Šomēnes “Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās kāda alūksniete, kura pauda sašutumu par autovadītāju bezkaunību, nepalaižot gājējus pāri gājēju pārejām. Kādreiz tā neesot bijis, taču pēdējā laikā autovadītāji pret gājējiem izturas necienīgi. Vai tiešām situācija ir tik bēdīga un autovadītāji ar gājējiem nedraudzējas?
Aizbrauc “cietu” seju
Sarunās ar Alūksnes ielās sastaptajiem autovadītājiem un gājējiem atklājas, ka sapratnes abu starpā tiešām trūkst. Gājēji pukojas, ka autovadītāji tiešām bieži nepalaiž gājējus. “Stāvu, gaidu, autovadītājs mani redz, bet aizbrauc “cietu” seju. Redz, bet nelaiž. Nereti runā pa telefonu, dāmītes, iekrampējušās stūrēs, tik rullē. Kā to saprast? Pēkšņi stāvēju? Nebiju redzama? Tāda tendence ir tieši pēdējos trīs gadus, iepriekš autovadītāji bija apzinīgāki,” saka gājēja Rūta. Turpretim Aivars nedomā, ka situācija ir kritiska – autovadītāji gājējus, ja vien var, palaiž. “Jābūt saprotošiem. Es nekad neskrienu pāri, nepārliecinājies, ka mani redz un palaidīs, tādēļ starpgadījumu nav. Ja nepalaiž, esmu saprotošs, varbūt tiešām nepamanīja, varbūt jāsteidzas vairāk nekā man,” teic vīrietis.
Iet pāri, kur grib
Savukārt autovadītāji atklāj izpratnes trūkuma iemeslus – gājēji bieži šķērso ielu, kur nedrīkst, tādējādi traucējot satiksmei, un ir gājēji, kuri stāv uz pārejas, bet pāri neiet, lai arī tiek palaisti. “Tantes un onkuļi iet pāri, kur grib. Esmu taurējis, apstājies un teicis, ka tur nevar iet pāri, jo turpat blakus ir pāreja, uz ko esmu saņēmis pretim lamas. Kas būs tad, kad notiks nelaime? Varu vēl saprast, ja cilvēkam grūti iet un tiešām iet lēnām pāri, bet bieži šie cilvēki sirmām galvām pārvērtē savas skriešanas spējas. Tā tik šķiet – ātri pārskriešu, bet man nākas strauji bremzēt,” saka autovadītājs Zigmārs. Autovadītāja Lauma par pārgalvīgām sauc jaunās māmiņas, kuras, stumjot ratus, nedomā par ratos guļošo bērnu drošību – rati uz gājēju pārejas tiek izstumti pirmie un tikai tad skatās, vai kāds brauc.
Katram savi pienākumi
Statistikas par to, kurš ceļu satiksmes negadījumā uz gājēju pārejas vainojams – gājējs vai šoferis, Valsts policijai nav. “Statistiku par šādiem gadījumiem, kad vainīga viena vai otra puse, neveidojam. Ir reģistrētas atsevišķas situācijas, kad vadītāji uzbrauc gājējiem uz pārejām un pamet notikuma vietu, taču ir arī gadījumi, kad gājēji šķērso ielu tam neparedzētā vietā, nepārliecinoties par satiksmes drošību. Kopumā gan jāatzīst, ka, piedaloties ceļu satiksmē, vērojama tendence, ka gājēji nereti aizmirst par savu pienākumu – pārliecināties par to, vai vadītājs viņu ir pamanījis. Jā, uz pārejām gājējiem ir priekšroka, taču tas nenozīmē, ka bezbailīgi jāskrien pāri. Diemžēl pieredze rāda, ka šajās vietās iedzīvotāji ielu šķērso ar domu, ka vadītājam viņi ir jāredz, lai tur vai kas, taču gājēja pienākums ir pārliecināties par satiksmes drošību un saprast, vai transportlīdzeklis samazina braukšanas ātrumu,” uzsver Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Anžela Geļjanu.
Atklāj bīstamās vietas
Sarunās ar autovadītājiem uzzinām par divām bīstamām vietām Alūksnē, kur gājēji brauktuvi šķērso neatļauti – lai arī pārejas vairs nav, gājēji tik un tā pārgalvīgi šķērso Helēnas ielu Lielā Ezera un Helēnas ielas krustojumā. Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka skaidro, ka gājēju pārejas tur jau nav trīs gadus, kopš VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas ielu apsekojuma, kurā norādīts, ka tā ir neatbilstoši izveidota gājēju pāreja un atrodas krustojuma zonā. Atzinumā teikts, ka horizontālais marķējums neatbilst ceļa zīmju Nr.530 un Nr.531 “Gājēju pārejas” izvietojumam, gājēju pārejai ielas labajā pusē nav ietves. “Ņemot vērā šo aizrādījumu, Lielā Ezera un Helēnas krustojumā ceļa zīmes Nr.535, 536 “Gājēju pāreja” tika demontētas. Šobrīd tiek plānots nākamajā gadā šim krustojumam veikt ceļu satiksmes auditu, kas norādīs uz neatbilstībām un veicamajiem darbiem. Pēc šī audita rezultāta arī varētu izstrādāt projektu satiksmes drošībai konkrētajā krustojumā,” skaidro E.Aploka.
Slinki aiziet līdz pārejai
Otra vieta ir Lielā Ezera ielā pie Pils ielas, kur gājēji neaiziet līdz pārejai un ielu šķērso ātrāk. Kādreiz gājējus atturēja margas, kas bija gandrīz līdz pārejai, bet pēc Pils ielas rekonstrukcijas tās ir tikai krustojumā. “Pils ielas pārbūves projektā bija paredzēts atjaunot gājēju barjeras tikai projekta būvdarbu zonā – tik tālu, cik konkrētajā krustojumā tika koriģēti Lielā Ezera ielas pieslēguma rādiusi pie Pils ielas. Vecās margas bija sliktā stāvoklī, savu laiku nokalpojušas, tādēļ tās tika demontētas. Gājēju barjeras ielu pārbūves projektos tiek izvietotas tikai vietās, kur tas ir patiešām ļoti nozīmīgi no satiksmes drošības viedokļa, kur ir lielāks apdraudējums. Tomēr jebkurā gadījumā gājējiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību un drošību, izvēloties, kurā vietā šķērsot ielas braucamo daļu, īpaši jau šajā konkrētajā gadījumā, kur gājēju pāreja no barjerām atrodas pavisam nelielā attālumā. Turklāt pašvaldība ir saņēmusi arī viedokļus no pilsētplānotājiem par to, ka šādu gājēju barjeru mazpilsētai ir par daudz,” atklāj E.Aploka.
Domā par bērnu drošību
Sākoties jaunajam mācību gadam, pie trīs izglītības iestādēm – Alūksnes pilsētas sākumskolas, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” – iespēju robežās rīta stundās un pēcpusdienā dežurē Alūksnes novada pašvaldības policija. “Mūs interesē cilvēku drošība. Apzināmies, ka policijas klātbūtne disciplinē gan autovadītājus, gan kājāmgājējus, tāpēc iespēju robežās cenšamies pie mācību iestādēm, lielākoties pie sākumskolas, nodrošināt policista klātbūtni intensīvākas satiksmes apstākļos. Diemžēl mēs nevaram nodrošināt policista klātbūtni pie visām izglītības iestādēm, jo darbinieku nav tik daudz. Strādājam maiņās, un nevar policistam, kurš strādājis vakara maiņu, likt vēl no rīta dežurēt. Tas gan nenozīmē, ka šīs trīs iestādes kādā ziņā būtu problemātiskas. Prioritāte ir iestādes, kas atrodas tranzīta ielas malā. Tad, kad policists stāv, autovadītājs, ieraugot atstarojošo vesti, samazina ātrumu. To var pat vizuāli redzēt. Iespējams, ātrumu samazinātu tāpat, to es nevaru pateikt, bet tie ir vizuāli novērojumi,” skaidro pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons. Par šīm dežūrām viņi dzirdējuši vienīgi atzinīgus vārdus. Mērķis nav sodīšana, bet cilvēku drošība.
Izmaiņas pie “Pienenītes”
Pēc pašvaldības policijas ierosinājuma Alūksnes novada pašvaldība pie bērnudārza “Pienenīte” labākai ceļa pārredzamībai izgrieza krūmus, atjaunoja stāvvietu krāsojumu, izvietoja ceļa zīmes un ar dzeltenu krāsojumu norādīja vietas, kur automašīnas nedrīkst novietot. “Arī iepriekš pirms gājēju pārejas un pretim vārtiem nedrīkstēja likt automašīnas, bet cilvēki to darīja. Tagad viss ir skaidrs – dzeltens krāsojums un neliek. Lai gan ir indivīdi, kuri to tik un tā neievēro, īpaši, kad uzsnieg pirmais sniegs. Tā ir klajas necieņas izrādīšana pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Ja katru dienu ved bērnu uz bērnudārzu, tad zina, kur drīkst un kur nedrīkst atstāt auto. Atļauties atstāt auto tieši pirms gājēju pārejas ir klaja nekaunība!” norāda A.Tomsons.
Jābūt tolerantiem
Runājot par gājēju pārējām, A.Tomsons atzīst, ka bieži vien paši gājēji ir neuzmanīgi, piemēram, jaunieši nedzird un neredz apkārt notiekošo, jo skatās telefonā un ausīs austiņās skan skaļa mūzika. “Gājējiem jāsaprot, ka pāreja ir vieta, kur jāšķērso brauktuve, bet jābūt tolerantiem un pašiem jārūpējas par savu drošību. Esam konstatējuši gadījumus, kad cilvēks dodas pāri pārejai, nemaz nepaskatoties, vai brauc automašīna. Ir bijuši gadījumi, kad mums zvana satraukta māte un stāsta, ka viņas bērnu kāds autovadītājs nepalaida pāri gājēju pārejai. Varbūt apstākļi bija tādi, ka autovadītājs tiešām nevarēja palaist. Es nesaku, ka nevajag ievērot noteikumus, bet aicinu gājējus saprast arī autovadītājus. Tuvojas ziema, ceļi rīta stundās ir slideni, bremzēšanas ceļi garāki, reizēm pat ir aizsaluši logi, riepas nav darba temperatūrā. Bērniem būtu jāiemāca, ka jāpalaiž braucošā mašīna un tad jāizmanto sava priekšroka. Vispirms ir pašu drošība,” aicina A.Tomsons. Alūksnē satiksme nav tik intensīva, lai nevarētu pagaidīt aizbraucam vienu, divas automašīnas un tad droši šķērsot ielu. Viņš novērojis, ka autovadītāji ir toleranti un respektē gājēju pārejas.
Teksts un foto: Agita Bērziņa
