Mūs kā sabiedrību lielā mērā raksturo mūsu spēja palīdzēt
līdzcilvēkiem. Vēsturiski veids, kā palīdzēt bērniem, kas
palikuši bez vecāku aprūpes, bija dzīve institūcijā – bērnu
namā. Tāpat institūcijas – aprūpes centri – bija veids, kā
rūpējāmies par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kam
pašiem dzīvot sabiedrībā būtu grūti.
Tomēr, laikam ejot, ir kļuvis skaidrs, ka labi gribētie,
ierastie atbalsta veidi nav labākais risinājums. Visbiežāk –
tie nav pat vienkārši labs risinājums! Neskaitāmi pētījumi
parāda, ka lielie bērnu nami, lai cik kvalitatīvi veidoti, tomēr
nespēj bērnam dot to individuālo uzmanību, kas ir nepieciešama
gan bērna jūtu pasaulei, gan intelektuālajai un pat fiziskajai
attīstībai. Līdzīgi izpratne ir mainījusies arī par palīdzību
cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Institūcija cilvēkam
var dot pajumti un pārtiku, pretim prasot augstu cenu – cilvēka
privātumu un iespēju būt pašam noteicējam par savu dzīvi.
Palēnām izpratne ir pāraugusi rīcībā. Aktīvas pašvaldības
un nevalstiskās organizācijas daudzviet Latvijā ir radījušas
tādus pakalpojumus, kas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
palīdz dzīvot sabiedrībā, nezaudējot patstāvību. Savukārt
bērnus, kas nevar būt kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem,
uzņem aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Un tomēr –
Latvijā joprojām pastāv bērnu nami. Savukārt labie piemēri
pieaugušo cilvēku atbalstam joprojām ir izņēmumi, ne
likumsakarība.
Tāpēc Latvijai šobrīd ir unikāla iespēja izmantot Eiropas
Savienības fondu finansējumu 91 miljona eiro apmērā, lai
mūsdienīgus pakalpojumus izveidotu visā Latvijā. Arī tur, kur
līdz šim tam ir pietrūcis līdzekļu vai vēlēšanās.
ES finansējuma mērķi un iespējas
Par deinstitucionalizāciju (DI) dēvētajā projektā kopumā
tiek veidoti pakalpojumi trim cilvēku grupām, kuras pakļautas
riskam nonākt institūcijā – bērniem, kas palikuši bez vecāku
aprūpes, bērniem ar dažādām invaliditātēm un pieaugušajiem ar
garīga rakstura traucējumiem. Projektus īsteno 115 Latvijas
pašvaldības.
Lai Latvija pēc iespējas ātrāk varētu atteikties no bērnu
namiem, būtiski ir atrast jaunas ģimenes tiem bērniem, kuri nevar
dzīvot pie bioloģiskajiem vecākiem. Jau no nākamā gada Latvija
no valsts pamatbudžeta līdzekļiem ir paredzējusi būtiski
palielināt atbalstu gan adoptētājiem, gan audžuģimenēm. Tomēr,
kamēr meklējam ģimenes visiem bērniem – arī vecākajiem, vai
bērniem ar būtiskām veselības problēmām – DI projekts ļauj
pašvaldībām savu bērnu namus reorganizēt jau no 2018. gada. Par
projekta līdzekļiem pašvaldības var ārpusģimenes aprūpē
esošiem bērniem radīt jaunas mājas, kur vienkopus nedzīvo vairāk
par astoņiem bērniem, ar kuriem strādā tikai daži cilvēki.
Tādējādi, arī gaidot savu jauno ģimeni, bērns būs vidē, kas
ir ģimeniska – kur ir cilvēki, kam uzticēties, un kur ikdiena un
sadzīve tiek organizēta kā parastā ģimenē. Par projekta
līdzekļiem pašvaldības veidos atsevišķus namiņus vai
dzīvokļus, kā arī mācīs cilvēkus, kas tur strādās un būs
vecāku aizvietotāji.
Apzinoties daudzās grūtības, ar kurām saskaras vecāki, kas
audzina bērnus ar dažādām invaliditātēm (redzes, dzirdes,
kustību vai citām), otra DI projekta daļa ir veltīta šīm
ģimenēm. Te par projekta līdzekļiem pašvaldības var veidot gan
sociālās rehabilitācijas sniegšanas vietas, gan dienas aprūpes
centrus, gan atelpas brīža pakalpojumus. Atelpas brīža ietvaros
līdz 30 diennaktis gadā par bērnu, kuram smagu funkcionālu
traucējumu dēļ ir nepieciešama īpaša kopšana, pilnībā un bez
maksas parūpēsies profesionāli speciālisti, ļaujot vecākiem
atpūsties. Tāpat ģimenes varēs saņemt aprūpes pakalpojumu
mazākajiem bērniem (līdz četru gadu vecumam ieskaitot), kam
nepieciešama īpaša kopšana, līdz pat 50 stundām nedēļā savās
mājās.
Vienlaikus, neatkarīgi no invaliditātes smaguma, bērniem un
viņu vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm projektā būs
pieejami bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, piemēram,
pie fizioterapeita, psihologa, logopēda vai citiem speciālistiem.
Savukārt trešajā daļā projekta līdzekļus pašvaldības var
izmantot, lai radītu mūsdienīgus pakalpojumus cilvēkiem ar
psihiskām saslimšanām vai garīga rakstura traucējumiem
(piemēram, autismu, Dauna sindromu, atpalicību). Tie ir dienas
centri un specializētās darbnīcas, kur cilvēki var jēgpilni
pavadīt laiku, mācoties kļūt arvien patstāvīgāki. Tie var būt
arī grupu dzīvokļi, kur cilvēks var dzīvot pastāvīgi, bet
saņemt sev nepieciešamo sociālā darbinieka atbalstu.
Jau šobrīd vairums cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem
dzīvo sabiedrībā, tomēr, nesaņemot pakalpojumus pašvaldībā,
ir atkarīgi no saviem vecākiem un tuviniekiem. DI projektam jābūt
kā atbildei uz viņu bažām par nākotni – arī tad, kad vecāki
vairs nevarēs parūpēties par saviem bērniem, viņiem nedraudēs
nokļūšana institūcijā.
Plānošanas gads un pirmie pakalpojumi
Mācoties no citu nozaru kļūdām, deinstitucionalizācijas
projektā liela uzmanība ir pievērsta plānošanai. Projekta beigās
visiem pakalpojumiem Latvijā ir jābūt izvietotiem vienmērīgi,
tomēr katrā pašvaldībā visi pakalpojumu veidi var nebūt
nepieciešami. Tāpēc 2017. gada laikā speciālistu komandas
vispirms izvērtēja cilvēku vajadzības. Speciālisti ir tikušies
ar 1128 bērniem, kas šobrīd dzīvo bērnu namos, un izvērtējuši,
kāds atbalsts ir nepieciešams, lai sekmētu bērnu attīstību un
atgriešanos ģimenē vai aprūpi ģimeniskā vidē. Ir apzināts,
kādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir nepieciešami
ģimenēm, kas kopumā audzina 1811 bērnus ar invaliditāti un ir
piekritušas piedalīties projektā. Tāpat individuālie atbalsta
plāni ir izstrādāti 1941 pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga
rakstura traucējumiem, kuri vēlējušies piedalīties projektā un
saņemt jaunos pakalpojumus. No šiem cilvēkiem 582 šobrīd dzīvo
aprūpes centros, bet 1359 sabiedrībā.
Visu šo informāciju, strādājot kopīgi piecu plānošanas
reģionu ietvaros, pašvaldības izmanto, lai līdz 2017. gada beigām
vienotos par deinstitucionalizācijas plānu katram no reģioniem.
Šajā plānā būs iezīmēts jauno pakalpojumu skaits un
izvietojums atbilstoši pašvaldībās dzīvojošo cilvēku
vajadzībām.
Līdzcilvēku atbalsts – atslēga uz dzīvi sabiedrībā
Jaunie pakalpojumi, ko pašvaldības veidos DI projektu ietvaros,
tiek dēvēti par sabiedrībā balstītiem. Lai arī atšķirīgi pēc
satura, tie visi tiecas nojaukt institūciju mākslīgi radītās
barjeras un dot iespēju cilvēkiem dzīvot sabiedrībā, būt par
tās daļu. Tieši tāpēc līdzcilvēku atbalsts, spēja izprast,
pieņemt un panākt solīti pretim, kad tas nepieciešams, ir tik
svarīga. Šis solītis ir nepieciešams gan skolās un pulciņos,
gan darba vidē, gan ikdienā – visur, kur joprojām pārāk maz
esam pieraduši redzēt atšķirīgo.
