“Alūksnes Ziņās” sākam rakstu sēriju, intervējot pašvaldības deputātus. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers vienmēr uzsvēris, ka uzņēmējdarbībai ir liela nozīme Alūksnes novada attīstībā. Alūksnes novada domē un arī kā domes priekšsēdētāja vietnieks viņš nostrādājis astoņus gadus, bet kas tad šajā laikā šīs nozares attīstībā paveikts? Pats Dz.Adlers uzskata, ka izdarīts ir diezgan daudz.
Jauniešu biznesa idejas
“Pirms astoņiem gadiem sabiedrība uzsvēra, ka sagaida jaunu darba vietu radīšanu – nekas nav svarīgāks, un strādājam, lai tās būtu. Vairākus gadus pašvaldība izsludina jauniešu biznesa ideju konkursu. Varbūt tas nav tik nozīmīgs, lai uzreiz rastos daudz jaunu darba vietu, bet pašvaldība par to domā. Jaunajiem komersantiem tā ir iespēja izmēģināt veiksmi biznesā. No visiem pieteikumiem katrs piektais arī nodarbojas ar lielāku vai mazāku biznesu. Kāds ir radījis vienu darba vietu, bet, piemēram, Edgaram Krūmiņam SIA “Projekts EAE” radītas sešas un vairāk. Jā, birojs viņam ir Rīgā, bet pats viņš ar ģimeni ir deklarēts Alūksnes novadā. Protams, ir daži konkursa dalībnieki, kuri vairs neko nedara, bet tā ir realitāte, ka no 10 veiksmīgi strādā 20 procenti. Ne katrs var kļūt par uzņēmēju. Interese no jauniešiem par šo konkursu nav liela – biju gaidījis lielāku. Bet nevajadzētu kritiski raudzīties uz tiem, kuri nedara vai kuriem neizdodas – tas nenozīmē, ka viss apstāsies, jo tiek izmēģinātas citas idejas. Savukārt līdz ar Alūksnes Kultūras centru tika izveidots Alūksnes novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – vieta, kur uzņēmēji var saņemt konsultācijas, apmeklēt izglītojošus seminārus, satikties,” viņš stāsta.
Kafejnīca Pilssalā
Dz.Adlers uzsver, ka pašvaldība ir daudz investējusi gan Eiropas struktūrfondu, gan pašvaldības līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībai. Tiesa, sabiedrībā viedokļi par to ir dažādi. Ir izveidotas industriālās teritorijas Jaunlaicenē un Rūpniecības ielā Alūksnē. Pilssalā tapusi multifunkcionālā servisa ēka, kurā paredzētas arī kafejnīcas telpas. Pirmajā izsolē uz tām gan nepieteicās neviens pretendents. Dz.Adlers uzsver – šī ēka ir vairāk nekā infrastruktūras objekts iedzīvotājiem un tūristiem, bet tas dos arī lielu ieguldījumu uzņēmējiem, kas šajā teritorijā sniegs pakalpojumus.
“Jā, pirmā izsole nebija veiksmīga. Šobrīd kafejnīcas telpas ir neaprīkotas – tukšas telpas arī nebūs intereses izmantot, jo pašvaldība šobrīd vēl nav nodrošinājusi pietiekami lielu tūristu plūsmu. Tādēļ tiks sludināts iepirkums, lai iegādātos aprīkojumu kafejnīcas telpām, un tad pašvaldība rīkos otru izsoli. Uzņēmējam būs mazāki izdevumi, maksājot nomas maksu, nekā ņemot aizņēmumu bankā un pašam iekārtojot telpas. Nomājot telpas, uzņēmējam arī nebūs tik lielas atbildības – ja bizness neveiksies, viņš to varēs pārtraukt. Šādi arī samazināsim potenciālajam uzņēmējam riskus un ieinteresēsim viņus,” saka Dz.Adlers. Nosacījums gan ir, ka šim uzņēmējam būs jārada vismaz viena darba vieta un jāveic investīcijas. Dz.Adlers uzsver – investīcija tiks atzīta arī tad, ja to veiks citi pakalpojumu sniedzēji Pilssalā un tai piegulošajās teritorijās. Kad būs nākamā izsole? Dz.Adlers cer, ka šovasar kafejnīca būs apmeklētājiem pieejama.
Putnu ferma
Dz.Adlers priecājas par SIA “Alūksnes putnu ferma” ražotnes izveidi piepilsētā. Šie uzņēmēji gan nav prasījuši palīdzību pašvaldībai, jo tikuši galā saviem spēkiem un, apgūstot Eiropas struktūrfondu finansējumu, drīzumā veiks paplašināšanos. “Katra ražotne rada kaut kādas problēmas tuvējo māju iedzīvotājiem. Pašvaldībā ir saņemtas apkārtējo māju iedzīvotāju sūdzības par smakām un trokšņiem, tomēr jābūt saprotošiem, ka svarīgākais ir darba vietas. Turklāt jau izsenis šajā teritorijā bija vistu ferma un blakus būvēja dzīvojamās mājas, kur darbiniekiem dzīvot. Galvenais – jāievēro tehnoloģiskās un vides prasības,” saka Dz.Adlers.
Jauna ražotne un viesnīca
Šobrīd lieli darbi uzņēmējdarbības attīstībai tiek plānoti Merķeļa ielas apkārtnē Alūksnē. “Pašvaldība rekonstruēs Merķeļa, Brīvības, Jāņkalna, Uzvaras ielas, ierīkos ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu. Pie stacijas ēkas izveidos stāvlaukumu – kā zināms, tur blakus attīstās SIA “JM Grupa”, kas veido viesnīcu kādreizējā Igauņu biedrības ēkā un iegulda lielas investīcijas. Šā gada beigās viņi plāno atvērt jauno viesnīcu. Pašvaldība līdztekus gādā, lai šī teritorija būtu pievilcīga,” saka Dz.Adlers.
Viņš atklāj, ka jaunu ražotni plānots veidot Alūksnē, Rūpniecības ielas 7 un 7a teritorijā. “Tur vērienīgu projektu īstenos uzņēmums “NTC Investīcijas”: piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, tiks veidota kvalitatīva industriāla teritorija ar jaunu un spēcīgu ražotni. Kad šo objektu nodos ekspluatācijā, tas būs liels pavērsiens uzņēmējdarbībā Alūksnē un novadā. Cik man zināms, tā būs līmēto koka konstrukciju ražotne. Tās būs vismaz 20-30 jaunas darba vietas, un tiks radīta produkcija ar pievienoto vērtību. Tas ir ļoti pozitīvi!” saka Dz.Adlers.
Darbaspēka problēma
Dz.Adlers uzsver – rodoties jaunām darba vietām, Alūksnes novadā līdztekus rodas problēmas ar darbaspēka nodrošinājumu. “Ja lielāka konkurence, uzņēmējiem jāpalielina atalgojums. Jau šobrīd vērojama darbinieku rotācija starp uzņēmumiem. Tiesa, ja tiek publiskots, ka Latvijā vidējā alga ir 900 eiro, tad Alūksnes novadā vidējais atalgojums ir vismaz par 30 procentiem zemāks. Mums ir, uz ko tiekties. Bet intensīvā uzņēmējdarbības attīstība, kas notiek Alūksnes novadā, veicinās to, ka arī iedzīvotāji izjutīs labumu. Lai pieaicinātu darbaspēku no citurienes, uzņēmumam jāpiedāvā kādi labumi vai pašvaldībai jāpalīdz, piemēram, ar dzīvojamā fonda nodrošināšanu. Tā ir viena no nākotnes vajadzībām – veidot dzīvojamo fondu sākotnēji speciālistiem, pēc tam pārējiem. Šobrīd pašvaldība ir sarūpējusi dzīvojamo platību vairākiem Alūksnes novada ārstiem, bet arī uzņēmumiem trūkst vadošo speciālistu, piemēram, kokapstrādē,” spriež Dz.Adlers. Viņš uzskata, ka vajag vairāk popularizēt informāciju par vakancēm, tā pieejama arī pašvaldības mājaslapā internetā.
Zemie aizdevuma procenti
Dz.Adlers atzīst – jādomā arī par to, kā jauniešus un citviet dzīvojošos piesaistīt darbam Alūksnē. “To varam izdarīt, sakārtojot infrastruktūru. Pašvaldībai šajā jomā darāmā vēl daudz. Jā, ir ļoti labs Kultūras centrs, bet līdztekus jāattīsta pārējais: sporta zāle, ielu kvalitāte, tūrisma infrastruktūra, jo tas veicina iedzīvotāju plūšanu uz šādām teritorijām. Bet tas viss jādara vēl daudz ātrāk! Varbūt kādam šķiet, ka pašvaldība par daudz ņem kredītus, bet šobrīd kredīta aizdevuma procents Valsts kasē ir ļoti zems – zem viena procenta, kas ir zemāks nekā inflācija, tādēļ ir izdevīgi to darīt un investēt sabiedrībai nozīmīgos objektos. Ne tikai pilsētā, bet arī pagastos tiek, piemēram, remontēti ceļi. Esmu daudz runājis ar gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kā mēs viņiem varētu palīdzēt, jo novadā un Latvijā attīstās gaļas šķirņu lopu audzēšana. Pareizi būtu pašiem gaļu pārstrādāt, nevis pārdot lopus dzīvsvarā. Pašvaldība var palīdzēt pārstrādes vietas izveidošanā. Jā, ir iecere ko līdzīgu veidot Jaunlaicenē,” saka Dz.Adlers.
No veselības centra
neatkāpjas
Pašvaldībā nav atkāpušies arī no idejas izveidot Alūksnē iecerēto veselības veicināšanas centru. “Tas būs nozīmīgs objekts, lai izšķirtos, kādēļ Alūksnē dzīvot, strādāt, braukt kā tūristam. To izveidojot, atkal tiks radītas jaunas darba vietas. Bet – tas prasa lielas investīcijas un izpēti. Ir svarīgi, lai, veicot pirmās investīcijas centra tapšanā, pēc tam nerastos nekādi šķēršļi biznesa projektu novest līdz galam. Šobrīd potenciālais investors komunicē ar Valsts vides dienestu, Valsts kultūras pieminekļu inspekciju, zemes īpašniekiem un citām instancēm – kad visur iedegsies zaļā gaisma, investors pašvaldībai sniegs pozitīvu atbildi par sadarbību. Pašvaldība tikmēr no savas puses gatavo visu iespējamo dokumentāciju. Vieta, kur centru būvēs, šobrīd vēl nav zināma. Ja tomēr neizdosies, tad šo Eiropas finansējumu, kas jāapgūst līdz 2021.gadam, ieguldīsim citos infrastruktūras objektos,” stāsta Dz.Adlers.
“Perifērijas burkāniņš”
Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Dz.Adlers kandidēt negrasās, jo uzskata, ka vēl daudz darāmā ir Alūksnes novadā. “Mans mērķis ir attīstīt novada teritoriju un darīt to stipru. Tas ir mans izaicinājums. Ja tiks īstenots SPA projekts – tas būs mans mūža “diplomdarbs”, tad arī varu beigt darbu pašvaldībā, jo augstākie mērķi būs sasniegti. Izaicinājums ir arī izveidot Alūksnē īpašo zonu kādam produktam, ko šeit tirgot, varbūt pat ražot. Daudzviet pasaulē ir beznodokļu zonas, kur kaut ko ražo un izplata. Tas būtu mūsu “perifērijas burkāniņš”, kādēļ cilvēkiem braukt uz šejieni, jo nekur citur šo preci tik lēti nopirkt nevarētu. Ja ir nodokļu atcelšana, tai jābūt pamatotai un ekonomikā jādod lielāki plusi nekā gadījumā, ja par konkrēto preci nodoklis tomēr tiek maksāts,” uzskata Dz.Adlers un piebilst – pašvaldībā gaida ikvienu ideju, kā palīdzēt uzņēmējiem Alūksnes novadā. “5.maijā Rīgā būs Alūksnes diena Kalnciema ielas kvartālā. Tā būs iespēja tirgot un reklamēt savu produkciju mūsu mājražotājiem, tirgus laikā notiks Alūksnes mākslinieku uzstāšanās. Aicinu piedalīties ne tika tirgotājus, bet arī pašiem būt aktīviem un iespēju robežās apmeklēt šo īpašo tirgus dienu Rīgā!” rosina Dz.Adlers.
— Līga Vīksna
