Šonedēļ Alūksnes novada domē sociālajā, izglītības un kultūras komitejā raisījās smagas diskusijas par Liepnas internātpamatskolas nākotni – būt vai nebūt un kādā modelī. Galīgais lēmums vēl pieņemts nav, bet, kā atzina Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins: “Mīļie cilvēki, saprotiet – tā, kā bija, nebūs…”
A.Fomins norādīja – galīgais lēmums vēl šobrīd nav jāpieņem, lai “neskrietu ratiem pa priekšu”, bet jāraisa diskusija. “Ir bijušas dažādas tikšanās un gaidāmas vēl. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solīja katrā novadā uz vietas izrunāt šo jautājumu, bet, protams, tā nenotika. Viss vēl ir procesā. Cik varam, esam iestājušies par šīs skolas saglabāšanu,” sacīja A.Fomins.
Tikai pēc trūcīgo skaita
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča atgādināja – internātskolas valsts finansējumu uzturēšanai saņem tikai līdz šā gada beigām. 2010.gadā Latvijā bija 21 internātskola, 2016. – 15. Šogad spiedienu neizturēja vēl trīs skolās: Vecbebros slēgta, Drabešos likvidēta, izveidojot jaunu skolu, bet Cesvainē 22.decembrī pievienos vidusskolai. Skolēnu skaita ziņā 6 internātskolas no 12 ir līdzīgas skolai Liepnā. Internātskolās Latvijā kopā mācās 1648 skolēni, kas nav daudz.
“IZM rūpīgi vērtē, cik internātskolās ir trūcīgu un maznodrošinātu bērnu – kopumā tie ir 61 procents, savukārt Liepnā vairāk – 77 procenti. Tas tādēļ, ka jau no šā gada janvāra internātskolām valsts finansējums seko tikai atbilstoši trūcīgo un maznodrošināto bērnu skaitam, līdz ar to jau šogad Liepnai bija liels finansējuma samazinājums uzturēšanai. Arī pedagogu samaksai IZM piešķir finansējumu tāpat kā vispārizglītojošajām skolām, lai gan iepriekš bija vairāk. 2018.gadā internātskolām paredzams daļējs valsts finansējums uzturēšanai, kas gan vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā. Un arī nākamgad nauda sekos tikai trūcīgajiem bērniem, kuru skaits Liepnas internātskolā ir otrais lielākais valstī starp šīm 12 skolām. Jau uz septembri Liepnā tika veikti bargi pasākumi, jo budžets skolai ir stipri mazāks, līdzīgi būs nākamgad,” situāciju raksturoja G.Kupča.
Valsts nepiešķirs
22.novembrī veica izmaiņas Izglītības likumā, paredzot, ka ar 2019.gada 1.augustu Latvijā internātskolas ar šādu nosaukumu vairs vispār nepastāvēs. G.Kupča norādīja – IZM neliek šīs skolas slēgt, bet valsts finansējumu nepiešķirs. Pašvaldības šīs skolas drīkst reorganizēt. IZM uzskata, ka šo jautājumu var risināt ar pašvaldību savstarpējiem norēķiniem – maksā pašvaldības, kurās deklarētie bērni skolu apmeklē.
“IZM pauž, ka finansējumu uzturēšanai nenodrošinās, jo tā nav ministrijas, bet gan pašvaldību funkcija. Līdzīgi domā arī citas ministrijas, ka katrai pašvaldībai jāgādā par saviem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Trūkums un ģimeņu nabadzība nevarot būt par pamatu bērna sūtīšanai mācīties uz internātskolu un tālu prom no mājām. Tas, protams, neiet kopā ar dzīvi. Liepnas internātskolā katrs bērns ir ar savu smagu dzīves pieredzi,” sacīja G.Kupča. Alūksnes novada sociālā dienesta dati liecina, ka šobrīd novadā 156 bērniem vecumā līdz 8 gadiem ir šāds statuss. Liepnas internātskolā mācās 43 šādi bērni no Alūksnes novada.
Sociālās problēmas nezudīs
Šobrīd Liepnā ir divas skolas – vidusskola un internātskola. G.Kupča uzsver, ka abas ir ar lielu telpu platību, kas netiek pilnībā noslogota, abām ir arī internāta ēkas. “Liepnas pagastu attīstības programmā saredzam kā novada nozīmes attīstības centru – skola tur būs. Šobrīd domājams, ka pamatskola,” sacīja G.Kupča. Komitejā tika apspriesta iespēja nākotnē vidusskolas telpās izvietot arī internātskolu.
Liepnas internātpamatskolas direktore Ina Aizupe sacīja – ja skolu likvidētu, daļa skolēnu mācības neturpinātu vispār, jo nespētu integrēties lielajās skolās. G.Kupča pieļauj – dažas pašvaldības būtu gatavas maksāt vienalga cik par savu novadu bērniem, kam ir dažādas problēmas mācīties parastajās skolās, lai tikai viņi “būtu pie vietas”. Ir bijuši gadījumi, kad uz Liepnas internātskolu februārī atnāk mācīties skolēns, kurš ir nesekmīgs 7-8 priekšmetos. Daudziem ir uzvedības problēmas. “Lai cik bēdīgi tas izskatītos sociālo problēmu dēļ, tās ir un būs arvien sarežģītākas. Ir uzvedības problēmas, garīgi traucējumi un citi,” teica I.Aizupe.
Ideja par sociālo
rehabilitāciju
Liepnas internātpamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Ilona Kazimirjonoka norādīja – skolas darbinieki ir dzimuši liepnieši, tepat auguši un strādā. Skolā ir 50 darbinieki. “Ja skolas savienos, cilvēki paliks bez darba – aizies no Liepnas ar visām ģimenēm! Deputāti tikai saskata skolu apvienošanas iespēju. Kāpēc Liepnā nevarētu būt centrs, kur sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un īsteno uzvedības korekcijas programmu pusaudžiem? Šī problēma taču pastāv visā valstī. Mums ir tam apmācīti kadri, pielāgota infrastruktūra, protam motivēt bērnus mācīties, turklāt mēs jau šobrīd to darām! Ja nebūs valsts finansējuma, maksātājas varētu būt pašvaldības, kurās deklarēti šādi bērni – Alūksnes novads varētu uzrunāt šīs pašvaldības. Ja izdotos panākt, ka tā ir licencēta valsts skola, tad pedagogu algām varētu piesaistīt valsts finansējumu, bet pašvaldībai jāsedz saimnieciskie izdevumi. Šādas skolas šobrīd Latvijā nav, bērnunamus ir iecere likvidēt – šis būtu risinājums, kur bērni, pusaudži iziet šo programmu un pēc tam atgriežas savā skolā,” rosināja I.Kazimirjonoka. Tā kā Latvijas izglītības sistēmā “nauda seko bērnam”, gandrīz katrā vispārizglītojošajā skolā ir licencētas arī speciālās izglītības programmas. I.Kazimirjonoka uzskata – ja skolā ir tikai viens šādas programmas audzēknis, tad tās ir vēl lielākas izmaksas, jo, piemēram, pedagogiem vajag speciālo izglītību.
Rosina palielināt algas
Deputāts Ainars Melders secināja – valdība skaidri deklarējusi, ka trūkums nav pamats, lai mācītos internātskolā. “Negribu uzņemties atbildību valsts simtgadē slēgt skolu – lai valdība atbild par to, ko dara! Valsts grib, lai bērni ar dažādām problēmām integrētos parastajās skolās, bet tā jau viņi nevis paliks gudrāki, bet novilks lejā arī gudros. Realitāte ir ļoti traģiska – baidāmies atzīt, ka genofonds latviešiem šobrīd ir traģisks… Liepnas internātskolas internātā ir viena apkopēja, kas strādā par minimālo algu un tīra 2000 kvadrātmetrus pēc telpu noslogojuma, bet novada administratīvajā ēkā Alūksnē vairākas apkopējas saņem “reiz trīs” algas izteiksmē. Liepnā samazina slodzes, ir gatavi strādāt par puslikmi! Mēs neiedodam naudu saviem darbiniekiem, dzenam uz leju paši savu ekonomiku. Liepnā slodzes un algas samazina – cilvēki aizies, bet tiltus un “gaismas pilis”, kuras būs jāuztur, esam sacēluši. Mēs neparedzam budžetā naudu tam, kas atnes naudu atpakaļ, bet ieguldām tur, kur būs vēl klāt jāpieliek! Tas iet uz pilnīgu fiasko,” sacīja A.Melders un rosināja saimnieciskajiem darbiniekiem internātskolā algas palielināt, lai pēc tam “vismaz pieklājīgu bezdarbnieka pabalstu saņem no valsts”.
Lai maksā
Deputāts Druvis Tomsons uzskata, ka šajā situācijā nedrīkst klusēt un labprātīgi piekrist, ka valsts visu uzveļ uz pašvaldības pleciem. “Bagātie novadi – Cēsis, Valmiera, Mazsalaca – kāda ir viņu atbildība par saviem bērniem? Vajag viņus uzrunāt, aizsūtīt vēstules, ka mēs skolu saglabājam, bet par noteiktu samaksu!” sprieda D.Tomsons. A.Fomins norādīja – vienā pagastā divas skolas nevarēs tāpat pastāvēt. “Uz āru cīnāmies par Liepnas internātskolu, cik varam. Valstī šādas skolas vajadzēs – jautājums, kur tās būs izvietotas,” uzsvēra A.Fomins.
Deputāts Verners Kalējs secināja – diemžēl valsts politiķi grib pilnībā iznīdēt Latvijas laukus. “Mēs te pa tukšo kulstām mēles – nekas jau nemainīsies! Valsts tiek iznīcināta, cilvēkiem darba nav, brauc uz ārzemēm. Pašvaldība visu laiku ņem aizņēmumus pa labi un kreisi – šajā gadījumā var ņemt kredītu ēkas uzturēšanai Liepnā,” pauda V.Kalējs.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova norādīja, ka internātskolas infrastruktūrā nākotnē būs jāveic lielāki ieguldījumi nekā vidusskolā. “Deputātiem jāņem vērā, ka šobrīd šo skolu uzturējusi valsts, bet infrastruktūrā ieguldījumi nav veikti. Jumti ir vairāk nekā 60 gadus veci, jādomā par siltināšanu, elektroapgādi. Astoņiem mēnešiem uzturēšanai no pašvaldības vajadzēs vismaz 115 000 eiro,” sacīja J.Čugunova.
Deputāti vienojās jautājumu turpināt skatīt janvāra komitejā, aplūkojot iespēju skolu Liepnā veidot uz vidusskolas bāzes.
● Liepnas internātskolā mācās 49 procenti Alūksnes novada bērnu un 51 procents no citiem Latvijas novadiem.
● Skolas internātu katru dienu izmanto vidēji 67 bērni, bet nedēļas nogalēs internātā paliek apmēram 30 bērni.
● Liepnas internātskolā šogad ir 90 skolēni (20 no Liepnas pagasta), pirmsskolas grupā – 11 bērni; Liepnas vidusskolā – 83.
● Ēku uzturēšanas saimnieciskajiem izdevumiem Liepnas internātskolai šogad paredzēti 231 354 eiro, vidusskolai – 116 073 eiro.
● Internātskolā strādā 50 darbinieki.
— Līga Vīksna
