Valstī atkal tiek aktualizēts jautājums par sabiedriskā transporta nodrošinājumu – valsts turpmāk vairs nav gatava to dotēt tik lielā apjomā kā pašlaik. Paredzams, ka izmaiņas skars arī Alūksnes un Apes novadus. Valsts SIA “Autotransporta direkcija” ir sagatavojusi priekšlikumus par maršrutiem, kuros varētu veikt samazinājumu, un iesniegusi tos plānošanas reģioniem izvērtēšanai. Apes novadam tas ir viens maršruts, bet Alūksnes novadam – seši.
Ja dotē vairāk nekā 75
procentus
Sarakstā iekļauti maršruti, par kuru nodrošināšanu valsts dotācija pārsniedz 75 procentus finansējuma no kopējām izmaksām. Atbilstoši tam katram plānošanas reģionam nosūtīts saraksts ar sabiedriskā transporta maršrutiem, kurus direkcija rosina pārskatīt vai slēgt. Vidzemes plānošanas reģionam tie ir teju miljons kilometri gada griezumā. “Autotransporta direkcijā” uzsver – gatavojot priekšlikumus, vispirms vērtēta iespēja samazināt autobusu reisu skaitu maršrutos, kas ved līdztekus vilciena maršrutam. Skatīti arī maršruti, kuros reisu skaits ir liels, bet praktiski neviens no tiem nav pilnībā piepildīts. Tāpat tika ņemti vērā vairāki būtiski faktori: pārvietošanās alternatīvas, kādas iedzīvotājiem pastāvēs, ja tiktu veiktas izmaiņas kādā konkrētā reisā; vai maršruts ir pielāgots skolēnu vajadzībām; pārvadāto pasažieru skaits katrā reisā; valsts budžeta īpatsvars reisa uzturēšanai un citi.
Prioritāte – skolēnu
pārvadājumi
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis informē, ka sarakstā iekļauti seši maršruti, kas skar Alūksnes novada teritoriju. No tiem viens – tikai Alūksnes novada teritoriju, bet pieci – arī kaimiņos esošos novadus, kuriem tas pat ir aktuālāk nekā Alūksnei. Kuri tieši ir šie maršruti, A.Dukulis nenosauc. Maršrutus šobrīd “Alūksnes Ziņām” atsakās atklāt arī “Autotransporta direkcija”, jo galīgais lēmums vēl neesot pieņemts. “Šobrīd šis saraksts mums ir kā darba materiāls – nav vēl zināms, kā tas viss beigsies. Tiesa, ir iekļauta piebilde, ka jāsaglabā tāds maršrutu kustības saraksts, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pārvietošanās iespējas saskaņā ar Sabiedriskā transporta likuma minimālo apmēru. Bet jau tagad ir tādi maršruti, kur autobuss kursē tikai reizi nedēļā. Tā jau mēs valstī varam “aizspēlēties” tik tālu, ka būs pagasti, kur vispār sabiedriskais transports vairs nekursēs,” saka A.Dukulis.
Pašvaldībā šobrīd izvērtē šos maršrutus, to noslogojumu. “Prioritāte ir un būs skolēnu nogādāšana izglītības iestādēs Alūksnes novada teritorijā un lai būtu iespēja no pagasta centra nokļūt Alūksnes novada centrā ar sabiedrisko transportu. Mehāniskai maršrutu samazināšanai nepiekritīsim – iestāsimies par iedzīvotāju interesēm. Tiesa, maršrutu saraksti Alūksnes novada teritorijā tiks pārskatīti arī vēl gaidāmās skolu reformas dēļ. Savus priekšlikumus pēc tam nosūtīsim reģionam,” saka A.Dukulis.
Apes novadam – viens
maršruts
Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts saka, ka Apes novadam norādīts viens potenciālais maršruts, kuru varētu skart izmaiņas. Tas ir maršruts Cēsis – Alūksne, kas no Alūksnes ved tālāk uz Rīgu.
““Autotransporta direkcija” norādījusi, ka šo maršrutu varētu slēgt. Apes novada pašvaldība ir pret maršruta slēgšanu, jo kopš pagājušā gada oktobra šajā maršrutā tika pārkārtoti kursēšanas laiki, lai veiktu Apes novada skolēnu pārvadājumus no Vidagas, Virešiem, Gaujienas un Trapenes uz Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolu. Apes novada skolēni izmanto šo autobusu, Apes novada pašvaldība regulāri veic par to maksājumus, tādēļ pārvadātājam šis maršruts ir finansiāli izdevīgs, jo pasažieri skolas laikā tajā ir regulāri,” stāsta J.Liberts.
Vadās ne pēc aktuālajiem datiem
Tas, ka šo autobusa maršrutu izmanto skolēnu pārvadājumiem, būs spēcīgs arguments, lai maršrutu tomēr neslēgtu. “Īstenojām izglītības reformu, kur viens no priekšnosacījumiem bija palīdzēt skolēniem nokļūt uz skolu ar sabiedrisko transportu, un direkcija akceptēja kursēšanas laiku izmaiņas. Tādēļ nav pareizi jau janvārī skatīt jautājumu par maršruta slēgšanu. Pieļauju, ka direkcija slēdzamo maršrutu sarakstu veidojusi, vadoties pēc 2017.gada pirmā pusgada datiem, kad maršruts Cēsis – Alūksne arī varbūt bija nerentabls, bet šobrīd Apes novadā tas ir ļoti vajadzīgs,” uzsver J.Liberts.
Apes novada pašvaldība jau ir uzrakstījusi savu priekšlikumu, ka minēto maršrutu varētu slēgt sestdienās un svētdienās, jo šobrīd tas kursē septiņas dienas nedēļā, bet noteikti ne darbdienās. “Šobrīd sabiedriskā transporta kustības nodrošinājums Apes novadā ir apmierinošs. Virešu, Līzespasta, Apes iedzīvotājiem pieejami daudzi starppilsētu maršruti. Pēc pašvaldības lūguma ir atjaunots reiss, lai skolēni no Gaujienas varētu ērti izbraukāt uz Smilteni. Vakarpusē no Trapenes var atbraukt uz Api,” saka J.Liberts.
Reģions “neķers karstu”
Vidzemes plānošanas reģions jau sagatavojis vēstuli Satiksmes ministrijai, paužot savu nostāju par iecerētajām izmaiņām un uzsverot, ka ieceres ir sasteigtas. Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa “Alūksnes Ziņas” informē, ka pagājušajā nedēļā uz ārkārtas kopsapulci, lai runātu par direkcijas iecerētajām izmaiņām sabiedriskā transporta kustības sarakstā, tika sasaukti visi Vidzemes reģiona pašvaldību vadītāji un speciālisti. “Nekādi konkrēti lēmumi šobrīd vēl nav pieņemti. Maršruti, kur pašvaldībām ir iebildumi un argumenti to lietderībai, netiks skarti. Jā, vairāki reisi tiks pārskatīti, bet bez steigas un “neķerot karstu”. Tie varētu būt reisi, kas nav rentabli svētdienās vai kursē vietās, kur šobrīd mājas vairs nav apdzīvotas. Varbūt kādu maršrutu var saīsināt. Maršrutu un reisu samazinājumu miljons kilometru apmērā nevaram un nedrīkstam īstenot,” viņa uzsver.
Lai nav sniega bumbas efekta
I.Ozoliņa piekrīt, ka pasažieru skaits samazinās, jo arī iedzīvotāju paliek mazāk, tomēr arī šiem iedzīvotājiem ir jānokļūst no punkta A uz punktu B. “Lielu maršrutu skaita samazinājumu nedrīkst veikt, jo tas radīs sniega bumbas efektu: ja nav transporta, no laukiem pazūd cilvēki, un otrādi. Brauksim pie katras pašvaldības vēlreiz, analizējot atsevišķi katra novada situāciju un pieaicinot arī pasažieru pārvadātājus, kas vislabāk zina reālo situāciju,” saka I.Ozoliņa.
Vidzemes plānošanas reģionā uz 2017.gada sākumu bija 191 794 iedzīvotāji. Tas ir vienīgais Latvijas reģions, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo laukos. Reģionā norāda – Satiksmes ministrijas izstrādātajā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā „Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” minēts, ka viens no rīcības virzieniem ir nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visas valsts teritorijā un līdz 2020. gadam viena no prioritātēm būtu sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošana, nodrošinot labāku sasniedzamību, efektīvāku finanšu resursu izmantošanu, nodrošinot iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā ar sabiedrisko transportu. Turpat arī teikts, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz iespēju vismaz divas reizes dienā nokļūt līdz novada centram. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģionā ir vietas, kur sabiedriskais transports kursē tikai divas reizes vai pat tikai vienu reizi nedēļā.
VSIA “Autotransporta direkcija” “Alūksnes Ziņām” norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kopējais maršrutu tīkla apjoms praktiski nav mainījies, bet autobusos pārvadāto pasažieru skaits ik gadu krītas par aptuveni 5 %.
“Samazinoties pasažieru skaitam, krītas arī ieņēmumi, kā rezultātā nepieciešamo valsts dotāciju apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai turpina pieaugt. Turklāt šogad izdevumu apjoms palielināsies arī degvielas cenu pieauguma dēļ. Reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un turpmāk uzturēt to tieši tādā apjomā, kāds ir šobrīd, esošo resursu ietvaros nav iespējams. Plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs savus priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos varētu tikt veikti, notiks pakāpeniski šā gada pirmajā pusē.
Noteikti netiks slēgti reisi, kuros pasažieri brauc regulāri, kas ir vienīgais savienojums ar novada centru, kas paredzēti, lai skolēnus nogādātu izglītības iestādē u.tml. Konkrētajā gadījumā nav runa tikai par maršrutiem, kas ir lauku reģionos, jo sabiedriskais transports Latvijā tomēr pilda sociālo funkciju, nodrošinot iedzīvotājiem mobilitātes iespējas. Šobrīd tiek pārskatīta arī virkne maršrutu Pierīgā.
Vidzemes reģionā vērojams straujākais pasažieru skaita samazinājums, salīdzinot ar citiem reģioniem. Tāpat Vidzemē ir būtiski lielāks autobusu nobraukums uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar rādītājiem pārējā Latvijas teritorijā, piemēram, kopumā valstī nobraukums uz vienu iedzīvotāju ir nepilni 40 kilometri, bet Vidzemes reģionā tie jau ir vairāk nekā 93 kilometri,” skaidro VSIA “Autotransporta direkcija” sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.
— Teksts un foto: Līga Vīksna
