Alūksnes novada Sabiedrības centrā nesen noritēja tikšanās, kurā interesenti varēja apspriest alternatīvās skolas ieviešanas ideju Alūksnes novadā.
Individuālāka pieeja
Tikšanos iniciēja un organizēja alūksniete Baiba Tīce un atbalstīja domubiedri Santa Harjo-Ozoliņa un Māris Vīgups. Kopumā uz tikšanos ieradās deviņi cilvēki. Tikšanās mērķis bija uzklausīt un apkopot viedokļus par alternatīvās skolas izveides nepieciešamību un iespējām Alūksnes novadā. “Esmu gatavs iesaistīties šīs idejas realizēšanā un palīdzēt. Savu draugu lokā redzu lielu atšķirību starp bērniem, kuri ir mācījušies alternatīvajās skolās, un tiem, kuri gājuši klasiskajās skolās. Diemžēl jāatzīst, ka arī es vēl aizvien savā dzīvē cīnos ar nekvalitatīvas izglītības sistēmas sekām un jūtu tās vēl aizvien,” pauda M.Vīgups.
Sanākušie atzina, ka aizvien aktuālāka kļūst individuāla pieeja skolēniem un tā saucamā konveijera metode nestrādā atbilstoši mūsdienu prasībām, kas sagaida rīkoties spējīgus, atbildību uzņemties varošus, radošus un iniciatīvas bagātus cilvēkus.
Lai nav vienalga
“Arī es esmu ieinteresēta šādas skolas izveidē, jo jāatzīst, ka mans bērns neiet uz skolu ar prieku,” tikšanas laikā teica alūksniete Inga Sedleniece. Daudzi atzina, ka skolas laikā jutušies pazemoti, it sevišķi, kad skolotāji kādam no viņiem ir teikuši, ka viņi nav gudri vai neko dzīvē nesasniegs slikto atzīmju dēļ. Klasiskais vērtēšanas modelis ir vērsts uz augsto sasniegumu vērtēšanu ierobežotā laikā, nevis uz individuāla bērna prasmju apzināšanu. Esošā skolu sistēma nerisina individuālas katra bērna vajadzības un nedod iespēju katram bērnam iegūt viņa spējām atbilstošu izglītību. Tie bērni, kas “nevelk” vai “nepieņem” esošo sistēmu, “krīt” ārā no tās un nonāk “man vienalga” nostājā. “Diemžēl, bet šādi un citādi gadījumi ir bijuši ļoti bieža parādība. Mums pašiem kaut kas ir jādara lietas labā, tieši tāpēc vēlamies attīstīt šo ideju un apzināt to, vai vecāki būtu gatavi šādā skolā laist savus bērnus, kā arī kādu tieši šo skolu viņi vēlētos redzēt,” pauda B.Tīce.
Vajag arī praktiskas iemaņas
Tikšanos apmeklēja arī ekoloģiskās dzīvesziņas popularizētājs Alūksnes novadā Pāvels Melnis, kurš pats arī ir tētis. Viņš uzsvēra, ka arī pats izjūt klasiskās izglītības trūkumus. “Skolā apguvu pamatprasmes, bet ne to, kas man dzīvē tik tiešām būtu noderējis. Gribētos, lai skolas piedāvā plašāku skatījumu. Piemēram, ja bērni mācās vēsturē par kādu laika posmu un par māla traukiem, viņi varētu arī darbmācības stundās šādus traukus pagatavot. Pašlaik izglītības sistēmā trūkst šīs integrētās pieejas,” pauda P.Melnis.
Jāizzina kaimiņu pieredze
Alūksniete Ilze Zvejniece uzsvēra, ka ir labi spriest par to, kādu skolu vecāki vēlētos redzēt, taču daudz svarīgāk būtu aplūkot tuvāko kaimiņu pieredzi gan Latvijā, gan, piemēram, Igaunijā. “Mums ir jāredz, kā strādā citas šāda tipa skolas, kāda ir šo cilvēku pieredze, un jāiegūst pēc iespējas vairāk informācijas, lai arī šeit varētu ko tādu radīt,” teica I.Zvejniece. Šim ieteikumam piekrita arī pārējie tikšanās dalībnieki. Pieredzes braucieni un vecāku aptaujas nākotnē palīdzēs vēlāk prezentēt šo ideju Alūksnes novada domei un spriest par turpmāku tās attīstību.
Ikviens, kurš vēlētos iesaistīties alternatīvās skolas izveidē Alūksnes novadā, laipni aicināts sazināties ar B.Tīci, rakstot e-pastu “baiba.tice@gmail.com”.
— Diāna Lozko
