Resursu nepieejamība mazo lauku saimniecību attīstībai,
spēcīgu līderu trūkums kooperācijas veicināšanā, neskaidrība
par valsts atbalsta politiku, nepieciešamība paplašināt noieta
tirgu, – tās ir tikai dažas no atziņām, kas šovasar gūtas
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā
pētījumā par mazo lauksaimnieku reālajām vajadzībām un
saimnieku kopējo noskaņojumu, informē informē LLKC
sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga-Bērziņa.
Pētījums no jūlija līdz septembrim veikts 20% jeb 184
saimniecībās no “Ekonomiskās aktivitātes veicināšanas
programmas” dalībnieku skaita. Aptaujātas 49 graudu, 20 dārzeņu,
31 piena, 21 citu liellopu, 22 jauktās, 13 sēkliņu un kauleņu, 17
aitkopības kā arī 13 biškopības saimniecības visos Latvijas
novados.
Kopumā aptaujātie saimnieki atzīst, ka ir atraduši piemērotāko
darbības nozari savai saimniecībai (78%). Motivācija plānotai
saimniekošanas tālākai attīstībai ir fakts, ka 47% no visiem
respondentiem saimniecība ir ģimenes galvenais iztikas avots. 39 %
aptaujāto atzīst, ka saimnieciskās darbības attīstībai
pietrūkst ne vien ražošanas resursu, bet ir arī grūtības
finansējuma piesaistē investīciju veikšanai. Platībmaksājumi
viņu skatījumā ir stabila, bet nepietiekama finansējuma bāze
investīcijām tehnikā vai zemes iegādei. Tādēļ aptaujātie
iesaka paredzēt aizdevumus mazo saimniecību attīstībai.
Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Pētījumā
atklājas, ka cilvēki vēlas un aizvien no jauna izvēlas saimniekot
laukos. Tādēļ valsts politikas veidotāju līmenī būtiski ir
saprast, kā efektīvāk atbalstīt mazās dažādu nozaru
saimniecības, kuras nodrošina iztiku sev, dod darbu citiem un
piepilda reģionus ar dzīvību.”
Joprojām liela neuzticība (24%) saimniekos valda par līdzdalību
kooperatīvos. Iesaistīties tajos 44% aptaujāto būtu gatavi tikai
tad, ja tas piedāvātu kopīgu produkcijas realizāciju. Tikmēr 86%
aptaujāto tomēr darbojas kādā ar kooperēšanos saistītā
lauksaimniecības organizācijā.
Reģionos 48% saimniecību darbojas vienu līdz piecus gadus, 18%
pieredze ir seši līdz desmit gadi, savukārt vairāk nekā 15
darbības gadus uzrāda 11% aptaujāto. 61% mazo lauku saimniecību
strādājošie ir vecumā līdz 40 gadiem. Neraugoties uz saimnieku
pārliecību par pareizi izvēlēto darbības nozari, aptaujātie
atzīst, ka pietrūkst zināšanu agronomijā, lopkopībā un
veterinārijā. To apgūšanai lielākoties tiek izmantoti LLKC
piedāvātie mācību kursi un konsultantu palīdzība.
