Zemessardzes paaugstinātas gatavības vienībās sākta prettanku,
snaiperu un citu spēju attīstīšana, norādīts Aizsardzības ministrijas
(AM) informatīvajā ziņojumā par Zemessardzes attīstību 2018.-2027.gadā
un Zemessardzes paaugstinātās gatavības vienību ieviešanas gaitu.
Ziņojumā teikts, ka kopš 2015.gada Zemessardzes bataljonos ir sākta
paaugstinātas gatavības vienību sagatavošana. Šīs vienības veido
aktīvākie zemessargi, kuri, salīdzinot ar citiem zemessargiem, mācībās
pavada vairāk dienas, attīstot savas iemaņas. Paaugstinātas gatavības
vienību veido dažādu specialitāšu pārstāvji, un šobrīd sākta mīnmetēju
un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju
attīstīšana.
Lai pilnvērtīgi sagatavotu personālu, pēdējos gadus ir notikusi
mērķtiecīga zemessargu pamatapmācība un kolektīvā apmācība, organizējot
gan nometnes, gan mācības nedēļas nogalēs un darba dienu vakaros, kas
norisināsies arī turpmāk, skaidro AM.
2018.gadā noslēgsies pirmais paaugstinātās gatavības vienību
attīstības posms, kura ietvaros bataljonos tiks izpildīti pārbaudes
vingrinājumi vada lieluma vienībām, savukārt nākamajā posmā bataljoniem
jāattīsta rotas lieluma vienības. Šādu vienību izveidošanai nepieciešams
speciāls ekipējums un kvalificēti speciālisti, tādēļ to nodrošināšana
ir viena no Zemessardzes nākamo gadu prioritātēm. Paaugstinātās
gatavības vienību sertifikācija notiks militāro mācību “Namejs 2018”
laikā.
AM atgādina, ka vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki turpinās aktīvu
rekrutēšanu, lai zemessargu skaits Zemessardzē sasniegtu 12 000,
tādējādi nokomplektējot vienības, lai tās spētu pildīt noteiktus krīzes
laika uzdevumus. Arī šogad atjaunotajā Zemessardzes 1.Rīgas brigādē tiks
veikta pastiprināta rekrutēšana, lai nokomplektētu divus jaunizveidotos
bataljonus Rīgā un Bauskā.
Tāpat AM atgādina, ka ir pieņemts lēmums Zemessardzes 3.Latgales
brigādē uz profesionālā dienesta rotas bāzes izveidot profesionālā
dienesta bataljonu ar pastāvīgu dislokācijas vietu Latgalē.
2022.gada militāro mācību “Namejs 2022” ietvaros tikts izvērtēta
starpposmā noteikto uzdevumu izpilde. Līdz šim periodam plānots izveidot
divas vada lieluma vienības no paaugstinātas gatavības rotas, veikt
brigāžu operāciju vadību, attīstīt jaunizveidotos bataljonus, lai tie
būtu pilnībā spējīgi pildīt noteiktos uzdevumus, kā arī nodrošināt visus
zemessargus ar pamata ekipējumu.
Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats.
“Zemessardze ir mūsu tautas stingras gribas apliecinājums tam, ka
Latvija ir aizstāvama un būs aizstāvama, ja rastos jebkāds apdraudējums
mūsu valsts neatkarībai un drošībai. Es patiesi lepojos ar Zemessardzi –
ar cilvēkiem, kuri savu brīvo laiku ir gatavi aizvadīt militārās
sagatavotības un zināšanu paaugstināšanai, skaidri apzinoties savu
uzdevumu un lomu valsts aizsardzībā. Prieks, ka Zemessardzes rindas aug
un tai piepulcējas arvien vairāk gados jaunu cilvēku,” uzsver
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet nav vecāki par 55 gadiem un vēlas dienēt Zemessardzē.
