Aicinām pievērst uzmanību, ka “LTV
1” 4.februāra raidījumā “De Facto” sižetā ”Slimnīcu
reforma: izlikšanās” vairāki izteiktie apgalvojumi, mūsuprāt,
neatbilst patiesībai.
SIA “Alūksnes slimnīca” nekad
nav bijusi aprūpes slimnīca, bet gan lokālā neatliekamās
palīdzības slimnīca 24 stundu darba režīmā (atbilst 2.
līmenim), kas līdz šim godprātīgi sniegusi medicīnisko
palīdzību – un turpina to darīt – Ministru Kabineta noteikumos
paredzētajā apjomā. Tas nozīmē, ka Alūksnes slimnīcas statuss
nav paaugstināts, pretēji Veselības ministrijas ierēdņu sižetā
atspoguļotajiem apgalvojumiem.
Vienīgā no pieminētajām medicīnas
iestādēm Latvijā, kurai ir paaugstināts statuss, ir Andas Čakšas
bijušajai padomniecei Alīdai Vānei piederošā privātslimnīca
(SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”) – uz 3. līmeni,
jo tā ieķīlāta “Citadeles bankā”, atkārtoti pagarināts
ķīlas atdošanas termiņš un paaugstinātais finansējums, ko tā
saņems, visticamāk, paredzēts bankas parāda atmaksai, nevis
cilvēku izmeklēšanai un ārstēšanai. Par to liecina arī
neatliekamo pacientu plūsma (ar NMP dienesta norādēm) uz
apkārtējām, tai skaitā Alūksnes, slimnīcām, turklāt naudu par
šādu pacientu (ne) ārstēšanu saņem minētā privātstruktūra.
Publiskā viedokļa veidošanai atkal
izmantots jau lielākās daļas Latvijas medicīnas profesionālo
asociāciju vadošo speciālistu kritizētais, vairumā piedāvāto
pozīciju Latvijas situācijai novērtētais kā neatbilstošs,
absurdais Pasaules Bankas pētījums, kurā par ķirurģiskās
darbības novērtējumu izvēlēta ļoti reta nozoloģija – vēdera
dobuma aortas aneirismas atslāņošanās, kas pati par sevi ir
fatāla un ķirurģiski Latvijā tiek ārstēta tikai divos
specializētos angioķirurģijas centros Rīgā, jo prasa ārprātā
dārgu aprīkojumu, milzīgus izdevumus.
Sižetā izskanējušie pārmetumi
vairākiem Saeimas deputātiem par it kā nepamatotu kādu
ārstniecības iestāžu darbības aizstāvēšanu ir absolūti
nepamatoti, jo deputāti, apmeklējot konkrētu slimnīcu, redz reālo
situāciju, ko Pasaules Bankas „pētnieki”, acīmredzot,
politiska pasūtījuma dēļ izlikušies nemanām un aizstāv
iedzīvotāju vitāli svarīgās tiesības nenomirt, paliekot bez
elementāras neatliekamās medicīniskas palīdzības. Faktiski šie
godīgie deputāti izdarījuši darbu, kas bija Veselības
ministrijas daudzskaitlīgo, labi apmaksāto ierēdņu tiešais
pienākums, bet kuru šie liekēži deleģējuši Pasaules Bankas
pseidoekspertiem, rezultātā iegūstot Latvijas valstij (daudzu
medicīnas autoritāšu skatījumā) nederīgus ieteikumus un par to
izšķērdējot 1,4 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas.
Veselības ministrijas skatījumā
vissvarīgākais pasākums veselības reformā Latvijā, kā secināms
no sižetā atspoguļotajiem viedokļiem, ir lokālo slimnīcu kā 24
stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas vietu
slēgšana (likvidācija, jo 8 vai 12, vai 16 utt. stundu iestāžu
darbība ir absurda). Mūsuprāt, tā atkal ir apzināta sabiedrības
maldināšana, jo neviens no Veselības ministrijas daudzskaitlīgā
ierēdņu bara ar fantastiskām algām nav kaut drusciņ papūlējies
veikt elementārus aprēķinus par šādas „reformas” ekonomiski
finansiālo ieguvumu. Katram „kroplim” (kā teica Šveiks) ir
skaidrs, ka piekļuve pat elementārai neatliekamai medicīniskai
palīdzībai pasliktināsies (pretēji Pasaules Bankas ieteiktajam
uzlabojumam), krasi pieaugs ieguldījumi Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienestā, kurā jau tā katastrofāli trūkst kadru,
vēl kontekstā ar „algas pielikumu”, pēc kura krietna daļa
medicīnas patriotu, pazemojumā un vilšanās sajūtās, pāries uz
privāto sektoru. Veselības aprūpes kvalitāte neizbēgami
kritīsies. Aksioma – likvidējot vietas, kur saņemt neatliekamo
palīdzību, pacientu (slimnieku) skaits nesamazinās! Viņiem
palīdzība attālināsies gan ģeogrāfiskā, gan laika mērogā
(pretēji Pasaules Bankas ieteikumā panākamajam), pieaugs ielaisto
un neārstējamo slimību gadījumu skaits.
Velkot paralēles starp izglītības
un veselības reformām, sižetā, domājams apzināti, ignorēts
samērīguma princips. Ja apmācāmo bērnu skaits valstī samazinās,
tad, neskatoties uz kopējā iedzīvotāju skaita samazinājumu,
pieaugot ilgdzīvei (vecumam, kas arī ir pasaules tendence), pieaug
nepieciešamība pēc medicīniskas palīdzības.
Kopumā šo sižetu uztveram kā
tendenciozu, visticamāk, politiski angažētu melīgu paziņojumu
sabiedrībai, kurā, cita starpā, kārtējo reizi publiski pazemoti
arī Alūksnes slimnīcas darbinieki.
Gan Valsts prezidents, gan valdības
pārstāvji aicinājuši nesamierināties ar netaisnībām un
iestāties par sabiedrības interesēm, paužot viedokli, ko arī
darām.
