Persona, kura oktobrī Alūksnē pie “Latvijas Pasta” durvīm atstāja maisu ar četriem kaķēniem, ir noskaidrota un par izdarīto saņems sodu. Administratīvā komisija otrdien nolēma vainīgo sodīt ar naudas sodu 20 eiro apmērā.
Vainu atzīst un nožēlo
“Alūksnes Ziņās” jau rakstījām, ka 6.oktobrī pie “Latvijas Pasta” durvīm tika atstāts maiss ar četriem kaķēniem. Iepriekš šī persona vērsās dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas” ar lūgumu pieņemt šos kaķēnus, taču, saņemot atteikumu, izlēma no kaķēniem šķirties citā veidā – atstājot tos. Vainīgā persona ir sieviete no Ziemera pagasta Māriņkalna, kura šādi rīkojusies tāpēc, ka viņai neesot bijis, kur likt kaķēnus, un sapratusi, ka pati netiks ar viņiem galā. Viņa vēlējusies, lai kāds labs cilvēks paņem tos savā aprūpē, bet situācija izvērtās pavisam nelāgi. Savu vainu sieviete atzīst un izdarīto nožēlo. Viņa cerējusi uz cilvēku labsirdību, ka, ieraugot kaķēnus, kāds tos paņems, un neapzinājusies, ka pārkāpj Dzīvnieku aizsardzības likumu.
Vainīgo atrada ātri
“Vainīgo noskaidrot nebija grūti. Bija informācija, ka persona braukusi ar taksometru. Uzmeklējām taksometra šoferi, kurš norādīja, kur personu paņēmis,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis.
Viņš skaidro, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no 7 līdz 350 eiro, juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro. “Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka dzīvnieka atstāšana bez aprūpes un bezpalīdzīgā stāvoklī ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem,” skaidro G.Teterovskis. Pašvaldības policijai bieži neesot jāmeklē atstātu kaķēnu saimnieki, šis pēdējā laikā ir vienīgais gadījums. Daudz biežāk policija saskaras klaiņojošiem suņiem, kurus saimnieki izlaiduši pastaigā bez pavadas.
Ja ne patversmē, tad mežā
Dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” vadītāja Elīna Dambe ar nožēlu atzīst, ka dzīvnieku māja ir pilna ar suņiem un kaķiem. Ja kādreiz lielākās galvassāpes radījušas bezsaimnieku kaķu kolonijas, tad tagad tie ir pieklīdušie kaķi, kurus baro un mīļo, taču par viņu kaķēniem neviens nevēlas uzņemties rūpes. “Novembris šogad ir pats briesmīgākais mēnesis… Novembrī vien esam uzņēmuši 20 kaķus, kas pārsvarā ir kaķēni. Mums tūkst būru. Viens kaķis dzīvo pat birojā. Cilvēki nes kaķēnus un saka, ka bija pieklīdusi kaķene, barojuši un nav zinājuši, ka tā ir grūsna. Kaķēni piedzimst, viņus nav, kur likt, tāpēc nes mums. Arī mums nav, kur likt. Iepriekš par kaķi rūpējās un baroja, bet, līdzko piedzimst kaķēni, viņš kļūst par svešu kaķi. Kad jautājam, kādēļ nesterilizējāt, atbild, ka nav domājuši par to, vai tas ir puika vai meitene, vienkārši pabarojuši. Tagad nes mums, jo patversme esot vieta, kur pieņem kaķēnus. Izbrīnā jautā – kā nevaram paņemt, mums esot jāņem. Savu problēmu uzgrūž mums. Tā ir nepareiza attieksme,” norāda E.Dambe. Viņa atklāj skaudro realitāti, ka nākas saskarties pat ar šantāžu. “Ja kaķēnus mēs neņemsim, nesīšot uz mežu,” saka E.Dambe.
Helēnas ielā – kaķu kolonija
E.Dambe stāsta, ka varena kaķu kolonija atklājusies Helēnas ielā un patversmē nonākuši jau desmit kaķi. “Stāsts līdzīgs – saimnieki nomiruši, kaķi palikuši bez saimnieka, taču kaimiņi sākuši barot un rūpēties. Neviens gan nebija aizdomājies, ka kaķus vajadzētu sterilizēt. Kaķi savā starpā vairojušies vairākās paaudzēs, vairākos metienos. Kad kļuvis kaķu par daudz, kāds sācis iebilst. Nu grib, lai mēs momentā situāciju atrisinām. Cilvēkiem šķiet, ka tas ir labs darbs, ja rūpējas par pieklīdušu kaķēnu, bet rūpes rezultējas ar problēmām, kuras risina patversme,” stāsta E.Dambe. Diemžēl patversmē dzīvnieku ienāk vairāk, nekā tos paņem. E.Dambe stāsta, ka patversmē nonākuši suņi ar pavadu. “Rodas jautājums – kā suns var pieklīst ar visu pavadu? Acīmredzot kaut kur ir saimnieks, kurš palaidis ar visu pavadu, vai dzīvnieks ir atrāvies,” saka E.Dambe.
Kā sods – pastrādāt
patversmē
Viņai nav ideju, kā mazināt cilvēku bezatbildību un likt par saviem dzīvniekiem būt atbildīgiem. “Sods varētu būt – nākt un pastrādāt patversmē, lai redz šo vidi. Katru gadu stāstām par šo problēmu, bet uzlabojumu nav. Cilvēkiem ir nepareiza attieksme pret patversmi. Cilvēkiem šķiet, ka esam kā valsts iestāde ar budžetu un par atnestajiem kaķiem varam gādāt budžeta ietvaros. Mēs neesam budžeta iestāde un iztiekam no ziedojumiem, esam nevalstiskā organizācija un dzīvojam, kā varam. Pēc likuma kaķi ir jāreģistrē, bet tas netiek darīts un to nedarīs, ja jau pat sterilizēt nespēj. Kad veicām ielu kaķu sterilizāciju, mums pārmeta, ka kaķu populācija Alūksnē beigsies, nebūšot kaķēnu. Tā galīgi nav,” saka E.Dambe.
