Apes novada senioru piedalīšanās projektā “Active Age” jeb “Vienlīdzīgas iespējas ilgtermiņa bezdarbnieku senioru iekļaušanai darba tirgū lauku apvidos” sešām projekta dalībniecēm rezultējusies ar unikālas senioru radošās apvienības izveidi, kurai dots cik skanīgs, tik zīmīgs nosaukums – “Lapsenes”. “Lapsenes” ir vienīgais amatieru kolektīvs valstī, kurš rāda leļļu teātra izrādes pieaugušajiem. Projekts ļāva viņām satikties, vienoties kopīgā idejā, un nu viņas dara to, kas visiem no sirds patīk.
Dara to, kas patīk
Apvienošanās radošajā apvienībā un leļļu teātra izrāžu tapšana, piesaistot no malas solistu, ir likumsakarīgs turpinājums tam, ko katrs no viņiem darījis iepriekš. Janīna Zāga no Vidagas iepriekš strādāja bērnudārzā, kur dažādām izrādēm gatavoja lelles. Tagad leļļu darināšanas prasme tiek izmantota pieaugušo leļļu izrādēm. Viņa ir arī leļļu teātra režisore. Venerada Kustova no Gaujienas sen jau uzrunāta spēlēt teātri, bet vienmēr baidījusies. Viņai šķitis, ka, uz skatuves esot, smiesies. Tagad viņa kāpj uz skatuves un, pārveidojot balsi, smīdina citus. Arī Laine Dāve no Gaujienas iepriekš baidījusies no uztraukuma, ko sniedz skatuve. Tagad viņa var noslēpties aiz statnēm un, nebaidoties no skatītāju acu skatieniem, iejusties lomā. Ausma Agare no Vidagas vienmēr bijusi daļa no kultūras dzīves – dejojusi, dziedājusi, spēlējusi teātri un strādājusi kultūras darbu. Tagad viņa ir kolektīva aktīviste, dažreiz tekstu autore, dziesmu rediģētāja un veido datorsalikumus. Elga Rācene no Gaujienas ir amatiermākslas kolektīva “Kaķu nams” režisore, un viņas izrādes guvušas atzinīgu vērtējumu no skatītājiem. Arī “Lapsenēs” viņa ir liela palīdze, un izrādes top ar viņas gatavotiem tekstiem. Lauma Zālīte no Apes ilgus gadus strādāja Apes arodvidusskolā par mūzikas skolotāju. Skolai likvidējoties, jutusi tukšumu un pietrūcis mūzikas klātesamības. Tagad viņa izrādēm spēlē muzikālo pavadījumu. Māris Einbergs no Gaujienas dzied kopš bērna kājas. Līdz šim gan to darījis tikai kolektīvos, ansambļos un koros, taču “Lapsenēs” uz skatuves kāpj kā solists un spēlē mutes ermoņikas.
Notikumi iz dzīves
Kolektīvs nepilnos divos gados iestudējis trīs izrādes. Kā saka paši kolektīva dalībnieki – visu uzvedumu pamatā ir notikumi no dzīves, piešķiļot humora dzirksti un, kā jau lapsenēm pienākas, arī mazliet iedzeļot. “Kādēļ “Lapsenes”? Jo lapsenes dzeļ un arī mēs dzeļam! Kolektīva nosaukuma izvēlei mēs starp projekta dalībniekiem izsludinājām konkursu. Tieši “Lapsenes” šķita vispiemērotākais mums. Pirmā izrāde “Raibā dzīvīte” divās daļās bija stāsts ar mazu dzēlienu – sākot no kolhoza laikiem un nonākot pie mūsdienu politikas. Taču par dzēlieniem saņēmām vienīgi aplausus, un pārmetumus mums neviens nav izteicis,” stāsta A.Agare.
Dzelt netraucē arī fakts, ka kolektīvā ir Apes novada domes deputāte. “Vispirms izveidojās “Lapsenes”, un tikai tad mani ievēlēja par deputāti. Bet mūsu izrādēs humors ir veselīgs un nav aizskarošs. Kādēļ gan lai nedrīkstētu mazliet pajokot? Deputāta pieredze man nav pārāk liela. Pirmo reizi esmu gan uz skatuves, gan deputāte,” teic V.Kustova.
Kas slēpjas aiz tēliem?
Īpašas esot emocijas, ko sniedz leļļu lomu atveidotāju satikšanās ar skatītājiem. Tad smieties gribas visiem. “Skatoties izrādes, katram skatītājam ir savs priekšstats par to, kas atveido suni, govi, zaķi vai sivēnu. Bet tad iznākam mēs – nopietnas un solīdas seniores. Smieties gribas visiem. Mūs, aktierus, nevar redzēt un pēc balss arī nevar pazīt, tādēļ jo vairāk satikšanās ir interesanta,” teic V.Kustova. “Lapseņu” izrādes īpašākas padara arī cienasts pirms izrādes – visus apmeklētājus viņas cienā ar “Lapseņu rūgto dzērienu”, saldo un sāļo popkornu.
Pašiem jābūt optimistiem
“Lapseņu” kolektīvs ir dzīvespriecīgs un optimistisks. “Kad cilvēks dodas pelnītā atpūtā, viņam nevajadzētu sēdēt mājās. Sēdot mājās, izjūti, ka sāp rokas, kājas un mugura, bet, ja tu ej un dari, ir steiga – tad ir labi. Ņemot vērā valsts politiku, diezgan daudz pensionāru dzīvo pesimismā, no kura ir ļoti grūti tikt ārā, jo pensijas neatbilst pakalpojumu un pārtikas cenām. Paši redzējām, ka projektā “Active Age” sākumā atnāca dalībnieki, kuri bija diezgan pesimistiski, mazrunīgi un nedroši. Projekta laikā viņi atvērās un kļuva par pavisam citiem cilvēkiem. Tas liek secināt, ka cilvēkam jāveidojas pašam. Un ir labi, ja kāds piepalīdz. Ne velti Rainis teicis – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Ir jāiet laikam līdzi un jāsaprot, ka politikā tu pats neko neizmainīsi. Jā, var streikot, bet vai tas ko dod? Mainīt neko nevar, ir jāpielāgojas tiem apstākļiem, kas ir, un jārada pašam tādi apstākļi, kādos gribas dzīvot. Pesimisms grauj visu, arī veselību. Tos, kurus varam “ievilkt” aktivitātēs, ar tiem viss ir kārtībā,” saka A.Agare. Tam piekrīt arī pārējie, sakot, ka pašiem jāgrib iziet cilvēkos. “Neviens nezina, ka tu tur sēdi mājās un skumsti. Jāsatiekas ar cilvēkiem. Satiekoties var izrunāt sāpi, un paliek vieglāk. Kad mēs satiekamies, arī vispirms izrunājamies. Ir jārunā, jākontaktējas,” rosina L.Dāve.
Jālīdzinās igauņiem
Seniori atzinīgi vērtē ikvienu projektu, kas rosina cilvēkus iziet ārpus mājām, un Apes novada domes doto iespēju piedalīties šādos projektos, apgūstot jaunas iemaņas un zināšanas. Ja nebūtu projekta “Active Age” aktivitāšu un iedvesmojošo lekciju, neizveidotos arī “Lapsenes”. “Projekta rezultātā ir izveidojusies ne vien radošā apvienība, bet divi cilvēki ieguvuši darbu, divi kļuvuši par pašnodarbinātajiem,” stāsta V.Kustova. Tieši projekta laikā viņi sapratuši, ka vairāk jālīdzinās igauņiem. Igauņi atšķirībā no latviešiem ir drosmīgāki, nebaidās riskēt un vairāk dara. To gan nevar attiecināt uz radošajiem un darbīgajiem “Lapsenes” dalībniekiem – trīs iestudētās izrādes viņi rādījuši deviņas reizes. Pavisam drīz piepulcēsies vēl viena – “Jaunā profesija”. Viņi visi ir apņēmības pilni turpināt iesākto un pilnveidoties. Lai arī tuvējos tautas namos viņi ir bijuši pieprasīti, esot vēl daudz citu, kuros viesoties un priecēt skatītājus. Viņi kopā jūtoties labi, draudzīgi, un dzīve kļuvusi aktīvāka un interesantāka.
