Nepieciešams domāt par atbalstu bērniem ar funkcionāliem
traucējumiem, tostarp arī viņu ģimenes locekļiem, kā arī aktīvi jāstrādā
ar sabiedrību, lai tajā veidotos izpratne un empātija par konkrēto
mērķgrupu pārstāvjiem, par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR)
deinstitucionalizācijas plāna apspriedes laikā pārspriesto aģentūru LETA
informē VPR pārstāve Anita Āboliņa.
Sanāksmes laikā, kur ikviens varēja uzdot jautājumus plāna
izstrādātājiem SIA “Dynamic University”, kā arī VPR pārstāvjiem,
secināts arī tas, ka nepieciešams stiprināt pašvaldību sadarbību sociālo
pakalpojumu attīstīšanai, veidojot pārdomātu un ilgtspējīgu piedāvājumu
saviem iedzīvotājiem – deinstitucionalizācijas mērķgrupu pārstāvjiem un
viņu ģimenēm. Izšķiroša loma būs arī izveidoto pakalpojumu kvalitātei,
te lielākā atbildība un iniciatīva jāuzņemas pašām pašvaldībām, kuras
pakalpojumus veidos.
Apspriedes laikā klātesošie tika informēti par
deinstitucionalizācijas procesu Latvijā un izvirzītajiem mērķiem
Vidzemē. Tāpat tika iezīmēts jaunattīstītāmo sabiedrībā balstītu sociālo
pakalpojumu plānotais novietojums, potenciālais klientu loks un
aprēķinātais finansējums pakalpojumu izveidošanai. Kā uzsvēra plāna
izstrādātāji – mērķis šim procesam un konkrētajam plānam ir viens: radīt
deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupu pārstāvjiem iespēju dzīvot
sabiedrībā.
Šobrīd ārpusģimenes aprūpē Vidzemē ir 736 bērni, no kuriem 15%
atrodas institūcijās. Turklāt saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem,
gandrīz 600 bērnus var uzskatīt par t.s. “riska bērniem”, kuriem ģimenes
situācijas dēļ ir liels risks nokļūt institūcijās.
Šobrīd individuālie izvērtējumi veikti 156 bērniem. Jau zināms, ka
pašlaik valsts politika paredz ievērojamu atbalstu audžuģimeņu institūta
stiprināšanai, kas arī būtu deinstitucionalizācijas procesa virsmērķis
attiecībā uz šo mērķgrupu – katram bērnam jādzīvo ģimenē. Kopumā
Vidzemes plānošanas reģionā šobrīd darbojas 9 bērnu sociālās aprūpes
iestādes – trīs no tām ir privātas organizācijas, pārējās sešas atrodas
pašvaldību pārziņā. Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros divas
pašvaldību pārziņā esošās bērnu sociālās aprūpes iestādes rekomendēts
slēgt.
Vēl viena deinstitucionalizācijas projekta mērķgrupa ir bērni ar
funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd projektā ar šādiem traucējumiem
izvērtēti 296 bērni, tomēr kopumā projektā paredzēts identificēt 420
Vidzemes reģiona bērnu vajadzības.
Apkopojot plānos atspoguļoto informāciju, šobrīd zināms, ka visvairāk
konkrētajai mērķgrupai nepieciešams nodrošināt hidroterapijas,
fizioterapijas, kanisterapijas, reitterapijas un mākslas terapijas
nodarbības, kā arī dienas aprūpes centra pakalpojumu un “atelpas brīža”
pakalpojumu.
Plānojot pakalpojumu novietojumu reģionā, “Atelpas brīža” pakalpojumu
iecerēts veidot Cēsu novadā, Madonas novadā un Valmieras pilsētā,
savukārt dienas aprūpes centrus Alūksnes,
Cēsu, Madonas, Smiltenes novados, kā arī Valmierā. Tas gan nenozīmē, ka
pakalpojumu būs iespējams saņemt tikai šo konkrēto pašvaldību
iedzīvotājiem – pašvaldību starpā tiks veidotas t.s. funkcionālās
saites, kas nozīmē, ka konkrētos pakalpojumus varēs saņemt arī kaimiņu
novados dzīvojošie mērķgrupas pārstāvji. Ar šo jau šobrīd rēķinās
pašvaldības, kas apņēmušās veidot jaunus sociālos pakalpojumus.
Projekta ieviešanas laikā plānots apzināt 476 personu ar garīga
rakstura traucējumiem vajadzības, šobrīd individuālie izvērtējumi veikti
208 personām, no kurām 147 personas dzīvo sabiedrībā, bet 61 –
institūcijās. Šobrīd individuālo izvērtējumu apkopojums uzskatāmi
liecina, ka šai mērķgrupai visvairāk nepieciešams nodrošināt tieši
dienas aprūpes centru pakalpojumus, kā arī nepieciešams veidot grupu
dzīvokļus un specializētās darbnīcas.
Eksperti, kas piedalījušies plāna izstrādē uzsvēra, ka specializētās
darbnīcas var kalpot par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai
sagatavotu jauniešus ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgām darba
gaitām.
Pašlaik plānā apkopotā informācija liecina, ka 16 pašvaldības
Vidzemes plānošanas reģionā projekta ietvaros plāno piesaistīt Eiropas
reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus infrastruktūras
attīstīšanai, veidojot jaunus vai uzlabojot jau esošos pakalpojumus. VPR
pašvaldības plāno apgūt šobrīd Latvijā otro lielāko ERAF finansējuma
kvotu, kas tiks piešķirta infrastruktūras izveidei pašvaldībās – kvota
tiek noteikta vadoties pēc mērķgrupas personu skaita, kas tiks
iesaistīta projektā.
