Senie latvieši, gaidot ziemas saulgriežus, māju rotāja ar pašu darinātiem salmu, smilgu vai niedru puzuriem. Mūsdienās puzurus kā galveno svētku akcentu izvēlas arvien retāk, tā vietā priekšroku dodot citiem Ziemassvētku rotājumiem. Tomēr puzuriem piemīt simboliska un enerģētiska ietekme. Puzuris rada harmoniju un sakārtotību. To darinot, cilvēks aizmirst visas ikdienas problēmas, savukārt tā esamība telpā attīra enerģiju. Jau vairākus gadus puzuri ir galvenā svētku rota Iritas Meleces mājās Ilzenes pagastā.
Darinot meditē
Savu pirmo puzuri Irita izgatavoja, vēl mācoties pamatskolā. Tas bija astoņdesmito gadu beigās, kad bija jūtamas vien pirmās nojausmas par atmodu. “Tanī laikā vietējā kultūras nama vadītāja Gunta Dipāne bērniem organizēja dažādas nodarbības, arī mācīja darināt puzurus, ķekatu maskas. Jau tolaik sapratu, ka puzuris ir mans. Man patika tos darināt. Vēlākos gados tos nemaz tik bieži negatavoju, bet tagad puzuri atkal ir atgriezušies pie manis,” stāsta Irita.
To, kas ir puzuris, katrs var atklāt pats, taču atklāt var, tikai darot un radot. “Vispirms jau, darinot puzuri, cilvēks nomierinās. Tā ir tāda kā meditācija. Par ko cilvēks domā, darinot puzuri? Ne jau par ikdienišķām lietām, tās visas darināšanas procesā izzūd. Cilvēks strādājot domā par to, cik garš salma posms jānogriež, kā sasiet, kā pušķot pamatelementus. Tu esi radīšanas procesā un nedomā par to, kas tevi dienas skrējienā nomāc,” teic Irita.
Sakārtota Visuma simbols
Tomēr seno latviešu salmu rotājumam ir ar daudz dziļāka simboliska nozīme. “Puzuris ir dekoratīvs veidojums – sakārtota Visuma simbols. Tas ir pasaules modelis ar ģeometrisku un simetrisku uzbūvi. Savukārt simetrija – tā ir harmonija un sakārtotība, ko mēs, darinot puzuri, atkārtojam un radām. Vispirms pamatelementa konstrukcijai veido pamatu – četrstūri jeb kvadrātu, kas simbolizē zemi, uz kuras stāvam, jeb pamatu pamatu. Četri stūri simbolizē četrus gadalaikus, četras debespuses, diennakts ciklu, četras stihijas. Tālāk veido augšas piramīdu, kas simboliski nozīmē tiekšanos pēc gaismas – Dievs, debesis, kas ir smalkā matērija. Savukārt lejupejošā piramīda simbolizē raupjo matēriju – leju, pazemi, Dieva Māru. Viss kopā veido vienu veselu visu pasauli. Puzuris ir kā pasaules modelis, kas mūs sakārto un padara pasauli saprotamāku. Ja esam aizklīduši, mūs, tā sakot, savāc atpakaļ. Mēs sakārtojamies caur šo harmonisko un simetrisko simboliku,” teic I.Melece.
Enerģētiski uzlabo vidi
Telpā iekārts puzuris uztver visas gaisa plūsmas jeb vibrācijas un to ietekmē griežas. Puzura kustība jeb rotācija nozīmē laika ritējumu. Un, kamēr laiks rit, viss ir kārtībā, dzīve notiek. “Puzuri ar savu skaidro uzbūvi enerģētiski labvēlīgi ietekmē cilvēku un vidi, kurā tas atrodas, jeb, vienkāršāk sakot – organizē telpu, kurā tas atrodas. Mēdz teikt, ka jūtīgi cilvēki, pastāvot zem puzura, jūt enerģētisku ietekmi,” teic sieviete. Iritas mājā puzuri ir visās dzīvojamajās telpās. “Cenšos iekārt puzuri katrā dzīvojamajā telpā, virtuvē, guļamistabā, bērna istabā.
Par puzuru darināšanu jāsāk domāt laikus. “Pirmā doma par puzuru darināšanu ir jau vasarā, kad jālasa vistu nomestās spalviņas, jo ar tam jāpušķo puzuri. Putnu spalviņas ir kā Laimas slotiņas. Puzurim griežoties, Laimas slotiņa “aizslauka” visas nelaimītes un nelabumus. Pušķošanai piemīt arī estētiskā nozīme. Tāpat arī laikus jāsarūpē salmi. Eju sausā laikā vai salā pēc smilgām vai niedrēm, kuras pēc tam žāvēju, sagriežu. Cik gan daudz domu ir par Ziemassvētkiem, to visu darot! Pirmos puzurus var kārt, sākot no Mārtiņiem, bet zinu, ka puzurus karina arī Lieldienās, tos papildinot ar olu čaumalu akcentiem,” skaidro Irita. Ziemas saulgriežu puzuri Pelnu dienā vai Meteņos jāsadedzina.
Svētkiem gatavojas laikus
Tomēr tas nav vienīgais veids, kā Irita uzbur Ziemassvētku sajūtu. Gluži kā māca latviešu tautas dziesmas, Ziemassvētkiem jāgatavojas laikus, cepot simtiem pīrāgu, lobot zirņus, maļot miltus, cepot piparkūkas un darinot puzurus. “Es jau ilgu laiku pirms pašiem Ziemassvētkiem klausos Ziemassvētku mūziku, kas man uzbur svētku sajūtu. Man tā lielākoties ir folkloras mūzika. Laikus domāju par to, ko likšu svētku galdā, ar ko cienāšu ciemiņus, lai nav pēdējā brīdī jāskrien veikalā. Senie latvieši ne jau pēdēja brīdī kāva sivēnu, to darīja iepriekš. Cepu piparkūkas un mīklu gatavoju pati. Man nav vienas konkrētas piparkūku receptes, jo visas sastāvdaļas pievienoju, paļaujoties uz sajūtām. Piemēram, sāli nedrīkst bērt ar karoti, tas jādara ar pirkstiem, tad nekad nekļūdīsies. Man Ziemassvētki ir radīšanas laiks – svētku sajūtas radīšanas laiks,” teic I.Melece.
Ziemassvētkos – dubulti svētki
Ziemassvētku laiks Iritai ir divkārt priecīgs un skaists. “Man Ziemassvētki ir priecīgs laiks, jo 25.decembrī svinu dzimšanas dienu. Šinī laikā man gribas priecāties. Priecāties, ka esam sagaidījuši gada tumšāko laiku un tūliņ sāksies augšupeja. Par to ir jāpriecājas, jālustējas un jākustas. Man ir tuvas latviskās tradīcijas. Nekad neesmu jutusies slikti tādēļ, ka mana dzimšanas diena ir Ziemassvētkos. Varbūt vienīgi bērnībā, kad gadījās, ka kāds man dāvāja vienu dāvanu Ziemassvētkos un dzimšanas dienā kopā. Tad likās – kā tā var būt! Tagad man tas nav svarīgi,” viņa saka viņa.
Diemžēl ne visi zina, kā vēlas svinēt svētkus. “Mūsdienu Ziemassvētkos ir apjukums, sajaukums. Ko darīt? Jāsāk ar sevi. Sakārto sevi, sakārto savu sētu un pēc tam ej kārtot pasauli. Es neņemos teikt, ka jāatgriežas tikai pie latviskiem Ziemassvētkiem. Katram pašam ir jāizjūt, kas ir tas tuvākais. Nevar novilkt striktu robežu, ka jādara tikai tā un ne citādāk. Var iet uz baznīcu un var darināt puzurus. Tikai viss jādara ar izpratni. Citi, piemēram, karina zeķes pie kamīna. Kāpēc? Ja nevar atbildēt, kāpēc, tad kādēļ dara? Es zinu, kādēļ darinu puzurus. Es zinu, ko man tas dod un kā palīdz. Kādēļ veikt darbību, ko neizprot?” teic sieviete.
Darīt ar pārliecību
Lai arī varētu šķist, ka Ziemassvētkiem jābūt mierīgam laikam, I.Melecei šis ir darīšanas un radīšanas laiks. “Nevis lūgt un gaidīt, bet darīt. Varam lūgt Dieviņu, bet darām un radām paši. Ir lietas, kuras varam darīt paši, un ir lietas, kuras lūdzam. Ziemassvētki ir izjūtu laiks, kad gribas ticēt kam augstākam. Ziemassvētku laikā it kā paveras kaut kādi vārti, caur kuriem kļūstam iejūtīgāki, saprotošāki, un mums gribas dalīties. Vairāk aizdomājamies par garīgām lietām. Šis ir dāvināšanas, došanas, ziedošanas laiks. Ziemassvētkos vārti ir pavērti un ir visvieglāk sakārtot sevi, atrast to brīdi, lai apstātos no ikdienas skrējiena, apsēstos un padomātu, kas es esmu, ko es gribu un kā es vēlos dzīvot. Caur šīm domām, manuprāt, tu sakārtojies, sakārto sevi. Nākamais solis, ko var darīt – sakārto vidi sev apkārt, jo kārtībā iestājas miers, harmonija, līdzsvars. Kad būsi pats sakārtojies, mierīgs, harmonisks, līdzsvarots, varēsi vairāk palīdzēt citiem,” svētku laikā ikvienam vēl Irita.
Kā pašam izgatavot puzuri?
Nepieciešams: 12 vienāda garuma sagriezti niedru vai salmu posmiņi, šķēres, adata un diegs.
1. Iever adatā diegu visu posmu garumā. No pirmajiem 4 uzvērtajiem posmiem izveido kvadrātu, un diegu sasien.
2. Uz atlikušā garā diega pavediena uzver vēl 2 posmus, kurus piesien pie kvadrāta nākamā stūra, tādējādi veidojot trijstūri.
3. Tā turpina, līdz četrstūris ir pārvērties par četrstaru zvaigzni, kas sastāv no 4 trijstūriem.
4. Divus pretējos zvaigznes starus paceļ uz augšu un sasien kopā, izveidojot četrstūra piramīdu.
5. Tieši tāpat sasien atlikušos pretējos zvaigznes starus, tikai šoreiz noliecot tos uz apakšu.
Puzuris gatavs. To var rotāt ar smilgām, putnu spalvām, dzijas pušķīšiem.
