstība ieņemamajam komandiera amatam.
Vadoties pēc šiem rādītājiem, atestējamajam virsniekam vērtējumu dod viņa tiešais priekšnieks, atestācijas komisijas ekspertu grupa, kā arī pats atestējamais, veicot pašvērtējumu. Ņemot vērā šos trīs vērtējumus un normatīvo dokumentu prasības, vērtēšanas protokolā tiek izlikta atzīme par katru rādītāju. Atzīmju kopums tiek ņemts par pamatu virsnieka atestācijas teksta sagatavošanai. Līdzīgi var tikt vērtēti un atestēti arī virsniekvietnieki un instruktori, kuri ieņem komandējošā sastāva amatus.
Nepieciešamības gadījumos tiek aptaujāts arī virsniekam padotais personāls – instruktori un ierindas karavīri. Parasti tad tiek noskaidrotas atbildes uz šādiem jautājumiem: Kāda ir virsnieka kā komandiera autoritāte? Vai virsnieks ir kaujas meistars? Cik kompetents, inteliģents un kulturāls ir virsnieks? Vai virsnieks ir drošsirdīgs un izlēmīgs kritiskās un bīstamās situācijās? Vai virsnieks saudzē padotos un rūpējas par viņiem?
Aplūkojot virsnieka darba saturu un prasības, varam secināt, ka, izvēloties profesionālo militāro dienestu kā sava mūža lietu, tam ir jāsāk savlaicīgi, mērķtiecīgi un rūpīgi gatavoties, pēc iespējas agrāk attīstot un krājot sevī dienestam nepieciešamās spējas un kompetenci. Tās neizdosies pilnā apjomā iegūt un pilnvērtīgi attīstīt samērā īsajā militāro studiju laikā. Vispiemērotākais vecums, kad vajadzētu uzsākt sagatavošanos, varētu būt 15 – 16 gadi, kas sakrīt ar mācību laiku vidusskolā vai ģimnāzijā. Tātad, iestājoties vidusskolas vai ģimnāzijas 10.klasē, vajadzētu mērķtiecīgi uzsākt arī intensīvu sagatavošanos militārajām studijām.
Kā gatavoties militārajai karjerai?
Interesējoties par militārajām studijām, vispirms būtu nepieciešams iepazīties ar valstī pieņemto militārās izglītības sistēmu, militāro mācību iestāžu piedāvātajām studiju programmām, uzņemšanas noteikumiem un prasībām. Latvijā šāda informācija ir pieejama internetā, Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas centra un Nacionālās aizsardzības akadēmijas mājaslapās.
Vispārīgā skatījumā militārās mācību iestādes reflektantam pirms militārajām studijām būtu jāsasniedz šādi rādītāji un kompetence:
1.Veselības stāvoklis un medicīniskā sagatavotība: jābūt pilnīgi veselam fiziski, psihiski un garīgi, atbilstoši Aizsardzības ministra pavēlē noteiktajām prasībām par derīgumu militārajam dienestam Sauszemes, Jūras vai Gaisa spēkos; jāprot sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību sev vai citiem cietušajiem; jāzina personīgās higiēnas prasības un jāprot pašam rūpēties par savu veselību un uzturēt savu ķermeni rīcībspējīgā stāvoklī jebkuros laika, klimatiskajos vai ekstremālu situāciju apstākļos; jābūt potētam pret bīstamām infekciju slimībām.
2.Fiziskā attīstība: galvenie kritēriji šajā jomā ir spēks, izturība, ātrums, veiklība un reakcija (skatīt prasības un normatīvus militārās mācību iestādes uzņemšanas noteikumos). Jāprot peldēt, slēpot, veikt ilgstošus pārgājienus, orientējoties apvidū ar topogrāfisko karti un bez tās, kā arī būt prasmīgam komandu sporta spēlēs. Ļoti vēlamas prasmes boksā, sporta cīņās un tehniskajos sporta veidos – šaušanā, auto vai motosportā, izpletņlēkšanā un citos, kas attīsta drosmi. Mūsdienu ieroču vadības sistēmu operatoru darbam noderīgas varētu būt arī labas iemaņas intelektuālajās datorspēlēs.
3.Teorētiskās pamatzināšanas: vidējā izglītība, vēlams pabeigta vismaz “labā” līmenī; militārajā dienestā īpaši nepieciešamas zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, informātikā, ģeogrāfijā, vēsturē un sabiedrības mācībā; jāprot valsts valoda un obligāti arī angļu valoda, vēlams prast arī krievu valodu un apgūt vēl kādu citu svešvalodu; jābūt zinošam par starptautiskajām organizācijām; brīvi jāorientējas pasaules politiskajā kartē un aktuālajos starptautiskajos notikumos. Nepieciešams padziļināti iepazīties ar likumiem par valsts aizsardzību un militāro dienestu, kā arī iegūt priekšstatu par mūsu bruņotajiem spēkiem un to militārajiem pamatreglamentiem.
4.Personību raksturojošās kompetences: patriotisms, dzimtenes mīlestība un pozitīva attieksme pret savu valsti; čaklums, darba mīlestība un aktīva dzīves pozīcija; apzinīgums, kārtīgums, godīgums, pašdisciplīna, punktualitāte un precizitāte; motivācija un gatavība mācīties, pozitīva attieksme pret izglītošanos, cītība un centība mācībās; spēja darboties ilgstoši un nenogurstoši ar pārslodzi, saglabājot asu prātu un modrību; gatavība uzņemties atbildību, drošsirdība un izlēmība; spēja būt paškritiskam; radošums un fleksibilitāte; gatavība darboties ar iniciatīvu un virzīt savus priekšlikumus, spēja saskatīt visu jauno un perspektīvo, censties to apgūt un ieviest praksē.
5. Sociālās kompetences: pieklājība un laipnība; savstarpējās cieņas izrādīšana pret kolēģiem un priekšniekiem, paklausība un pašsavaldība; kooperēšanās gatavība komandas darbā – vēlme darboties komandā, sadarboties, korekti komunicēties un dalīties ar informāciju, gatavība sniegt savstarpēju palīdzību kopējā mērķa sasniegšanai; spēja pārvarēt konfliktsituācijas viedokļu dažādības situācijās, atrisināt asus strīdus bez agresijas, rīkojoties konstruktīvi; iecietība un tolerance pret citu cilvēku, viņa dzimumu, rasi, nacionalitāti, kultūras tradīcijām un uzskatiem, akceptējot tos, ja tie nav pretrunā ar sabiedrībā pieņemto vērtību pamatprincipiem un militāro reglamentu nosacījumiem; naids pret savas tēvzemes, valsts un tautas ienaidniekiem, gatavība iet cīņā pret tiem, nesaudzējot savu veselību un dzīvību.
Nobeigumā trīs ieteikumi jauniešiem, kuru sapnis ir kļūt par virsnieku:
Pirmkārt: cītīgi mācīties un, cik iespējams, pilnīgāk un sekmīgāk apgūt vidusskolas vai ģimnāzijas vispārizglītojošo mācību programmu. Šīs zināšanas noteikti būs nepieciešamas turpmāk militārajām studijām un militārajā dienestā.
Otrkārt: pastāvīgi, mērķtiecīgi un neatlaidīgi pilnveidot sevi kā personību. Stiprināt gribasspēku un raksturu, attīstīt sevī visas fiziskās, personības vērtību un sociālās prasmes, kas nepieciešamas kā bāze militārajām studijām. Vēlams sākt ar pašvērtējumu, uzrakstīt to, rūpīgi izvērtēt savas spējas un kompetenci, izstrādāt plānu, kā sevi pilnveidot, un punktuāli īstenot to.
Treškārt: ieklausīties un sekot savas sirds aicinājumam. Vajag konsultēties ar pieredzējušiem karavīriem un rūpīgi apsvērt savas izvēles pareizību, kā tautā saka, septiņas reizes! Noskaidrot līdz galam, vai patiešām tā būs īstā nākotnes perspektīva? Taču, ja ir skaidra pārliecība par savas izvēles pareizību, vajag iet šo dzīves ceļu droši un baudīt sava mūža izaicinājumu ar pilnu apņēmību un bez šaubām.
— Ēriks Melnis, militāro zinātņu doktors, atvaļināts pulkvedis
