Alūksnes invalīdu biedrības vadītājs Edvīns Fricis Svars nupat atgriezies no tā dēvētās Eiropas Savienības galvaspilsētas Briseles (Beļģija), kur piedalījās Eiropas Cilvēku ar invaliditāti forumā. Uz forumu Eiropas Parlamentā devās 18 pārstāvji no Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento”.
Cik pieejami mediji?
Dažas dienas pirms došanās uz Briseli Rīgā notika ikgadēja diskusija “Saeima cilvēkiem ar invaliditāti”, kurā šoreiz diskutēja par tām pašam tēmām, kas bija paredzētas Briseles forumā. “Diskusijā runāja par to, cik lielā mērā invalīdiem ar dažādiem veselības traucējumiem ir pieejama informācija masu saziņas līdzekļos, it sevišķi televīzijā. Atklājās, ka problēmas ir gan neredzīgajiem, gan nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem. Problēmas ir apstāklī, ka nepietiek valsts finansējuma, lai pārraidītu pēc iespējas vairāk filmu un diskusiju ar titriem. No visiem raidījumiem tikai 20 % ir ar titriem,” stāsta E.F.Svars. Otra diskusijas tēma bija par iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. “Stāstīju Alūksnes pieredzi, ka ikvienam bija iespēja iesaistīties budžeta veidošanas apspriešanas gaitā. Citur tā nav, taču ir svarīgi izteikt priekšlikumus, kamēr budžets vēl nav pieņemts,” stāsta E.F.Svars.
Jāizdara neatkarīga izvēle
Diskusija bija arī par iespējām piedalīties vēlēšanās – veikt neatkarīgu un apzinātu izvēli. “Katram invalīdam ir svarīga morālā puse, ka viņš var aiziet nobalsot tajā pašā iecirknī, kur veselie cilvēki. Ne vienmēr iecirkņos pieejamība ir nodrošināta. Savukārt vājredzīgajiem vajadzētu speciālas iekārtas ar lupu, lai varētu skaidri salasīt vēlēšanu biļetenos rakstīto. Protams, neviens Braila rakstā biļetenus netaisīs, jo tādu, kas lasa Braila rakstā, ir maz. Taču kā šiem cilvēkiem balsot? Vai paļauties uz uzticamības personām, asistentiem? Domas par to dalās,” teic E.F.Svars.
Problēmas visur vienādas
Forumā Briselē diskutēja par cilvēku ar invaliditāti tiesībām visā Eiropā piedalīties vēlēšanās, iekļaujoties gan politiskajā, gan sabiedriskajā dzīvē, kā arī pieņēma Eiropas invaliditātes stratēģiju kā dokumentu, kas varētu uzlabot visu cilvēku ar invaliditāti dzīvi Eiropas Savienības valstīs 2020.-2030.gadā. “Galvenais foruma lozungs: neko par mums bez mums! Eiropas Savienībā ir 80 miljoni invalīdu, taču ne visi var realizēt savas pilsoņa tiesības mācību iestādēs, arī informācijas iegūšanā, ne visi var realizēties tīri sadzīviskos jautājumos: iepirkties, lasīt avīzes, pārvietoties pa pilsētu. Tā kā 2019.gadā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, runāja par invalīdu pārstāvniecību parlamentā. Biju patīkami pārsteigts, ka forumā piedalījās vairāki parlamenta deputāti ar invaliditāti – bija neredzīgie, nedzirdīgie, ar kustību traucējumiem. Tas viesa pārliecību, ka forums nav tukša saruna. Savukārt, runājot par vēlēšanām – problēmas visur tādas pašas kā pie mums,” stāsta E.F.Svars.
Ratiņkrēslā Briseles ielās grūti
Ārpus foruma Latvijas delegācijas tikās ar dažiem Latvijas parlamentāriešiem, iepazina Briseli. “Briseles apskates laikā secinājām, ka pārvietošanās ratiņkrēslā Briseles ielās ir sarežģīta. Vecpilsētā ir senais bruģis ar ūdens noteku renītēm, kuras ratiņkrēslā sēdošais viens pats nevar nekādi pārvarēt. Alūksnē pieejamība un pārvietošanās pa pilsētu ir labāka. Pirmo reizi Briselē biju pirms sešiem gadiem, bet toreiz neredzēju tik daudz musulmaņu, afrikāņu, kā tas bija tagad. Mums stāstīja, ka izveidojušies pat kvartāli, kuros viņi dominē ar savu vairākumu. Pārsteidza, ka uz ielām dzīvoja cilvēki, pat veselas ģimenes – sakrāvuši tuvu pie ēkām mantas, guļ uz matračiem. Viņi tur uzturas kā bezpajumtnieki, taču ir sistēma, kas laika gaitā viņiem ļauj atrast dzīvesvietu. Jutām, ka nav atcelti drošības pasākumi – pa dienu virs Briseles riņķoja helikopters, redzējām arī bruņotus karavīrus,” pieredzētajā dalās E.F.Svars.
— Agita Bērziņa
