Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā Māriņkalna bibliotēkā novembrī ceturto gadu notika pasākums, kuram šogad vadmotīvs bija ,,Salas Ziemeļvalstīs’’.
Popularizē Ziemeļvalstis
Latvijā jau 20.gadu notiek projekta “Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa” pasākumi, kurus koordinē Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru un biedrību “Norden” Latvijā, popularizējot Ziemeļvalstu literatūru un kultūru. Šogad uzmanība tika pievērsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu rakstnieku darbiem par šo tēmu. Bibliotēkās nedēļas laikā notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, pārrunas, konkursi un citi pasākumi. Gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publisko un skolu bibliotēku Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaikus tiek iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata. Prezentācijā “Ziemeļu salas un ne tikai” apkopotas 16 grāmatas, kuras projekta autori iesaka izlasīt par dažādām salām: Astridas Lindgrēnes ,,Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki’’, Rūses Lāgerkrancas ,,Dzīve Dunnes skatījumā’’, Ķēstuta Kasparaviča ,,Zemūdens stāsti’’, Māra Runguļa ,,Sāļās pankūkas’’ un citas. Šajā pasākumā tika iekļautas arī Bērnu žūrijas kolekcijas grāmatas, piemēram, Ingo Zīgnera ,,Mazais pūķis Kokosrieksts – nebaidies!”, Ulfa Starka ,,Proti svilpot, Juhanna?’’, Evas Ibotsones ,,Ceļojums uz Amazoni’’ un citas.
Skolēni uzzina par Ziemeļvalstu salām
Šogad Māriņkalna bibliotēkas organizētajā pasākumā piedalījās Ziemeru pamatskolas 1.-4.klašu skolēni, kurus bibliotēkas vadītāja Rudīte Jaunzema kopā ar skolotājām rosināja lasīt grāmatas par tēmu ,,Salas Ziemeļvalstīs’’. Katrai klasei bija jāizlasa noteiktas grāmatas, par kurām bibliotēkā notika pārrunas, lai šo izlasīto grāmatu ieteiktu izlasīt pārējiem skolēniem.
R.Jaunzema, pasākumu ievadot, iepazīstināja dalībniekus ar tām valstīm, kuras iesaistās Ziemeļvalstu nedēļā. Tās ir Skandināvijas un Baltijas valstis, Dānija, Islande un citas. Runājot par šo Ziemeļvalstu reģionu, tajā ir ļoti daudz salu – gan tūkstošiem nelielu saliņu, kas atrodas gar Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas piekrasti, gan lielās salas – Grenlande, Islande, Fēru salas un Ālandu salas. Līdz ar to ir labāk saprotams, kādēļ salas kļuvušas šogad par vadmotīvu arī literatūrā. Salās dzīvojošie tiek raksturoti kā īpaši spēcīgi un neatkarīgi ļaudis. Salas raksturo arī kā drošu un stabilu vidi, kurās pilsētnieki ilgojas atgriezties brīvdienās, lai baudītu dabu. No otras puses – tā ir vieta, kura ir izolēta no apkārtējās pasaules ar ierobežotām pārvietošanās un saziņas iespējām. Šis salu noslēpumainais raksturs stimulē fantāziju un tēlaino domāšanu, kas atspoguļojas rakstnieku darbos.
Salas – arī pie mums
Pārrunas ar skolēniem notika arī par izlasīto teiku par Alūksnes ezera izcelšanos. Kā zināms, tā vēsta par Cepurītes un Garās salas rašanos. Tika minēta arī krustvārdu mīkla, kurā bija iekļauti jautājumi par izlasīto un pārrunāto. “Bija patīkami, ka skolēni ar lielu interesi iesaistījās tās atminēšanā, jo paši uzzināja daudz vēl nezināma gan par salām, gan dzīvi uz tām. Paldies par piedalīšanos šajā pasākumā Ziemeru pamatskolas 3.klases kolektīvam un audzinātājai Irēnai Zadumovai un apvienotajam 1. un 4.klases kolektīvam un audzinātājai Lidijai Sniķerei,” piebilst R.Jaunzema.
— Jana Baltaisbrence
