Krīzes vadības padomes sēde ceturtdien izskatīs mežizstrādātāju
lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē saistībā ar slapjā
laika ietekmi.
Sēdi sasaucis premjera pienākumu izpildītājs, zemkopības ministrs
Jānis Dūklavs (ZZS). Tajā paredzēts izskatīt Latvijas Mežizstrādātāju
savienības un Latvijas Meža īpašnieku biedrības lūgumu Ministru
kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē, kas saistīts ar
slapjā laika ietekmi uz meža nozari. Uz sēdi uzaicināti pārstāvji no
Latvijas Mežizstrādātāju savienības, Latvijas Meža īpašnieku biedrības
un AS “Latvijas valsts meži”.
Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis
aģentūrai LETA norādīja, ka laika apstākļu dēļ ir apgrūtināta
mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža. Tāpat kavētas mežizstrādes
uzņēmumu iespējas savlaicīgi segt banku izsniegto līzinga vai kredīta
maksājumus. “Laika apstākļi varētu būt par pamatu, lai varētu izsludināt
“force majeure” situāciju meža nozarē un mums netiktu piemēroti sodi,”
sacīja Cunskis, piebilstot, ka nozare nepieprasa kompensācijas no
valsts.
Cunskis paskaidroja, ka laika apstākļu dēļ meža ceļi ir neizbraucami,
mežistrāde ir būtiski apgrūtināta, sevišķi vietās, kur ir grants ceļi.
“Grants ceļi tiek slēgti un faktiski tie nav izbraucami, jo ir galīgi
“šķidri”. Daļa ceļu Kurzemē ir zem ūdens, līdz ar to situācija ir drūma,
bet īstena ziema ar salu kā nav, tā nav,” teica Cunskis.
Viņš paskaidroja, ka kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas
lauksaimniecības sektorā laika apstākļu izraisītās negatīvās sekas nav
mazinājušās. “Zemei ir limits, cik tā var uzsūkt ūdeni. Ja ūdens visu
laiku nāk klāt, tam nav kur palikt – upēs ceļas ūdens līmenis, ūdens
krātuves ir pilnas, lauki un meži applūst. Tik slikti kā šogad vēl nav
bijis. Ja parasti rudenī mežistrādes darbi ir apgrūtināti, šogad tie ir
super apgrūtināti,” skaidroja Cunskis, piebilstot, ka iepriekš minēto
apstākļu dēļ palielinās ar mežizstrādes izmaksas, tehnika tiek lauzta un
nākas ieguldīt līdzekļus tās remontā. Samazinās arī mežistrādes apjomi
un darba ražīgums.
Jau ziņots, ka krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija,
kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju
saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas
pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.
Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības
padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu,
iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības
uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju
amatpersonas vai ekspertus.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šonedēļ atrodas atvaļinājumā un viņa pienākumus līdz nedēļas beigām pilda Dūklavs.
