Paredzot, ka ar šāgada plānoto un samazināto budžetu izdzīvot nevarēs, Alūksnes pilsētas bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Līga Tomsone vērsusies Alūksnes novada pašvaldībā ar iesniegumu palielināt iestādes maksas pakalpojumus vecāku līdzmaksājuma daļā. Jautājumu skatīja šonedēļ sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē. Opozīcijas deputātiem bija daudz jautājumu un skarbi viedokļi par to, kas novadā ir prioritātes un kā pašvaldība atbalsta novadā dzīvojošos.
8000 eiro mazāk
Sporta skolai budžets šim gadam samazināts par 8000 eiro – tā ir plānotā samazinājuma summa, kādu iestādei norādījusi pašvaldības finanšu nodaļa. “Budžets vēl nav apstiprināts, bet 8000 eiro paredzēts noņemt. Jāņem vērā, ka šogad valstī par 50 eiro palielināta minimālā alga – lai to nodrošinātu, papildu līdzekļu budžetā nav, līdz ar to kopējais samazinājums būs gandrīz 10 000 eiro. Ja salīdzinām, tad 8000 eiro mūsu iestādei ir, piemēram, 25 braucieni audzēkņu dalībai sacensībās,” “Alūksnes Ziņām” saka L.Tomsone.
Komitejā skatītajā variantā paredzēts, ka palielinājums būs basketbolā – no 4 uz 7 eiro mēnesī, bet visās profesionālās ievirzes programmās – no 4 uz 5 eiro mēnesī. Izmaiņas stātos spēkā ar mirkli, kad tiks apstiprināts Alūksnes novada pašvaldības 2018.gada budžets. “Šis lēmums ir sagatavots nelabprāt un galīgi nav labās prakses paraugs, jo paredz kaut ko mainīt mācību gada vidū. Tas ir izmisuma solis pēc saņemtās informācijas par plānoto budžeta samazinājumu sporta skolai – palielināt maksājuma daļu vecākiem, lai kaut nedaudz glābtu sporta skolas situāciju,” atzīst L.Tomsone.
Augonis jāoperē uzreiz
“Mēneša maksas atlaides, ja no ģimenes sporta skolu apmeklē vairāki bērni, noteikti saglabāsim, lai tur vai kas! Tiesa, kad ir aptauja par ģimenei draudzīgu pašvaldību, tad ir ļoti jauki, ka novadā šādu atbalsta veidu varam ierakstīt, bet, kad jāskata budžets, tad tas vairs nav tik jauki… Diemžēl būsim spiesti vecāku līdzmaksājumu palielināt mācību gada vidū, bet ar šādu budžetu gaidīt līdz septembrim nevaram – augonis jāoperē uzreiz. Protams, Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums sporta skolā ir ļoti liels, tomēr pēdējo piecu gadu laikā sporta skolā audzēkņu skaits ir būtiski palielinājies – no 275 līdz 450. Budžets šo gadu laikā palielinājies ļoti maz, tādēļ šodien uz vienu audzēkni budžeta līdzekļu ir krietni mazāk,” saka L.Tomsone.
Arī valsts dod mazāk
L.Tomsone norāda, ka valsts piešķir finansējumu treneru algām sporta skolā, tomēr paredzams, ka arī valsts vairs nepiešķirs finansējumu pilnā apmērā treneru atalgojumam. Arī šis trūkstošais finansējums būs jārod sporta skolas budžetā, un arī tas būs uz pašvaldības pleciem. “Jā, citām sporta skolām jau vēsturiski ir savs iestādes transports, ar ko ved audzēkņus uz sacensībām, un šī sistēma ir atstrādāta tā, ka tā ir ekonomiska. Alūksnē tā nav, un, ja šobrīd vēlētos sporta skolai ieviest savu transportu šādam mērķim, to uzturēt izmaksātu diezgan dārgi. Mēs rīkojam iepirkumu, lai atrastu pārvadātāju audzēkņu vešanai uz sacensībām, bet arī tas maksā dārgi. Esam gatavi pieciest jebko, bet nevest bērnus uz sacensībām nedrīkst – tad jau nav jēgas trenēties, ja nevar sacensties,” situāciju raksturo L.Tomsone.
Kaimiņos – 0 eiro
Skatot šo jautājumu trešdien komitejā, deputāts Druvis Tomsons jautāja – vai tiešām šis ir variants, kā likt vecākiem maksāt vairāk vai arī rosināt bērnus laiku pavadīt uz ielas? “Negribētos, lai kāds manu viedokli uztver personiski, jo sporta skolas direktore ir manas ģimenes loceklis, bet – vai tiešām šobrīd novadā situācija ir tāda, ka vecāki tiek sodīti par to, ka viņiem ir bērni, kuri apmeklē sporta skolu? Vai summāri tas būs ieguvums novada budžetam? Četrus gadus esmu strādājis Latvijas Olimpiskajā komitejā, man ir pazīstami cilvēki sporta aprindās. Apzvanīju vairākas Latvijas sporta skolas un painteresējos, kāda ir situācija citos novados. Piemēram, kaimiņos Gulbenes novadā vecāku maksa sporta skolā ir 0 eiro, turklāt sporta skolai ir savs transports, lai bērnus aizvestu uz sacensībām. Balvos – 1 eiro. Valkā, Limbažos un Ludzā – arī 0 eiro. Smiltenē – 4 eiro, Cēsīs – 2,85 eiro. Mums par basketbola treniņiem bērniem būs jāmaksā 7 eiro mēnesī – Alūksne vismaz kaut kur būs pirmā valstī!” pauda D.Tomsons.
Viņš norādīja, ka līdzīga situācija ir arī Alūksnes mākslas skolā, mūzikas skolā, Bērnu un jauniešu centrā. “Izdzīvošanas minimuma budžetam šīm iestādēm ir jābūt, lai nenāktos kaut ko kardināli samazināt vai palielināt. Par ko vispār vecākiem ir jāmaksā sporta skolā, ja bērnus sūtām trenēties angārā, kur tek no griestiem ūdens! Mums jaunie biatlonisti no Alūksnes brauc uz Pasaules čempionātu, bet pašvaldība nevar apmaksāt viņiem sporta tērpus vai uzturēšanos,” sacīja D.Tomsons.
Noņemts visiem
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atgādināja – tā kā 2018.gadā pašvaldības budžets būs mazāks nekā pērn, tad visām novada iestādēm tiek plānots budžeta samazinājums. “Uz 2017.gada 1.janvāri Alūksnes novadā ir par 518 iedzīvotājiem mazāk, kas uzreiz ir par 352 000 eiro mazāk pašvaldības budžetā. Ar šo gadu valstī ir ļoti būtiski palielināta minimālā alga – novada iestādēs ir daudz darbinieku, kuriem ir minimālās algas, kam kopumā pašvaldības budžetā papildus ir jārod 200 000 eiro. 2017.gadā Alūksnes novada kredītportfelis un aizņēmumu procentu maksājumi bija nepilns miljons eiro jeb aptuveni 954 000 eiro gadā, bet 2018.gadā tie jau ir 1,4 miljoni eiro. Šogad arī jānodrošina mūsu kolektīvu dalība Dziesmu un Deju svētkos, ir arī citi izdevumi – tas viss atstāj iespaidu uz pašvaldības budžetu,” viņa skaidroja.
Ikrus – tikai tad, kad sanāk
J.Čugunova vērsa uzmanību, ka, piemēram, sporta skolai valsts finansējums iedalīts ar piebildi, ka “valsts ir sadalījusi tai pieejamo finansējumu”. “Piemēram, mākslas un mūzikas skolās valsts audzēknim finansē tikai vienu profesionālās izglītības programmu, par katru nākamo valsts finansējuma vairs nav. Bet pašvaldība vienam audzēknim finansē gan sporta, gan mūzikas, gan mākslas skolu. Ierosinu uz finanšu komiteju aprēķināt mūzikas, mākslas, sporta skolās un jauniešu centrā faktiskās viena audzēkņa izmaksas. Lai redzētu patiesās izmaksas, varētu salīdzināt, cik maksā vecāki un cik dotē pašvaldība. Šobrīd šādu aprēķinu novadā nav,” sacīja J.Čugunova.
D.Tomsons uzskata – paši novadā esot vainīgi, ka iedzīvotāju paliek mazāk, jo rada tam labvēlīgu vidi. “Kopumā budžetā ieņēmumi palielinās, jo, piemēram, zemes un īpašuma nodokļi palielinājušies. Kāpēc tad ir jācieš kultūrai, sportam, mākslai? Kāpēc citos novados šīs nozares uzskata par prioritārām? Mēs noņemam šiem un, piemēram, ezera apsaimniekotājam nopērkam jaunu džipu! Protams, ka valsts daudz ko noveļ uz pašvaldības pleciem, bet tādēļ mēs pašvaldībā nevaram vienmēr vainu novelt uz valsti – ir jāizvērtē, kā dalīt budžetu. Ikrus ēd tikai tad, kad tie sanāk,” sacīja D.Tomsons.
Rēķinās faktiskās izmaksas
Arī deputāts Druvis Mucenieks rosināja sagatavot aprēķinus, cik liels šajās izglītības iestādēs ir vecāku līdzmaksājums un cik no izdevumiem sedz pašvaldība. “Ir jāredz jautājuma sakne. Aicinu kolēģus – deputātus virzīt budžetam priekšlikumus, kurās jomās finansējumu samazināt, kurās – palielināt,” sacīja D.Mucenieks. Uz to V.Kalējs atbildēja, ka tas var skart pašu D.Mucenieku, jo – kam novadā divi sabiedrisko attiecību speciālisti? “Rosinu tomēr padomāt, ka kādreiz pašvaldībai varbūt tomēr vajag atbalstīt bērnus un viņu vecākus, skolas, ne tikai tās slēgt,” sacīja V.Kalējs. “Kam Alūksnes novada domē mēram divi vietnieki? Sakāt, ka nav naudas, bet katru gadu budžetā 20 000 eiro tiek nomesti zemē kā vietnieka alga, ko varētu tērēt citam,” piebilda D.Tomsons.
Deputāti tomēr vienojās virzīt jautājuma skatīšanu uz janvāra finanšu komitejas sēdi un līdz tam veikt aprēķinus par viena audzēkņa faktiskajām izmaksām.
Teksts un foto: Līga Vīksna
