SIA “Alūksnes putnu ferma” savas darbības pirmajos mēnešos jau sasniegusi maksimālo ražošanas jaudu. Pieprasījums pēc olām tirgū ir ļoti liels, tādēļ uzņēmumā jau ir ieceres par ražošanas jaudas palielināšanu, turklāt lielos apmēros.
Notiek sākotnējā apspriešana
Vides pārraudzības valsts birojs 9.novembrī pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu SIA “Alūksnes putnu ferma” paredzētajai darbībai – mājputnu audzēšanas kompleksa pārbūvei un ražošanas apjomu palielināšanai īpašumā “Putni” Ziemera pagastā. Paredzēts izbūvēt papildu novietnes mājputnu audzēšanai, vienlaikus paredzot 465 000 mājputnu (dējējvistu un cāļu) audzēšanu, palielinot esošo mājputnu vietu skaitu par 220 000 un palielinot saražotās produkcijas vistu olu apjomu no 60 miljoniem līdz 100 miljoniem olu gadā. SIA “Alūksnes putnu ferma” paredzētajiem jauninājumiem varētu būt būtiska ietekme uz vidi, tādēļ Vides pārraudzības valsts birojs tam noteicis ietekmes uz vidi procedūru. Šī iemesla dēļ SIA “Alūksnes putnu ferma” telpās pagājušajā nedēļā notika ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Tajā piedalījās uzņēmuma, Alūksnes novada pašvaldības un Ziemeru pagasta pārvaldes pārstāvji, kā arī vairāki tuvējo māju iedzīvotāji.
Maksimālā jauda jau
sasniegta
SIA “Alūksnes putnu ferma” modernizētā ražotne pēc vairāku gadu dīkstāves pārtraukuma darbu atsāka šā gada februārī. SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Jurijs Adamovičs uzsvēra – ražošanu Alūksnes novadam jau vēsturiski nozīmīgajā uzņēmumā atsāka ar modernām, jaunām iekārtām un daudz lielākā apjomā. Šobrīd SIA “Alūksnes putnu ferma” strādā apmēram 40 darbinieki, kas ir vairāk nekā atklāšanas brīdī. “90 procenti darbinieku ir Alūksnes novada iedzīvotāji, daži brauc pie mums uz darbu arī no kaimiņu pagastiem. Jau šogad aprīļa beigās sasniedzām plānoto maksimālo uzņēmuma ražošanas jaudu, mūsu gadījumā tas ir pakārtots dējējvistu vecumam: jo vistas kļūst vecākas, jo dējība palielinās,” saka J.Adamovičs.
Pieprasījums rosina attīstību
Viņš ir gandarīts, ka pieprasījums pēc SIA “Alūksnes putnu ferma” olām tirgū ir ļoti liels. No daudziem klientiem tiek saņemtas pozitīvas atsauksmes, ka beidzot Latvijas olu tirgus monopolistam ir uzradies konkurents un alternatīvs vietējais ražotājs. “Mēs varam sevi pārliecinoši dēvēt par uz eksportu vērstu uzņēmumu, jo lielākā daļa “Alūksnes putnu fermas” olu tiek eksportētas. Līdz ar to Alūksnes vārdu iznesam pasaulē, ne tikai nomainot uzņēmuma nosaukumu no kādreizējā “Vistako” uz “Alūksnes putnu ferma”. Daudz olu eksportējam uz Igauniju, Somiju. Mūsu olas aizceļo arī uz Lielbritāniju, Vāciju, Franciju, Beļģiju, Holandi. Pieprasījums pēc mūsu olām eksporta tirgos pārsniedz tos apjomus, ko spējam nodrošināt, – tas mums ir dzinējspēks domāt par uzņēmuma attīstīšanu, paplašināšanu un izaugsmi,” saka J.Adamovičs.
Plāni – ambiciozi
Plāni ir diezgan ambiciozi – gada laikā ražošanas jaudu divkāršot, pat nedaudz vairāk nekā divkāršot. “Gribam ļoti būtiski palielināt dējējvistu skaitu, kā arī cāļu skaitu. Gribam nodrošināt to, lai spējam “Alūksnes putnu fermā” izvietot līdz pat 465 000 mājputnu,” saka uzņēmējs.
Paplašināšanos iecerēts veikt uz esošā zemesgabala, būvējot četras jaunas ēkas. Trīs no tām būs vistu novietnes, kur katrā uzturēsies 60 000 mājputnu, un atradīsies blakus esošajām novietnēm. Ceturtā ēka būs blakus administrācijas ēkai, kurā ierīkos cāļu cehu. “Gribam pilnībā pāriet uz pilna cikla ražošanu un paši audzēt putnus, lai vairs neesam atkarīgi no citiem cāļu audzētājiem. Arī visās jaunajās ēkās būs jaunas, modernas iekārtas ar ļoti lielu automatizācijas pakāpi, ar ļoti jaudīgām gaisa kondicionēšanas sistēmām, pilnībā datorizētas. Turklāt plānojam arī mainīt tehnoloģiju. Šobrīd mūsu esošajā novietnē putni tiek turēti sprostos, bet plānojam pāriet uz tā dēvēto otro kategoriju, kas paredz putnu turēšanu kūtī, kur tie varēs brīvi pārvietoties,” atklāj J.Adamovičs. Uzņēmumā vēlas, lai jau nākamgad vasarā paplašināšanās projekts būtu pabeigts un visi mājputni būtu jaunajās mītnes vietās fermā.
Izvērtēs visas iespējamās ietekmes
SIA “Alūksnes putnu ferma” vides aizsardzības jautājumu konsultante Zane Rupenheite skaidro, ka mērķis ir jau sākotnēji izvērtēt visas iespējamās ietekmes un sniegt risinājumus, lai tās samazinātu un novērstu, uzklausītu viedokļus. “Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra notiks vairākās stadijās. Tiks izpētīts esošais vides stāvoklis un tas, kādu ietekmi uz vidi rada jau esošā putnu ferma daudzējādos aspektos, piemēram, notekūdeņu stāvoklis, gaisa piesārņojums, arī no smaku viedokļa. Pētīsim, kāda būs ietekme uz vidi no plānotās darbības, kad fermu paplašinās. Izstrādāsim dažādus priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes samazināšanai, uzlabojumiem un monitoringam,” stāsta Z.Rupenheite.
Rakstiskus priekšlikumus par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālrunis 67321173, “www.vpvb.gov.lv”) līdz 7.decembrim. Birojs gatavos programmu. Savukārt Z.Rupenheite gatavos ziņojumu, ko pēc tam nodos apspriešanai sabiedrībai nākamgad janvārī vai februāra sākumā un iesniegs Alūksnes novada pašvaldībai. Pēc viedokļu apkopošanas ziņojumu iesniegs birojā, kas sniegs savu atzinumu. Kad būs saņemts labvēlīgs lēmums no biroja, tad galīgais lēmums par atļauju ieviest jauninājumus būs jāpieņem Alūksnes novada pašvaldībai.
Rosina novērst vistu smaku
Sanākušajiem iedzīvotājiem bija arī jautājumi. Dace Līdaciņa interesējās, kādēļ projektā paredzēts tieši šāds ēku izvietojums, rosinot tās būvēt citā vietā, lai iedzīvotājiem izdevīgāk. Viņa arī jautāja par ventilācijas sistēmām, kas uzstādītas pa kreisi esošajai lielajai kūtij sānos un radot diezgan lielu troksni un smaku. “Kā būs jaunajās novietnēs, vai tas tiks labots? Pieteikumā ir diezgan nekorekti uzzīmēta atrašanās vieta, nenorādot mājas – to vajag precizēt. Būtu ļoti labi, ja jūs izvērtētu smakas ietekmi un valdošo vēju ietekmi. Varbūt, dzīvojot aiz meža, viss ir kārtībā, bet uz otru pusi tā īsti nav – pieredze rāda, ka valdošie vēji ir uz daudzdzīvokļu māju pusi. Nav runa par kūtsmēslu smaku – tas ir ļoti labi atrisināts, runa ir par vistu smaku no ceha un sastāvējušos gaisu, kas iegulst māju pagalmos,” saka D.Līdaciņa.
Smaku līmeni mēra regulāri
J.Adamovičs uzsver – plānotajam ēku izvietojumam ir vairāki saimnieciskie aspekti. “Jāņem vērā ražošanas process un būvniecības izmaksas – jābūvē optimāli, nevis vietās, kur tas neatmaksāsies. Olas no ražošanas ceha jānogādā uz šķirošanas cehu, tādēļ arī to novietojumam jābūt optimālam. No katra ražošanas ceha būs transportieris, kas olas nogādās līdz šķirošanas ceham. Olu transportieris ir diezgan ievērojama investīcija. Runājot par smaku un trokšņu līmeni – vienmēr var kaut ko uzlabot. Uzņēmumā visu cenšamies darīt labi un efektīvi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Trokšņu un smaku līmeni regulāri mērām ar speciālām iekārtām, līdz šim ļoti labi esam iekļāvušies likuma normās. Turklāt smaku līmenis, kas šobrīd valda fermā, ne tuvu nav tāds, kāds tas šeit bija iepriekš, pirms modernizācijas,” atzīst uzņēmējs. Viņš uzsver, ka vistu kūtsmēsli fermas teritorijā netiek uzkrāti. Tos regulāri izved un nogādā biogāzes stacijām, kur tos izmanto kā vienu no izejvielām. “Pilnībā izvairīties no smakas nevarēs nekad, jo tie ir mājputni, bet gādājam, lai viss notiktu maksimāli operatīvi,” saka J.Adamovičs.
Vēl rast kompromisu
Iedzīvotāji arī rosināja uzņēmumu sakārtot piebraucamo ceļu, kuru tas izmanto un izdangā, jo šo ceļu izmanto arī iedzīvotāji. Z.Rupenheite piebilda – kad taps ziņojums, tiks precīzi norādīta visu īpašumu atrašanās vieta, šobrīd tas attēlots tikai vispārīgi, tiks veikta rūpīga visu apstākļu izpēte, arī vēja virziens, ātrums. Viņa uzsvēra, ka visi iedzīvotāju ieteikumi tiks ņemti vērā. Uzņēmēji solīja to risināt.
Ziemeru pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine uzsvēra, ka iedzīvotāji nav pret uzņēmuma darbību. “Esam priecīgi, ka šeit notiek ražošana, ir darba vietas, tomēr vēlu, savstarpēji vienojoties ar tuvējo māju iedzīvotājiem, rast labāko risinājumu,” viņa pauž. Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers vēlēja rast kompromisu. “Šī teritorija jau vēsturiski bijusi putnu ferma, tai blakus tika uzbūvētas daudzdzīvokļu mājas, te ir ražošanas zona. Pašvaldība priecājas un saka paldies par jaunām darba vietām, un rosina palīdzēt sakopt iedzīvotājiem iebrauktuvi. Domāju, mēs visi atceramies, kā šeit “smaržoja”, kad te iepriekš bija ferma, un kā ir tagad,” saka Dz.Adlers.
Teksts un foto: Līga Vīksna
