Zemas Saules aktivitātes dēļ nākamajos piecos gados Eiropā pieaugs
spēcīgu aukstuma viļņu varbūtība ziemas periodā, liecina ASV Nacionālās
okeānu un atmosfēras pārvaldes dati un agrāk publicēto pētījumu
rezultāti.
Iepriekšējais Saules aktivitātes 11 gadu cikla minimums bija saistīts
ar aukstām ziemām Eiropā 2009.-2011.gadā, un patlaban sācies nākamais
minimums, tā ietekmē aukstas ziemas visvairāk iespējamas
2019.-2023.gadā.
Zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules
reģionos. Pētījumi uzrādījuši 99 procentu varbūtību, ka pastāv saikne
starp ļoti aukstām ziemām Centrāleiropā un pazeminātu Saules aktivitāti.
Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās
ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien
siltākas.
Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais
kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un
iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti
zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla beigas, un tuvākajos
divos gados Saules aktivitāte sasniegs cikla zemāko līmeni.
Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un
samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem
nedaudz mazāk siltuma. Tas izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas
atmosfēras zemākajos slāņos. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus,
tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.
11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules
aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Daži
zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte gaidāma
vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa
temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu
aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un
dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.
Latvijā iepriekšējās četras ziemas bijušas siltas, un pēdējās
izteikti aukstās ziemas bija 2009.-2010. un 2010.-2011.gadā. Arī 2010.
un 2011.gada karstās vasaras, iespējams, bija saistītas ar Saules
aktivitātes ietekmētajām izmaiņām atmosfēras cirkulācijā, kas varēja
veicināt noturīgu anticiklonu veidošanos.
