Pēdējā laikā sabiedrībā aktualizējies jautājums par Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu pieejamību iedzīvotājiem. Šogad noslēdzas likumā noteiktais termiņš šo materiālu zinātniskajai izpētei. Saeimā izskatīšanā pašlaik ir jauns likumprojekts, kas paredz VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam un to publiskošanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018.gada beigām. Savukārt nacionālā savienība “Taisnīgums” 18.janvārī organizēs piketu pie Saeimas, lai paustu atbalstu deboļševizācijai un aicinātu rast risinājumu netraucētai VDK aģentu datubāzes publiskošanai. Akcijas mērķis ir aktualizēt prasību pēc pilnīgas Latvijas deboļševizācijas, kas ietver trīs nosacījumus: “čekas maisu” satura publiskošanu; pilnu okupācijas režīma represīvā aparāta izpēti un izvērtēšanu; okupācijas režīma funkcionāru, VDK darbinieku un aģentu ietekmes apzināšanu atjaunotajā Latvijas valstī un viņu lomas uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem no 1990.gada līdz šodienai pilnu izvērtēšanu. “Taisnīguma” pārstāvji arī prasa juridisku izmeklēšanu un noziedznieku sodīšanu.
Raimonds Brīdaks, novadnieks ar politologa izglītību
Neatvērs vēl ilgi
Uzskatu, ka vājās Latvijas politiskās vides dēļ “čekas maisi” netiks atvēri vēl vismaz tik ilgi, kamēr šādai iniciatīvai nebūs pietiekami spēcīga politiskā griba. Vēl joprojām dažādu jomu vadošos amatus ieņem cilvēki, kas vistiešākajā mērā sadarbojās ar VDK, kuru domāšana un darba stils vai metodes saglabā noteiktus tālaika elementus, kas viennozīmīgi neveicina vispārējo attīstību. Domāju, sabiedrībai ir nepieciešams un ir tiesības zināt, kas ir šie cilvēki. Ļoti iespējams, tas izskaidrotu daudzus arī šābrīža procesus un pieņemtos lēmumus. Tas pats attiecas arī uz vadošo politisko partiju pārstāvjiem. No otras puses, šis patiešām ir sensitīvs jautājums, jo arhīvu dokumentos var būt liecības arī par cilvēkiem, kuri par to esamību nemaz nenojauš, tāpēc ļoti būtiska ir kvalitatīva “čekas maisu” satura izpēte. Tāpat ļoti nepieciešams ir skaidrojošais darbs par iemesliem, uz kā pamata personas tika iesaistītas VDK struktūrās, jo ļoti iespējams, ka tas bija represīvu iemeslu dēļ. Tāpat ir jārēķinās ar “čekas maisu” saturu nepilnīgumu. Domāju, ka “čekas maisu” saturs ir jāpublicē saskaņā ar rūpīgi izvērtētu un skaidrojošo darbu, šo informāciju strukturējot atbilstoši dažādu nozīmju hierarhijai, citādi tas var radīt nesaskaņas un nepamatotu ažiotāžu kopējā sabiedrībā pat vienas ģimenes vai radinieku lokā.
Dzidra Mazika, Alūksnes un Apes novadu politiski represēto kluba „Sarma” vadītāja
“Karstais kartupelis” reiz jāizspļauj
Vajag reiz pateikt – kas ir, tas ir. Ko tur vairs slēpt. Tie cilvēki, kas paši atzinās, ka ir šajos “maisos”, vai viņi ir sliktāki? Nav! Kā es iepriekš cienīju cienījamo Georgu Andrejevu, tā es viņu cienu tagad. Tāpat kā es cienīju Jāni Stradiņu, tā es arī viņu cienu tagad. Varu pateikt no savas puses – vienreiz lai izspļauj to “karsto kartupeli”, nav ko daudz debatēt, kāpēc tā un šitā!
Dina Meistere, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore
Vai nebūs raganu medības?
Esmu par to domājusi, un man ir divējādas izjūtas par šo jautājumu. Jāņem vērā, ka tas bija tik sen, tomēr tas būtu jāzina. Ja pie to cilvēku darbības ir vainīgs kāda cita liktenis vai izsūtīšana, tad tas būtu nozīmīgi. Bet saistībā ar šo šķiet, ka mēs ļoti daudz skatāmies pagātnē, daudz runājam par lietām, kurām jau ir iestājies noilgums. Domāju, ka vairāk būtu jāraugās nākotnē – ekonomikā, izaugsmē un Latvijas attīstībā. Tāpat mēs ļoti daudz tiekam provocēti par šiem jautājumiem – gan par leģionāriem, izsūtīšanu, gan par “čekas maisiem”. Ir zināms, ka šajos “maisos” ir bijuši arī ļoti pazīstami cilvēki, bet viņiem nav bijis izvēles – viņi tika piespiesti vai arī viņu pašu dzīvībai draudēja briesmas. Ja atklās pilnīgi visus un visu, vai atkal tā nebūs raganu prāva? Neizvērtējot noteikto situāciju un nodarījuma gradācijas, “maisos” esošo cilvēku bērni un bērnu bērni tiks sodīti. Jā, vajadzētu atklāt tos, kas to darīja naudas vai ļaunuma dēļ, tiem būtu vismaz morāli jāsaņem sods par savu nodarījumu. Patiesībā – cik gadus jau tiek runāts par šiem “čekas maisiem”, jau cik komisijas ir veidotas, cik tiek izdots nodokļu maksātāju naudas, bet mēs joprojām neesam tikuši pie nekāda atrisinājuma. Žēl arī visu līdzekļu, kas tiek ieguldīti.
