Latvijas Dabas fonds (LDF) par 2018.gada dzīvotni ir nominējis
dižkoku, aģentūru LETA informēja fonda komunikācijas vadītāja Liene
Brizga-Kalniņa.
“Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām
radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām
un ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido
īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu
liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa,”
savu lēmumu pamato LDF.
“Dižkoki ir cienījami un godājami – tie ir nodzīvojuši garu mūžu,
savas dzīves laikā dodot patvērumu neskaitāmām dzīvajām būtnēm. Tie ir
dabas vērtība un liecība par mūsu senčiem, to dzīvesveidu un vērtībām.
Tāpēc Latvijas simtgades gadā mēs vēlamies godināt visus Latvijas
dižkokus – gan esošos un jau apzinātos vecos kokus, gan arī tos, kas vēl
nav atklāti, un tos, kuri vēl tikai aug, lai kļūtu par dižkokiem
nākotnē,” piebilda LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska, “valsts
aizsardzībā nonāk koki, kas sasnieguši noteiktus stumbra apkārtmēra un
augstuma kritērijus, tomēr dižs savā dzīvotnes dāsnumā un saudzējams ir
jebkurš cienījama vecuma koks, arī vecvecāku stādītā ābele vai liepa
pilsētas apstādījumos.”
LDF skatījumā, dzīvotne, kas veidojas lielā kokā, ir kā pilsēta ar
ielām, mājokļiem un aktīvu sabiedrisko dzīvi. Tā veca koka lielajos
zaros ligzdu var būvēt lielie putni, piemēram, baltie stārķi. Lielākos
dobumos var ligzdot meža pūce, bet, ja koks ir ūdens tuvumā, arī gaigala
vai lielā gaura. Nelielos dobumos, savukārt iekārtojas mazie
dobumperētāji putni, piemēram, dzilnīši, dažādas zīlītes un melnie
mušķērāji.
Koku lapotnē dzīvo simtiem kukaiņu sugu. Saules apspīdēts stumbrs un
zari ir vieta, kur aug dažādi ķērpji, bet ēnā un mitrumā, savukārt mājo
citas sugas, tostarp aizsargājami ķērpji un sūnas. Uz veco koku stumbra
aug piepes, to skaitā arī īpaši aizsargājamās. Gareniskās plaisās vai
zem atlupušas mizas pa dienu patveras sikspārņi, bet plaši dobumi ar
prauliem ir daudzu vaboļu dzīves vieta. Retajam kukainim lapkoku
praulgrauzim tā ir vienīgā piemērotā dzīvesvieta. Jo vecāks kļūst koks,
jo vairāk tā lapotnē, zaros un stumbrā rodas mājvietas dažādiem
organismiem – uz viena veca koka var saskaitīt no 50 līdz pat 400 sugām.
Arī pēc tam, kad koks savu mūžu ir nodzīvojis, tas turpina dot mājvietu
citām dzīvām radībām – atmirusi koksne ir dzīvotne pat lielākam sugu
skaitam nekā dzīvs koks.
Kokiem pilsētā ir vēl lielāka nozīme cilvēka dzīvē – tas ir
visefektīvākais veids gaisa kvalitātes uzlabošanai, uzsver LDF. Koki
samazina gaisa piesārņojumu ielās, uztver lietusūdeni, mazinot noteku
sistēmas slodzi, un kopumā ievērojami uzlabo mikroklimatu pilsētā, it
īpaši sausā un karstā laikā.
Latvijas Dabas fonds šogad iesaka īpaši rūpēties un gādāt par
vecajiem kokiem, piemēram, ja koks aug lauka vidū, tam visvairāk kaitē
sakņu bojāšana, aparot zemi līdz pat stumbram. Tāpēc zem lielā koka
vainaga jāsaglabā zālājs vismaz koka vainaga laukuma lielumā. Arī
pilsētas kokiem svarīgi saudzēt saknes. Ja koks ir bojāts un ir doma to
nocirst, LDF aicina konsultēties ar ekspertiem-arboristiem. Arī bojātus
kokus var glābt, un prasmīgi speciālisti nodrošinās arī to drošību
cilvēkiem un apkārtējai videi. Savukārt, lai izaugtu jauns lielais koks,
paies vismaz 100 gadi.
Daudzi vecie dižkoki esot ieauguši brikšņos un krūmos, kas tos noēno.
Tad lielie koki kalst, bet pie saulainām vietām pieradušās sūnas,
ķērpji un kukaiņi ir spiesti pamest šo koku vai iet bojā. Tāpēc jāizcērt
alkšņi, kļavas, egles, bērzi, kas ieauguši lielo koku vainagā. “Iestādi
koku. Iespējams, tas būs nākotnes dižkoks,” mudina LDF.
Lai pievērstu uzmanību lielajiem kokiem, fonds plāno šogad rīkot
vairākas talkas sadarbībā ar dižkoku ekspertiem un koku kopšanas
speciālistiem, kurās rādīs, kā parūpēties par lielajiem kokiem. Tāpat
Latvijas Dabas fonda dabas novērojumu portālā “dabasdati.lv” taps īpaša
sadaļa dižkoku ziņošanai.
LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības
uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. 2015.gada dzīvotne
bija bioloģiski vērtīgie zālāji, 2016.gadā – niedrāji, bet pērn – lauku
sēta.
