Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc
plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, “balstoties uz
modernas valsts principiem”, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas
(VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp
reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad
policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot
veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas
absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā
reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot
Kurzemē.
Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet
pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona
Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis
neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas
pieejamības informācija.
Iemesli, kāpēc ceļu policisti izvēlējušies pamest dienestu, ir vairāki un tam nav viena skaidrojuma, uzskata VP priekšnieks.
VP vadība jau pirms diviem gadiem deklarējusi, ka Ceļu policijas
ikdienas darbam ir jāmainās, kas nozīmē, ka satiksmes kontrole pamazām
mainās, tiek ieviesti stacionārie fotoradari, tiem klāt nāk
pārvietojamie fotoradari, netrafaretās policijas automašīnas.
“Tie ir cita veida kontroles pasākumi. Līdz ar to var pārskatīt ceļu
policista galvenos uzdevumus. Es runāju par avāriju dokumentu formēšanu,
citu nopietnu incidentu risināšanu, kārtības nodrošināšanu masu
pasākumos un piedalīšanos dažādās citu struktūrvienību organizētās
operācijās. Latvijā Ceļu policijas darba organizācija faktiski nav
mainījies pēdējos 30 gadus, taču atbilstoši šodienas drošības situācijai
un sabiedrības vajadzībām no policijas tiek prasīts daudz vairāk,”
uzsvēra Ķuzis.
Viņš nenoliedza, ka savu artavu Ceļu policijas rindu noplakšanā
devusi darba organizācijas maiņa un korupcijas risku mazināšanas
pasākumi. Atalgojums pēdējos gados visiem policistiem ir pieaudzis, lai
gan tas joprojām neesot atbilstošs ieguldītajam darbam, taču ceļu
policisti noteikti nav starp tiem policistiem, kuriem ir zemākā alga,
stāstīja Ķuzis.
VP ir apsvērusi iespēju, ka ceļu policistiem, kuri formē dokumentus
avārijās, atalgojumā būtu piemērojams atbilstošs koeficients, jo šie
darba pienākumi ir sarežģītāki nekā ikdienā, turklāt no šāda policista
darba lielā mērā ir atkarīgs satiksmes noziegumu izmeklētāja darbs.
VP priekšnieks ceļu policistu trūkumu neuzskata par traģēdiju un arī
funkciju kvalitāte nesot būtiski cietusi. Latvijā gan esot vērojama
dīvaina situācija – cilvēku skaits mazinās, bet automašīnu skaits
palielinās, kas automātiski atspoguļojas arī ceļu satiksmē.
“Drīzāk 2011.gadā policijā bija vērojamas bīstamas tendences, kad
dažādu struktūrvienību likumsargi masveidā iesniedza atlūgumus. Ir
jāsaprot, ka dzīvē ir periodi, kad jāpieņem atbilstoši lēmumi par jaunu
kopēju policijas struktūru. Tajā pašā laikā es apbrīnoju Ceļu policistu
darbu, izturību, apstākļos, kādos viņi strādā, vienalga – ziema vai
karsta vasara. Apbrīnoju viņu koncentrēšanos un pacietību arī
situācijās, kurās jāspēj neiesaistīties konfliktā. Ceļu policisti
noteikti nav pelnījuši sabiedrības nu jau pagātnes pieredzē balstīto
negatīvo attieksmi kā pret policistiem korumpantiem,” uzsvēra Ķuzis.
Viņš nenoliedza, ka problēma ar darbinieku trūkumu pastāv, taču VP
koledža esot pilna ar jauniem studentiem, brīvu vietu tur neesot, līdz
ar to nākamā gadā pavasarī un vasarā policijas dažādu struktūrvienību
rindas papildinās 130 jaunie policisti.
Latvijā cilvēku kļūst arvien mazāk un katrs cilvēks kļūst par
vērtību, līdz ar to par jauniešu piesaistīšanu dienestam VP ir jācīnās
ar bruņotajiem spēkiem un citām tiesībsargājošām struktūrām. VP
priekšnieks nenoliedza, ka armija ar savām plašākām budžeta iespējām
ieguldījusi lielus resursus rekrutēšanas kampaņās, taču policijai naudas
trūkuma dēļ investīcijas šajā virzienā izpalikušas.
“Vēlos uzsvērt, ka tikai tagad politikas veidotāju apziņā nostiprinās
nepieciešamība uzlabot valsts iekšējo drošību. Valstī iekšējā drošība
kā prioritāte parādās tikai pēdējos gados un policijas finansiālās
iespējas nav salīdzināmas ar bruņoto spēku iespējām. Mēs gan neesam
čīkstējuši, jo pat tajos gados, kad būtiski samazināja atalgojumu
policija savas funkcijas nodrošināja,” norādīja Ķuzis.
Policijas dienestam ir raksturīga arī represīvā funkcijas, kas
nozīmē, ka policistiem ir jāveic dažādas funkcijas, jāpieņem pastāvīgi
lēmumi un jābūt gataviem uzklausīt kritiku. Tas ikdienā karavīram nav,
jo viņi vairāk trenējas valsts aizsardzībai un starptautiskajām
operācijām, skaidroja VP priekšnieks.
Tajā pašā laikā Ķuzis uzskata, ka armijai un policijas dienestam
jaunu darbinieku piesaistīšanā ir jāsadarbojas. Proti, jau skolu
programmās bērniem jāmāca ārējās un iekšējās drošības pamati. Zināmā
mērā jau redzami rezultāti, jo Aizsardzības ministrijas uzturētās
Jaunsardzes dalībnieki izlēmuši dienēt policijā. “Šodien policists jāsāk
gatavot no pamatskolas un vidusskolas, lai brīdī, kad tiek pabeigta
skola viņš izvēlētos dienēt policijā,” piebilda Ķuzis.
Jau ziņots, ka policijas darba efektivizēšanas nolūkā tuvākajos gados
plānots veikt strukturālas reformas. Sekojot līdzi aktuālajai drošības
situācijai, VP secinājusi, ka tās pašreizējā struktūra ir novecojusi un
neatbilst dienesta esošajiem uzdevumiem un spējām. Tāpat policijai ar
katru gadu nākot klāt arvien jaunas funkcijas.
VP ir pieteikusies Eiropas Savienības programmā “Eiropas Savienības
strukturālo reformu atbalsta programma 2017.-2020”, ar kuras atbalstu
plānots veikt plašu pētījumu par VP nozīmi. Šī projekta mērķis
paaugstināt VP efektivitāti, pārskatot un optimizējot struktūru,
procesus un resursus.
