Mūsu sabiedrība ik pa laikam tiek biedēta, ka viena vai otra
lieta ir kaitīga. Atceros, ka kādreiz cilvēkiem bija iestāstīts,
ka rokas pulksteņi ar baterijām ir kaitīgi, pat importētie
citrusu augļi ir kaitīgi, vēl vienu brīdi visus biedēja, ka
nomirsim, ja skatīsimies televizoru, tagad pienākusi kārtai
plastmasas pudelēm un tās sastāvā esošajam bisfenolam – šobrīd
pat tiek vākti paraksti, lai to aizliegtu. Daudzkārt esmu
pieredzējis šādu sabiedrības biedēšanu, tāpēc raugos uz to
ļoti skeptiski.
Pie televizora pielikta pele nejutīsies visai labi
Man gribētos teikt tā – lai spriestu, kas ir kaitīgs, jābūt
zinātniskiem pētījumiem. Pamatotiem un ticamiem, nevis testiem ar
pelēm, bet ilgtermiņa pētījumiem uz milzīgām cilvēku masām.
Ja turēsim pelīti tikai pie televizora, viņa arī ne visai labi
jutīsies, bet vai tāpēc mums jāizmet televizori? Bet apjomīgu
pētījumu, kas pierādītu, ka plastmasa un bisfenols ikdienā kaitē
cilvēkiem, pasaulē nav! Ja atradīsiet, parādiet.
Ja viss ir kaitīgs, kāpēc dzīvojam ilgāk?
Piedalos dažādos ārstu kongresos ārzemēs un teikšu godīgi –
nekur par šo tēmu neuztraucas. Tikai Latvijā. Mana pieredze
liecina, ka visas šīs runas, kā nāca, tā aizies. Parakstīties
jau mēs varam par visu Arī par mieru pasaulē, tikai nav zināms,
vai no mūsu parakstiem tas iestāsies. Statistika liecina, ka
Japānā, ASV un arī Eiropas Savienībā pieaug cilvēku dzīves
ilgums, arī vīriešu – neaizmirsīsim, ka vīrieši arī ir
cilvēki. Ja jau mūs tā indē no visām pusēm ar plastmasu,
televizoriem, pārtiku, tad kāpēc mēs neesam apmiruši kā mušas,
bet tieši pretēji – dzīvojam ilgāk? Nekad mūsu vēsturē nav
bijis tāds laiks, kad cilvēki dzīvotu tik ilgi kā tagad. Ar visām
plastmasām, televizoriem u.c. “briesmām” mēs dzīvojam ilgāk,
varbūt tad jau nav nemaz tik kaitīgi?
Parakstu vākšana nemaina patiesību
Paņemiet divas cilvēku grupas, abām dodiet dzert no plastmasas
pudelēm, tikai vieniem sakiet, ka “viņi dzer no nekaitīgas
plastmasas”, bet otriem, ka “plastmasa ir kaitīga”, redzēsiet
– efekts būs, lai gan pudeles vienas un tās pašas. Un tas ir
“placebo” efekts, un ārstiem tas ir labi zināms.
Parakstu vākšana vēl neko nenozīmē, parakstīties var par
visu – paraksti nav zinātnisks pamatojums. Vācot parakstus, nevar
uzzināt patiesību. Tikpat labi var sākt vākt parakstus par to,
vai Dievs ir? Un kas tad sanāk, ja savāksim 10 000 parakstus,
ka nav, tad Latvijā Dieva nebūs? Arī par plastmasas pudelēm mēs
jau varam parakstīties un kliegt, ka tas ir draņķis, bet patiesību
tas negrozīs. Tā vietā, lai celtu traci, labāk domāsim, kā
pārstādāt plastmasu un citus atkritumus, lai ar tiem nav pilni
krūmi. Ticiet man, atkritumi un to pārstrāde ir nopietna problēma,
nevis šis.
Alkohols, tabaka un baltās mušmires
50 gadu praksē man nav gadījušies pacienti, kuri būtu
saindējušies vai slimotu, jo dzer no plastmasas pudelēm. Jā, ir
pierādījies, ka alkohols un tabaka kaitē mūsu veselībai, daudz
tādu pacientu nāk pie ārstiem. Bet tādi, kas būtu saslimuši no
plastmasas pudelēm, man nav bijuši. Visādi nāk, pat tādi, kas
baltās mušmires ēduši vai driģenes, bet no plastmasas saslimušo
nav!
Man gan ir sajūta, ka šoreiz runa ir peļņu
– kāds grib sabiedēt sabiedrību, lai pirktu tieši viņa pudeles
un pelnītu lielo naudu. Skaidru zinātnisku pierādījumu nav, tāpēc
nav pamata arī satraukumam. Kā tad sanāk, ja vairums nobalso, ka
plastmasa ir kaitīga, tad tā arī ir?! Piedodiet, bet es šādām
metodēm neticu! Es neticu, ka produkti, kas vairumā tiek lietoti
daudzās Eiropas un Rietumu valstīs, ir kaitīgi. Ar to balsošanu
vispār jābūt uzmanīgiem, tas ir naivs paņēmiens, lai satrauktu
sabiedrību!
