Ir cilvēki, kurus satiekot tu jūties apgarots, piepildīts, smel pozitīvu enerģiju, uzzini ko jaunu un “uzlādē savas baterijas”. Un tajā pašā laikā ir arī cilvēki, pēc tikšanās ar kuriem tu jūties pilnīgi pretēji – kā iztukšots, nomākts, kļūsti viegli aizkaitināms, pat sāp galva, jo šie cilvēki ir paņēmuši tavu enerģiju kā tādi enerģijas vampīri. Labi, ja zini, kā īsā laikā savas baterijas pēc tam atkal uzlādēt, jo dzīvot tādā diskomforta stāvoklī nav patīkami, bet – ikdienā, lai kā gribētu, tu nevari izbēgt no situācijām, kas tevi iztukšo. Vari priecāties, satiekot pozitīvi noskaņotos, kuri paši izstaro pozitīvo enerģiju, un domāt, kā ātrāk noslēgt tikšanos ar otriem, negatīvi noskaņotajiem.
Pēdējā mēneša laikā man ir bijušas četras izteiktas tikšanās ar abiem – diviem pozitīvajiem un diviem negatīvajiem. Un var teikt jebko, ticēt vai ne, bet tā tiešām notiek. Visi gadījumi ir bijuši darba gaitās, tiekoties ar cilvēkiem un gatavojot rakstus. Kā sevi pasargāt no šādām negatīvām situācijām – tas man vēl jāmācās, bet patiesībā ir mirkļi, kad nevari sevi nemaz pasargāt – tas notiek un viss. Labi vismaz, ka zinu, kā pēc tam “uzlādēt savas baterijas”… Saka, ka katram vajag savu īpašo spēka vietu vai nodarbi, kur aiziet un atgūt zaudēto pozitīvo enerģiju vai darīt to, kas atjauno tavus enerģijas krājumus. Kas tas ir – tas katram pašam jāatrod. Ja pašam pozitīvās enerģijas krājumu ir tik daudz, ka neviens tos nespēj iedragāt, tad tu vari būt tas, kas nemitīgi uzlādē citus. Nesen sociālajos tīklos izlasīju ļoti jauku teicienu par to, ka pašam ir jāizstaro gaisma, tad arī apkārt būs vairāk gaismas un mazāk dusmu, negāciju. Kā to izdarīt? Un vai visi vispār to spēj, patiesībā – grib? Uz jautājumu, kā to izdarīt, atbildi var rast, bet noteikti nekad nebūs tā, ka visi gribēs to darīt. Mēs dzīvojam tik dažādā sabiedrībā – tā vienmēr ir bijis un būs! Tādēļ tas pat nav iespējams… Mēs varam vienīgi izvēlēties, kam tērēt savu enerģiju: negatīvām lietām – šķendēties par politiķu kārtējo muļķīgo lēmumu, kas nav tautas interesēs, dusmoties uz nejauku kaimiņu, paziņu vai kolēģi, vienkārši tāpat būt īgnam, līdz beigās pats nezini, kādēļ tāds esi. Un tā vairojas negatīvā enerģija. Bet varam arī būt tie, kas paši izstaro gaismu un dod to citiem, palīdz, iedvesmo, uzmundrina, ieklausās, rosina un atbalsta. Jo – labais taču vairo labo, tā vienmēr ir bijis. Diemžēl tāpat kā sliktais vairo slikto… Izvēle, kuram pieslieties, ir jāizdara katram pašam. Galu galā – dzīve tomēr ir īsa, tādēļ to vajag nodzīvot laimīgi, bet, vai izdosies būt laimīgam – tas jau ir katra paša ziņā.
