Ir tapis zināms, ka Alūksnes slimnīcai tomēr tiks saglabāti otrā līmeņa pakalpojumi – šeit paliks iespēja saņemt 24 stundu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders “Alūksnes Ziņām” norāda, ka šobrīd vēl tiek izvērtētas iespējas, tieši kādus ārstnieciskos pakalpojumus Alūksnes slimnīca varētu sniegt, bet skaidrs ir tas, ka Alūksnē būs otrā līmeņa slimnīca. Paredzams, ka tuvākajās nedēļās likumprojektu skatīs Ministru kabinetā.
Pieci līmeņi, Alūksnei – otrais
“Jautājums par slimnīcu līmeņiem šobrīd tiek risināts. Ja šobrīd slimnīcu reformu plānā ir runa par četriem līmeņiem, tad izmaiņas, kas tiek gatavotas, paredzēs piecus līmeņus. Respektīvi – esošais lokālo slimnīcu otrais līmenis tiks sadalīts divos, radot vēl vienu jaunu līmeni. Jāuzsver, ka otrajā līmenī ietilpstošie abi līmeņi būtu arī 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji. Alūksnes slimnīcai būtu otrais līmenis, kas paredzētu trīs speciālistu dežūras 24 stundu līmenī, obligātie profili varētu būt terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Iespējami arī papildu profili, izejot no tā, ko Alūksnes slimnīca varētu nodrošināt, piemēram, ginekoloģijā, pediatrijā, traumatoloģijā,” stāsta O.Šneiders.
Šis jautājums tiek skatīts kontekstā ar veselības reformu, Eiropas struktūrfondu apguvi slimnīcās un uzlabojumu veikšanu ārstniecības iestādēs laika posmā no nākamā gada līdz 2023.gadam.
Slimnīcā – priecīgi
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa šobrīd atsakās situāciju komentēt, kamēr nav saņemts dokumentāls apstiprinājums tam, ka Alūksnē būs otrais līmenis un grozījumi apstiprināti, tomēr atzīst, ka slimnīcā visi ir priecīgi par šādu izskanējušo ziņu.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis apstiprina, ka mutiski šādu ziņu par Alūksnes slimnīcu ir saņēmis, bet galīgais lēmums Ministru kabinetā par to vēl nav pieņemts. “Iespējams, tas notiks novembra otrajā pusē, varbūt vēlāk, bet lēmumu pieņems, jo tas saistīts ar Eiropas struktūrfondu apguvi slimnīcām,” saka A.Dukulis.
Skatiens uz Vidzemes
slimnīcu
Veselības reformas ietvaros slimnīcas tiek rosinātas slēgt savstarpējus sadarbības līgumus. “Alūksnes Ziņās” jau esam rakstījuši, ka Alūksnes slimnīca jau attīsta un vēlas attīstīt vēl plašāk sadarbību ar Vidzemes slimnīcu Valmierā. SIA “Vidzemes slimnīca” galvenā ārste Inga Ozoliņa “Alūksnes Ziņām” norāda, ka ir bijušas vairākas tikšanās starp mediķiem, gan arī pašvaldību pārstāvjiem, lai par to diskutētu. Šajās tikšanās reizēs piedalījās ne tikai Alūksnes un Valmieras, bet arī Cēsu, Limbažu, Smiltenes un citu Vidzemes novadu mediķi, pašvaldību pārstāvji.
“Visi kopā domāja, ko turpmāk darīt un kurā no vietām kādus pakalpojumus sniegt. Sarunās galīgais lēmums šobrīd vēl nav pieņemts, jo nemitīgi no Veselības ministrijas nāk arvien jauni ierosinājumi. Jaunums, kas tiekoties izskanējis, – šie sadarbības līgumi tomēr tiktu slēgti starp pašvaldībām, nevis slimnīcām, kā sākotnēji bija domāts,” saka I.Ozoliņa.
Sadarbību ar Alūksni turpinās
Arī turpmāk Vidzemes slimnīca paliks kā Vidzemes reģionā lielākā un reģiona līmeņa slimnīca, uz kuru no lokālajām slimnīcām pārved smagāku gadījumu pacientus. I.Ozoliņa uzsver, ka Alūksnes slimnīca jau tagad to sekmīgi dara, piemēram, sarežģītu traumu gadījumā vai nosūtot pacientes ar ginekoloģiskām saslimšanām, kā arī citos gadījumos. “Uzņemt šos pacientus ir mūsu pienākums. Vest šādus pacientus uz Rīgu nav pareizi, bet gadījumos, ja tiešām nepieciešama vēl nopietnāka ārstēšana, Vidzemes slimnīca pati transportē šos pacientus uz Rīgas medicīnas iestādēm,” saka I.Ozoliņa. Vidzemes slimnīcai sadarbība ar Alūksnes slimnīcu noteikti turpināsies.
Sievietes no Alūksnes un Apes novadiem izvēlas arī Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļas pakalpojumus, jo Alūksnes slimnīcā dzemdību nodaļas nav kopš 2008.gada pavasara. I.Ozoliņa informē, ka, piemēram, šogad laika posmā no janvāra līdz novembra vidum Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļā izvēlējušās laist pasaulē mazuļus apmēram 30 sievietes no Alūksnes un Apes novadiem. “Tas nav ļoti daudz. Pārējās acīmredzot dodas uz citām tuvākajām dzemdību nodaļām,” secina I.Ozoliņa.
Ko dara politiķi?
Saeimas deputāte Astrīda Harju norāda, ka sabiedrībā joprojām palaikam izskan bažas par Alūksnes slimnīcas nākotni un jautājums – ko atbildīgie politiķi darījuši, lai slimnīcu nosargātu? Arī portālā “aluksniesiem.lv” tiek uzdots šāds jautājums. A.Harju saka, ka par šo tēmu diskutēts daudzās un dažādās sanāksmēs. “Arī koalīcijas padomes sēdē oktobrī tika runāts par Alūksnes slimnīcu un pārrunāts, kādas bijušas iepriekšējās sarunas ar veselības ministri Andu Čakšu. Ir bijusi tikšanās ar Vidzemes slimnīcu, kur pārrunāta sadarbība ar Alūksnes slimnīcu. Vidzemes slimnīca ir gatava slēgt sadarbības līgumu ar Alūksnes slimnīcu līdzvērtīgi Cēsīm. Koalīcijas padomes sēdē vienojāmies, ka jautājums par Alūksnes slimnīcu ir jārisina, jābūt atsevišķai sarunai ar ministri un ekspertiem no katra reģiona. Jautājums šobrīd no valdības nav sagatavots, tādēļ vajag izstrādāt vienošanos attiecībā uz reformas konceptu par 1. un 2.līmeni un sagatavot redzējumu par to, kā reģionā tiks organizēta sadarbība, kā reģiona slimnīcas savstarpēji funkcionēs. Savukārt 2.novembrī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks informēja mani, ka SIA “Alūksnes slimnīca” tiks noteikts 2.līmeņa statuss un ministrija gatavos vēstuli mūsu slimnīcas vadībai,” klāsta A.Harju.
Rosina izmaiņas likumā
Savukārt Saeimas deputāts Romualds Ražuks “Vienotības” frakcijas vārdā nesen iesniedzis grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Tie paredz papildināt sadaļu par veselības aprūpei piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu un noteikt, ka valsts budžeta līdzekļi prioritāri tiek novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē (vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu) esošajām ārstniecības iestādēm. Ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes pamatoti nevar nodrošināt Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā vai nesniedz atsevišķus to veidus, tad uz iztrūkstošo pakalpojumu apjomu, bet gadījumā, ja pakalpojums nav nodrošināms, tiek piesaistītas privātās un ārvalstu ārstniecības iestādes. Turklāt pakalpojumu sniedzējs tiek piesaistīts tikai uz to laiku, kamēr valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē esošās ārstniecības iestādes nevar nodrošināt iztrūkstošo pakalpojumu daudzumu vai to veidu, bet ne ilgāk kā uz vienu kalendāro gadu. “Mums ir jānotur valsts un pašvaldību medicīnas iestādes. Alūksnes slimnīcas gadījumā ar šādām izmaiņām mēs pieliksim punktu bezcerīgajam strīdam par SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” lobēšanu. Ir apnikusi cīņa par Alūksnes slimnīcu – vajag ierakstīt likumā! Citādi mēs visu laiku kā aklais ar kurlo,” spriež R.Ražuks.
Lai nav ceļa uz krahu
R.Ražuks uzskata – valsts atbalsts šīm ārstniecības iestādēm ir vienīgais ceļš, kā atbalstīt sociāla tipa visiem pieejamu veselības aprūpi. “Veselība mums tomēr nav brīvais tirgus. Mani oponenti gan saka, ka es šādi kropļoju brīvo tirgu. Šādi iebildumi absolūti neder, jo veselības aprūpi mēs taču valstī plānojam! Valsts uztur arī tādas ārstniecības iestādes, kuras ir par lielu vai dārgu, bet tur dzīvo cilvēki un valstij tas ir jādara. Tas ir valsts pienākums,” skaidro R.Ražuks.
Latvijā ir arī gadījumi, kad cenšas novājināt valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, pārvilināt ārstus darbā uz privātām iestādēm un veic citas darbības. “Bet – privātais jau nevar izdzīvot bez valsts pasūtījuma tikai ar privāto pakalpojumu sniegšanu. Tur ir tas sāls! Un tad mēs nevaram samaksāt algas valsts un pašvaldību slimnīcās, bet privātie saņem daļu no valsts pakalpojumiem. Šādi turpinot, būs ceļš uz krahu – tā mēs varam pazaudēt visiem pieejamu valsts un pašvaldību īpašumā esošu veselības sistēmu. Privātais – tas ir ļoti labi, bet privātais darīs tikmēr, kamēr tas viņam būs ekonomiski izdevīgi. Valsts un pašvaldību iestādes tā nekad nerīkosies, jo aiz tām ir valsts garantijas,” domā R.Ražuks.
Nevar nodrošināt likumā rakstīto
Tiesa, šāda sistēma Latvijā pastāv jau ilgus gadus, un to būs grūti mainīt. R.Ražuks uzskata – šī “slimība” ir ielaista, jo daudzas nozares Latvijā kļuvušas par privātām. Par piemēru viņš min zobārstniecību. “Pēc valsts neatkarības atgūšanas zobārstniecība tika palaista privātā gaitā un tagad esam nonākuši pie tā, ka nevaram nodrošināt likumā rakstīto, ka bērniem zobārsts ir par brīvu, jo zobārsti atsakās strādāt par tarifiem, ko valsts spēj maksāt! Arī ģimenes ārsti ir privātuzņēmēji. Vislielākās bažas ir, ka visu Latvijas veselības sistēmu varam novest šādā stāvoklī, ja kaut ko nemainīsim,” saka R.Ražuks.
Izteiktajam priekšlikumam ir jau liela opozīcija no privāto medicīnas iestāžu puses, tomēr ierosinājums ir skatīts Saeimas sociālo un darba lietu komisijā, kur guvis atbalstu. “Protams, vēl būs diskusijas, otrais lasījums, bet pēc būtības tas jau ir nobalsots. Šis likums ir jāpieņem līdz gada beigām, jo tas saistīts ar valsts budžetu,” saka R.Ražuks.
— Līga Vīksna
* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
