Drēgnajā laikā vēlamies patverties siltās
telpās ar kūpošu tējas krūzi, tomēr, lai gan labsajūta
parādās, par šādu ainu jau iedomājoties vien, omulīgi siltās
telpas patiesībā var nodarīt kaitējumu jūsu veselībai. Izrādās,
pie vainas ir gaisa kvalitāte telpās, kurās lielākoties pavadām
rudens un ziemas mēnešus.
Ilgstoši – kaitīgs
Cilvēkam ir nepieciešams stabils mitruma līmenis
telpā. Kā atzīst sertificēts klīniskais imunologs
(imunologs-alergologs) Lauris Līcītis, mitra gaisa trūkums telpā
var pastiprināti sausināt gļotādu, līdz ar to zaudējot gļotādas
pamatfunkciju – aizsargspējas. „Cilvēks, kas visu dienu uzturas
telpā ar sausu gaisu, nonākot saskarsmē ar kādiem no slimību
izraisītājiem, nebūs pasargāts – imunitāte būs pazemināta, un
viņš būs pakļauts lielākam saslimšanas riskam,” skaidro
speciālists. Tāpat pārmērīgi sauss gaiss var kaitēt arī
ķermeņa ādai, padarot to jutīgāku pret kairinājumiem,
palielinot risku uz alerģisku reakciju, kā arī paātrinot ādas
novecošanu. „Par vēl vienu alerģiju izraisītāju var uzskatīt
putekļu cirkulāciju, kas sausā gaisā ir pastiprināta. Putekļi
pārnēsā dažādus mikrobus, vīrusus un mikroorganismus, tajā
skaitā arī parazitāros, piemēram, putekļu ērcītes,” sausā
gaisa izraisītās veselības problēmas uzskaita speciālists.
Viņš min, ka ir arī pozitīvi aspekti tam, ka
gaiss telpā ir sausāks par normu, – šādās vietā nemitināsies
pelējuma sēnīte. Pelējums ir viens no ikdienā biežāk
sastopamajiem elpceļu alerģiju izraisītājiem – astmatiskais
bronhīts, astma izpaužas galvenokārt cilvēkiem, kas ir pakļauti
pelējuma sēnītes iedarbībai. Tāpat sausā gaisā atsevišķi
vīrusi, slimību izraisītāji un baktērijas ir mazāk izturīgas.
„Tomēr kopumā jāatzīst, ka sauss gaiss ir cilvēkam
nepiemērots, ilgstoši – kaitīgs, tāpēc jārūpējas, lai
sausais gaiss tiktu mitrināts,” situāciju izvērtēt aicina L.
Līcītis.
Loga atvēršana nelīdzēs
Iestājoties gada aukstākajiem mēnešiem, mēs
mazāk laika pavadām svaigā gaisā, tā vietā izvēloties telpas,
kas bieži vien netiek pietiekami vēdinātas. Tas gan nebūt
nenozīmē, ka laiks jāpavada tikai ārā, bet pareiza gaisa
kontrole telpās gan ir ieteicama. Vasarā cilvēki ver vaļā logus,
aktīvāk laiku pavada ārpus telpām, tāpēc siltajā laikā sausā
gaisa problēmu tik ļoti neizjūtam. Arī ziemā ar loga atvēršanu,
protams, var ielaist svaigu gaisu telpā, bet ilgtermiņā tas nav
risinājums. „Gaisa kvalitāte ir ļoti būtiska cilvēka
veselībai, ne velti mūsu valstī ir izstrādāti normatīvie akti
ar konkrētiem rādītājiem, kas jāievēro. Atverot logu, nevar
regulēt telpas gaisa rādītājus un uzstādīt cilvēka veselībai
nepieciešamos gaisa parametrus, tāpēc kvalitatīvas ventilācijas
sistēmas ir nepieciešamas,” norāda L. Līcītis.
Alerģija vai saaukstēšanās?
Vaicāts, kā atšķirt alerģiju no
saaukstēšanās, L. Līcītis uzsver, ka „tas nav viegli, jo
galvenie simptomi – ūdeņainas iesnas, intensīvas šķavas,
graušanas sajūta acīs – abām veselības problēmām ir vienādi.
Galvenokārt var vadīties pēc atrašanās vietas – ja tā ir
saaukstēšanās, tad simptomi būs nemainīgi visu laiku, neatkarīgi
no atrašanās vietas, tomēr, ja tā ir alerģiska reakcija, tad tā
pastiprināti izpaudīsies, tikai saskaroties ar izraisītāju –
šajā gadījumā ar telpām, kurās nav pietiekama gaisa kvalitāte.”
Kā norāda speciālists, abos gadījumos
nepieciešams vērsties pie ārsta, kurš noteiks atbilstošu
diagnozi un piemērotāko ārstēšanas veidu. Tāpat arī
nepieciešams noskaidrot cēloni, kura dēļ rodas veselības
problēmas.
Kā regulēt mitruma līmeni telpās?
Balstoties uz higiēnas standartiem, mitruma
līmenim telpās vēsajā sezonā jābūt 40-60% robežās, tomēr
centrālās apkures ietekmē šis rādītājs var samazināties pat
trīs reizes. Tik strauja gaisa kvalitātes samazināšanās var ne
tikai atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēka pašsajūtu, bet arī
ietekmēt dzīvniekus, augus un pat telpā esošos priekšmetus,
piemēram, koka mēbeles vai arī grīdas segumu, kas ir jutīgs pret
mitrumu.
Arī Raimunds Skurdenis, automatizēto ēku
vadības sistēmu centra JUNG pārstāvniecības Austrumeiropā
vadītājs, uzsver, ka ierastā telpu vēdināšana, atverot logu,
sausā gaisa problēmu var tikai uz laiku samazināt, bet ne novērst,
un stabilu klimatu iekštelpās šādā veidā nav iespējams
nodrošināt. „Atvērt logu, lai svaigais gaiss palielinātu
mitruma līmeni telpā, ieteicams tikai tad, ja temperatūra ārā ir
virs 0°C. Ja temperatūra ārā ir zemāka par 0°C, arī mitruma
līmenis telpā būs ievērojami pazeminājies. Šajā gadījumā
loga atvēršana tikai veicinās sausā gaisa problēmu, jo
temperatūras atšķirību dēļ mitrums tiks izlaists no telpas,
nevis otrādāk,” skaidro JUNG pārstāvis.
Gaisa mitrinātājs vai dvielis uz radiatoriem
Līdzās pazīstamiem un jau pārbaudītiem
veidiem, kā samazināt sauso gaisu telpās, ir arī vairāki gluži
ikdienišķi, piemēram, mitra dvieļa novietošana uz radiatoriem
vai veļas žāvēšana telpās. Tāpat mitruma līmeņa
paaugstināšanos veicina arī augi un ūdens trauki, kas novietoti
virs sildelementiem.
Mitrs dvielis uz radiatoriem biroja telpā gan
nebūs pats estētiskākais un ērtākais veids, kā mitrināt gaisu
telpā. Viens no risinājumiem ir elektriskais gaisa mitrinātājs,
kas telpā ik pa laikam izplata noteiktu mitruma daudzumu. Sausā
gaisa problēmas telpā var tikt efektīvi risinātas, arī uzstādot
akvārijus, lai gan šajā gadījumā jārēķinās arī ar laiku,
lai akvāriju tīrītu un uzturētu.
Vēl viens veids, kā uzturēt komfortablu gaisa
mitruma līmeni telpās, ir ēku automatizētās vadības sistēmas
uzstādīšana. Ēkas, kas tiek aprīkotas ar šo sistēmu, tiek
sauktas arī par gudrajām mājām, un to galvenā priekšrocībā ir
tā, ka visas gudrās mājas funkcijas tiek apvienotas vienā
sistēmā. Gudrajās mājās apkures un telpu vēdināšanas sistēma
darbojas saskaņoti un kopā – tiklīdz telpā tiek atvērts logs,
sistēma automātiski regulē un samazina apkuri, lai nezaudētu
siltumu. Savukārt uzstādītie sensori pastāvīgi fiksē gaisa
kvalitāti, atvērtus vai aizvērtus logus un durvis, tādēļ tiek
optimāli sildītas vai vēdinātas tikai tās telpas, kurās tas ir
nepieciešams.
Regulē mitruma līmeni, ņemot vērā cilvēku
skaitu telpā
Lielajās biroju ēkās, kur vienā telpā mēdz
strādāt pat vairāk nekā desmit cilvēku, sausā gaisa problēma
mēdz būt īpaši izteikta, un pēdējos gados tā visbiežāk tiek
risināta automātiski. „Automatizētā ēku vadības sistēma ļauj
iestatīt siltuma, gaisa un mitruma parametrus ne tikai atkarībā no
sezonas un laikapstākļiem, bet arī, ņemot vērā cilvēku skaitu
telpās. Tas nozīmē, ka šīs sistēmas nepārtraukti regulē
iekštelpu klimatu un var veiksmīgi funkcionēt gan sabiedriskās,
gan privātās ēkās. Ēku automatizācijai nav nekādu
ierobežojumu,” stāsta R.Skurdenis. „Uz slēdžiem izvietotie
sensori mēra telpā esošo oglekļa dioksīdu (ogļskābo gāzi) un
attiecīgi piemēro gaisa padevi. Tātad, palielinoties cilvēku
skaitam telpā, sistēma automātiski darbosies ar palielinātu
jaudu, vai otrādi – ventilācijas apjoms samazināsies, telpai
sasniedzot uzstādīto gaisa kvalitātes līmeni. Tādejādi
automatizētā sistēma palīdz nodrošināt pastāvīgi svaigu gaisu
un energoefektīvu enerģijas patēriņu,” skaidro R.Skurdenis.
