Ilgāk nekā divus gadus Apes novada dome sadarbojas ar Smiltenes novada pašvaldības policiju. Kā šajā laikā veicies un kā uzlabot pašvaldības policijas darbu novada teritorijā, Apes novada domes deputāti pārrunāja ar Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieku Normundu Liepu.
Vai dzīvo godīgāk?
Pašvaldības policijas priekšnieks N.Liepa norādīja, ka par darba rezultātiem nevar runāt, tikai skatoties uz statistikas datiem. “Viens ir cipari, otrs – reālā situācija sabiedriskajā kārtībā un drošībā. Cipari ne vienmēr precīzi un objektīvi atspoguļo reālo situāciju. 2016.gadā sastādījām 23 protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, šā gada pirmajos desmit mēnešos – tikai 4 protokolus. Samazinājums ir liels, bet tam ir izskaidrojumi. Vispirms – gads vēl nav beidzies. Otrkārt, gan Apē, gan Smiltenē pārkāpumu skaitu ietekmē laikapstākļi. Ja vasara ir slikta, protokolu par alkohola lietošanu ir mazāk. Cilvēki mazāk atpūšas ārā, alkoholu lieto telpās, un tas nav tik uzkrītoši. Tas ir mans skaidrojums. Nav tā, ka kāds ir beidzis lietot alkoholu aizliegtās vietās, vienkārši laikapstākļi dara savu. Vēl jāņem vērā sociālās problēmas – cilvēku paliek mazāk. Visur. Citur iedzīvotāju skaits samazinās lēnāk, citur straujāk. Pārkāpēju skaits samazinās līdz ar iedzīvotāju skaitu,” skaidroja N.Liepa.
“Nekrīt iekšā”
Braucot reidos uz Apes novadu, policistiem tiek dota instruktāža, kurām vietām un kāda veida pārkāpumiem pievērst uzmanību patruļas laikā. “Problemātiskajās vietās sēžam mašīnā, ejam kājām, taču nereti tieši tajā stundā vai pusstundā neviens pārkāpums nenotiek. Jāņem vērā, ka neesam visu laiku uz vietas. Tas nenozīmē, ka pēc mūsu aizbraukšanas kaut kas nenotiek. “Nekrīt iekšā”. Citkārt policisti sēž netālu no veikala un gaida, kad kāds nāks no veikala un korķēs alkohola pudeli vaļā. Ir izdevies šādā veidā dažus noķert, arī smēķētājus. Šogad gan tas ir mazāk izdevies. 2016.gads bija pirmais gads, kad sākām strādāt, un potenciālajiem pārkāpējiem tas bija negaidīti, ka šeit esam,” pauda N.Liepa.
Protokolu – mazāk
Par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā cilvēka cieņu aizskarošā izskatā 2016.gadā sastādīti 14 protokoli, šogad – tikai 1 protokols. 2016.gadā bija viens nepilngadīgais alkohola reibumā, šogad – nav konstatēts. Gājējiem par pārvietošanos diennakts tumšajā laikā neizgaismotos ceļa posmos bez atstarojošas vestes vai ejot pa nepareizo pusi pagājušajā gadā sastādīti septiņi protokoli, šogad – viens. 2016.gadā pašvaldības policija Apes novada teritorijā pavadījusi 378 stundas un, patrulējot novada teritorijā, nobraukusi 6219 kilometrus, šogad desmit mēnešos policija teritorijā pavadījusi 351 stundu un nobraukusi 6151 kilometrus.
Sadarbību turpinās
Vērtējot pašvaldības policijas darbu, domes priekšsēdētājs Jānis Liberts norādīja, ka sadarbība ir ļoti veiksmīga. “Problēmu nav bijis. Kad esam aicinājuši veikt kādu papildu reidu vai apsekošanu, vienmēr policija ir atsaukusies. Arī uz pasākumiem, ja esam aicinājuši, vienmēr ir ieradušies. Līgumā ir noteikts, ka speciālus izsaukumus var veikt tikai divas personas mūsu novadā – administratīvais inspektors Zigurds Safranovičs un domes priekšsēdētājs. Ja ir kāds pasākums, kur nepieciešama pašvaldības policija, vai kāda cita situācija, jāsazinās ar mani vai Z.Safranoviču. Laikus plānojot, vienmēr viss ir atrisināts,” norādīja J.Liberts un piebilda, ka par pārkāpumu skaitu jāpriecājas. “Vajag kārtību teritorijā, nevis sastādītos protokolus. Tas ir galvenais,” viņš uzsvēra.
Kas notiek problēmvietās?
Apes novada sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa atzina, ka gribētos pašvaldības policistus vairāk problemātiskajās vietās – sociālajās mājās. “Sadarbības sākumā iesniedzām sarakstu ar vietām, kuras būtu ieteicams policijai apmeklēt – tās ir sociālās mājas Gaujienā un Apē. Šo gadu laikā, sadarbības sākumā, ir bijusi viena kopīga sociālā darbinieka un policijas apsekošana. Vai vēl esat bijuši sociālajās mājās? Tur notiek gan kautiņi, gan kopīga alkohola lietošana. To apliecina Valsts policijas sastādītie akti. Preventīvā darba nav bijis. Gribētos, lai policisti pastaigā pa koridoriem un paskatās, kā tiek ievēroti noteikumi. Varbūt būtu lietderīgāk nesēdēt pie veikala, kur policijas automašīna ir pilnībā atpazīstama, bet pabraukāt pa teritoriju un paskatīties, kas notiek šajās mājās,” rosināja M.Kārkliņa. N.Liepa kritiku pieņēma un norādīja, ka policisti šajās mājās ir bijuši, taču tanī brīdī, kad tur ir policija, valda klusums un nenotiek nekas tāds, lai policijai būtu tiesības reaģēt.
Apsekos kopīgi
N.Liepa savukārt rosināja sociālo dienestu ziņot par laiku, kad pārsvarā pārkāpumi notiek – vai tās ir pensiju un pabalstu saņemšanas dienas vai piektdienu un sestdienu vakari? “Mēs varam nākamajā mēnesī plānot šos konkrētos laikus, lai apsekotu vietas. Varam turp doties kopā ar sociālajiem darbiniekiem, kas būtu efektīvāk, jo darbinieki kontingenta cilvēkus pazīst labāk. Jāvienojas vien, vai jūs varat laikā, kad mēs varam, un otrādi. Droši vien mēs pielāgosimies jūsu vajadzībām un vēlmēm. Tas laikus jāsarunā,” sacīja N.Liepa. Pie tam sociālajiem darbiniekiem ir tiesības lūgt ielaist dzīvokļos. Savukārt policijai ir tiesības fotografēt un filmēt, ja tas nepieciešams papildu informācijai. M.Kārkliņa norādīja, ka, zinot policijas izbraukuma plānu, būtu vieglāk plānot apsekošanas. “Mums nav alkometra, un, ja arī konstatējam, ka notiek alkohola lietošana ģimenēs, mēs neko nevaram pierādīt,” skaidroja M.Kārkliņa.
Brauks ar netrafaretu
transportu
N.Liepa piebilda, ka policijas klātesamība novada teritorijā, kaut vai atrodoties pie veikala, preventīvi strādā – agri vai vēlu kāds pārkāpējs “iekritīs”. “Nākamgad gan Smiltenē, gan Apē mēģināsim pārvietoties ar netrafaretu transportlīdzekli. Paši būsim formās. Tas ļoti labi strādā. Atklājas pavisam cita aina, novadā iebraucot trafaretajam auto, – visi zina par policijas klātbūtni un attiecīgi reaģē. Taču, ja neesam pamanāmi, ir pavisam citādāk,” skaidroja N.Liepa.
Z.Safranovičs skaidroja, ka informāciju, ko viņš ik dienu saņem no cilvēkiem, novirza attiecīgajām iestādēm. Ne vienmēr tas, par ko ziņo cilvēki, ir pašvaldības policijas kompetencē. “Kautiņi nav pašvaldības policijas darbs, tikai Valsts policijas darbs – pašvaldības policija nevar veikt ekspertīzes, nevar uzsākt krimināllietu. Tas ir Valsts policijas darbs. Ir ziņojumi, kurus novirzu Pārtikas un veterinārajam dienestam, arī būvvaldei. Protams, iespēju robežās cenšos pats izdarīt, ko varu, lai lieki nebūtu jābrauc policijai,” skaidroja Z.Safranovičs.
Dedzina atkritumus
Deputāte Una Reķe jautāja, kas tiek darīts saistībā ar atkritumu dedzināšanu un kā tiek veicināta līgumu slēgšana ar atkritumu apsaimniekošanu. “Par atkritumu dedzināšanu var ziņot man. Ļoti bieži saņemu šādas sūdzības. Ziņo arī par zaru un lapu dedzināšanu, un diemžēl šajos ugunskuros dedzina arī citas sadzīviskas lietas, piemēram, plastmasu, bundžas. Savukārt atkritumu apsaimniekošanā esam spēruši būtisku soli – Trapenē un Gaujienā 90 % noslēguši līgumus. Virešos ir problēma, jo mājas ir tālu cita no citas, nav piebraucamo ceļu. Piemēram, tante pati nevar kilometru aizvilkt konteineru līdz ceļam, savukārt atkritumu mašīna atsakās tur iebraukt, jo mašīna ir liela un grimst. Jā, arī centrā nav visiem līgumu. Līdzīga situācija ir arī Apē,” norādīja Z.Safranovičs un piebilda, ka, turpinot veiksmīgi ieskāto darbu, līgumus par atkritumu izvešanu noslēgs arvien vairāk saimniecību un jautājumu izdosies sakārtot. “Kuriozs ir tas, ka lielākie pārkāpēji ir tie, kuriem ir noslēgts līgums ar atkritumu izvedēju,” piebilda Z.Safranovičs.
