Lai gan Latvijā un pasaulē ir virkne
cilvēku dažādās profesijās, kuri lielākos panākumus savā
karjerā ir guvuši tieši pēc 50 gadu vecuma, liela daļa darba
devēju pieredzes un vieduma vietā priekšroku dod gados jaunākus
darbiniekus.
Situācijā, kad liela daļa mūsu valsts darba devēju saskaras
ar darbinieku trūkumu, ir pēdējais laiks mainīt priekšstatus un
attieksmi pret cilvēkiem pēc 50. Mēs vairs nevaram dzīvot
pasakās, kurās vecos cilvēkus sasēdināja ragaviņās un aizveda
uz mežu. Tas nozīmē, ka potenciālo darbinieku individuālo
iezīmēju vietā ir jāvērtē galveno – viņu profesionālās
prasmes un spējas.
2017. gada rudenī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības
institūts sadarbībā ar Kantar TNS veica Latvijas darba devēju
aptauju, lai noskaidrotu viņu gatavību nodarbināt dažādas
personu grupas. Jāsaka, ka sākotnēji rezultāti iepriecināja –
88% darba devēju ir gatavi pieņemt darbā pirmspensijas un pensijas
vecuma personas, ja to profesionālie, izglītības un pieredzes
rādītāji atbilstu prasībām.
Diemžēl tikai 14-16% no tiem jau pašlaik īsteno īpašus
pasākumus, lai veidotu iekļaujošu darba vidi senioriem.
Salīdzinājumam, līdzīgā globālā aptaujā 72% darba devēju
norādīja, ka, veidojot iekļaujošu darba vidi, īpašu uzmanību
pievērš tieši vecuma aspektam.
Senioru nodarbināšana – pasaules prakse
Pasaulē veikti neskaitāmi pētījumi, un visi apliecina, ka
darbinieku dažādība palīdz uzņēmumiem un organizācijām kļūt
veiksmīgākiem, piesaistīt un noturēt talantus, kā arī labāk
izprast dažādos klientus. Tāpat globālajās aptaujās uzņēmumu
vadītāji kā vienu no galvenajiem dažādības vadības ieguvumiem
min inovācijas – 85% vadītāju piekrīt, ka darbinieku dažādība
ir būtisks priekšnosacījums inovāciju radīšanai.
Salīdzinājumam, 39% darba devēju Latvijā nespēja nosaukt
nevienu ieguvumu, bet tikai 17% minēja darba produktivitātes un
kvalitātes paaugstināšanos, savukārt 13% – darbinieku motivācijas
un lojalitātes pieaugumu.
Jāmaina skatupunkts
Tas nozīmē, ka esošajā situācijā ir izšķiroši svarīgi
mainīt savu attieksmi un skatupunktu gan darba devējiem, gan
potenciālajiem darbiniekiem. Pirmajiem ir jāsaprot, ka dažādi
darbinieki spēs labāk saprast dažādos klientus, savukārt
atšķirīgais redzējums tiešām sekmēs veiksmīgākus
risinājumus.
Tomēr jāmainās arī nodarbinātajiem – nedrīkst automātiski
sevi izslēgt no potenciālo kandidātu loka, pieņemot, ka darba
devējs kandidātus vērtēs pēc vecuma vai citām ar
profesionālajiem aspektiem nesaistītām pazīmēm. Arī darba
devēji ir bieži dzirdēti sūdzamies, ka reti saņem pieteikumus no
cilvēkiem ar lielu dzīves un darba pieredzi, personām ar kustību
traucējumiem u.tml., lai gan ir gatavi izskatīt visas kandidatūras
un nodrošināt atbilstošu darba vidi ikvienam. Šī iemesla dēļ
ir svarīgi visiem iesaistīties, lai kopīgi mazinātu stereotipus
un aizspriedumus, bet situācijās, kad rodas aizdomas par
diskrimināciju, vērstos uzraudzības un kontroles iestādēs.
Gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan Sabiedrības
integrācijas fonds pašlaik piedāvā virkni bezmaksas izglītojošo
un atbalsta pasākumu, lai palīdzētu paaugstinātu izpratni gan
darba devējiem, gan diskriminācijas riskam pakļautajām
sabiedrības grupām. Svarīgi, lai atrodam laiku izmantot šīs
iespējas. Lai pilnveidotu darba devēju zināšanas par dažādības
vadību, tostarp, senioru nodarbināšanu, jau kopš pērnā gada
aicinām darba devējus pieteikties unikālām mācībām Skatu
Punkti.
Jāatceras, ka sabiedrība, tāpat kā darbaspēks noveco, un arī
mēs – tūkstošgades paaudze – jau pavisam drīz vairs nebūsim
jaunie un perspektīvie. Vai esam droši, ka, neko nemainot un
nemainoties pašiem, mūsu bērni negribēs mūs vest ragaviņās uz
mežu?
