Vēlos rudens un ziemas vakaros mūsu senči sildījās, malkojot ozolzīļu dzērienu. Mūsdienās šī dzēriena popularitāte jau sen kā zudusi un cilvēki pamatā izvēlas vieglāk pieejamus dzērienus – kafiju vai tēju. Taču palēnām viss mainās, un nu jau vairāk nekā desmit gadus ozolzīļu dzērienu piedāvā dažādi ražotāji. Tikpat ilgi šo dzērienu gatavo arī Armands Roze Pededzes pagastā, taču tikai nedaudz vairāk kā gadu viņš to piedāvā plašākam cilvēku lokam ar nosaukumu “Zīleja”.
Pa spēkam katram
“Zīleja” ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot gardu un atspirdzinošu dzērienu. “Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām. “Zīleja” ir atvasinājums no vārda “zīles”. Sākotnēji bija trīs versijas: “Zīlēja”, “Zīleja” vai “Ozīleja”, taču ar izvēli piepalīdzēja cilvēks no malas, kurš, pagaršojot dzērienu, uzreiz nosauca to par “Zīleju”,” stāsta A.Roze.
Pievērsties sava ozolzīļu dzēriena gatavošanai A.Roze izlēma pēc tam, kad kādā tirdziņā iegādājies no ozolzīlēm gatavotu dzērienu, taču nesajutis īsto garšu. “Dzēriens nebija tāds, kā to atcerējos, dzerot bērnībā. Domāju, ja mūsu senči to gatavoja paši, tad arī es pats varētu mēģināt pagatavot. Kā izrādījās, tas tiešām nav sarežģīti, un ozolzīļu dzērienu katrs var pagatavot mājās. Līdzīgi kā gandrīz katrā mājā marinē sēnes vai vāra ievārījumus, arī šo dzērienu var gatavot gandrīz katrs,” uzskata A.Roze.
Der tikai nokritušās zīles
Lai pagatavotu ozolzīļu dzērienu, vispirms jāsalasa zīles. Ozolzīļu lasīšana ir vispatīkamākais process, taču dažas lietas ir jāliek aiz auss. Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. “Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs – neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā – lobīšanā,” stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. “Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,” atklāj A.Roze.
Zīles ir dažādas
Pirms pievērsies zīļu dzēriena gatavošanai un nepieciešamo sastāvdaļu ievākšanai, A.Roze nebija iedomājies, ka ozoli un to zīles ir tik atšķirīgas. “Ozolzīles atšķiras pēc izmēriem. Interesanti, ka zīļu daudzums nav atkarīgs no ozola lieluma. Vienam ozolam ir lielas zīles – kā īkšķis, bet citam daudz mazu, kuras nemaz nevar izmantot, jo mazu lobīt ir laikietilpīgi,” stāsta A.Roze. Parasti no viena ozola var iegūt no 10 līdz 20 kilogramiem labu zīļu. Pie tam zīļu dzēriena kārotājiem jāsacenšas ar meža cūkām, kuras arī ir tās iecienījušas. Lai pagatavotu vienu 250 gramu “Zīlejas” paciņu, nepieciešams ievākt 250 – 400 gramus zīļu.
Kad zīles savāktas, izžāvētas un nolobītas, tam seko viens no svarīgākajiem procesiem – grauzdēšana. “Ideāli, ja var grauzdēt viena izmēra zīļu pusītes. Ja grauzdē atšķirīga izmēra, skaidrs, ka viena sagrauzdēsies ātrāk. Grauzdēšanas process ir katra paša ziņā. Es vados pēc smaržas – kad man patīk smarža, beidzu grauzdēt. Tāpat kā dabīgajai kafijai arī zīlēm ir trīs dažādi grauzdējumi – viegls, vidējs un stiprs,” stāsta A.Roze. Grauzdētās ozolzīļu pusītes samaļ kafijas dzirnaviņās noteikta diametra granulās jeb rupja maluma zīļu miltos un sajauc ar pārējām dzēriena sastāvdaļām.
Pievieno citas sastāvdaļas
““Zīleja” no līdzīga veida zīļu dzērieniem atšķiras ar to, ka “Zīlejā” lielākā daļa dzēriena (55 – 75 %) sastāv no zīlēm. Nav viegli panākt, lai dzēriens ar tik lielu zīļu daudzumu būtu baudāms, turklāt zīles ir maisījuma dārgākā sastāvdaļa. Klāt liekam cigoriņus un miežus, kviešus vai rudzus. Tātad, lai sajauktu vienu pamatdzērienu, nepieciešamas vismaz piecas sastāvdaļas. “Zīlejai’’ ir trīs dažādi maisījumi, kur katrā maisījumā sastāvdaļu proporcijas atšķiras. Var rasties jautājums, kādēļ nevarētu iztikt ar vienām pašām zīlēm? Var, bet tik stipru dzērienu cilvēks diez vai spēs iedzert un izpaliek buķetes faktors. Zīlei vienai pašai ir pārāk pliekana garšas un smaržas buķete, tādēļ šeit savu pienesumu dod cigoriņš un graudaugi. Cigoriņš dod saldenrūgtu garšu, bet graudaugi jāgrauzdē tā, lai būtu mazliet saldskābena garša,” teic A.Roze.
Izņemot zīles, visas pārējās dzērienam nepieciešamās sastāvdaļas tiek iepirktas no Latvijas zemniekiem, kuri tās audzējuši dabai draudzīgā veidā. Kad grauzdēšanas process ir galā, atliek visu samalt dzirnaviņās un sajaukt pareizajās proporcijās. Gatavo maisījumu pako vakuumā, lai ilgāk glabājas, nezaudējot garšu.
Lielveikalos nebūs
“Zīleja” varētu būt iecienīts produkts dažādos mājražotāju tirdziņos. “Tas ir mūsu formāts, un mēs nekādā gadījumā negrasāmies klauvēt pie lielveikalu durvīm. Tas nav lielražošanas projekts. Ir pastāvīgie klienti, kuri, vienreiz pamēģinājuši, pērk atkal. Mūs tas apmierina. Ir pietiekami daudz cilvēku, kuri atpazīst, kas tas ir. Lai mūsdienās cilvēku pārliecinātu kaut ko lietot, daudz kas ir atkarīgs no reklāmas. Ja reklāmas nav, cilvēki nepērk to, ko nepazīst, un mūsdienu cilvēki vien retais zina, kas ir ozolzīļu dzēriens. Daļa atceras, ka bērnībā ir dzēruši, sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki. Viņiem par to ir nostalģija. Ir interesanti parunāties ar cilvēkiem un saprast, ka esi uz pareizā ceļa. Ir arī jauni cilvēki, kuri aktīvi interesējas par veselīgu dzīvesveidu un izvēlas dzert nevis kafiju, kas augusi ārpus Latvijas, bet ievāktu tepat no mūsu vietējiem zīļu kokiem,” stāsta A.Roze.
Ja būs zīles, būs “Zīleja”
Runājot par ozolzīļu dzēriena tālāku attīstību, A.Roze teic, ka viss atkarīgs no zīlēm. “Šogad zīļu nebija gandrīz nemaz. Ja zīles ir, taisām dzērienu un lietojam, ja nav, tad nav. Labi, ka pagājušajā gadā ievācām tik daudz, ka pietiek vēl šim gadam. Agrāk es zīles neglabāju, jo gatavoju tikai sev. Tagad esmu spiests to mācīties darīt. Sāku ražot sev, iegaršojās ciemiņiem, draugiem, un tieši viņi mudināja sākt pārdot plašākam cilvēku lokam. Gribējās ievērot vismaz minimālās prasības, tādēļ visu nokārtoju oficiāli,” stāsta A.Roze.
Lai dzēriens vienmēr būtu svaigs, to negatavo lielos apjomos, bet mazās partijās. Kad viena iztirgota, gatavo nākamo. Kādas ir ozolzīļu dzēriena labās īpašības? “Katram ietekme būs citādāka. Zīļu dzēriens atstāj spēcīgu ietekmi uz gremošanas traktu, rosina apetīti. Iespējams, kādam būs līdzīga ietekme kā kafijai, tikai šoreiz iztiekot bez kofeīna. “Zīleja” nav dzēriens, kas jālieto tad, ja noticis kaut kas slikts, bet to var tāpat dzert ik dienu. Pēc manām sajūtām, enerģētiski ļoti jaudīgs,” skaidro A.Roze.
— Teksts un foto: Agita Bērziņa
