Kopumā šī ziema varētu būt aukstākā un dziļākā pēdējo piecu gadu laikā. Tā saka laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Viņš
stāsta, ka ziema sāksies lēni un jau novembra otrajā pusē
Austrumlatvijā sals saglabāsies arī dienas laikā. Vēlāk būs arī atkušņi
un līdz decembra vidum īstu ziemu nav ko gaidīt. Laikā ap Ziemassvētkiem
un Jaungadu sals vietām var būt līdz mīnus 10, mīnus 15 grādiem.
Novembra otrajā pusē uz neilgu laiku, vismaz Austrumlatvijā, izveidosies
arī neliela sniega sega, kas līdz Ziemassvētkiem gan noplaks, gan
pieaugs. Pirms Ziemassvētkiem var būt vējainas un nokrišņiem bagātas
dienas, kad vietām var izveidoties bieza sniega sega. Janvārī un
februārī iespējams īslaicīgs kodīga sala periods, kad termometra stabiņš
naktīs dažviet var nokrist līdz mīnus 27, mīnus 30 grādu atzīmei. Sals
neatkāpsies arī marta sākumā, un tikai mēneša vidū sajutīsim pavasara
elpu.
V.Bukšs atgādina, ka pagājušās vasaras pēdējie mēneši bija
nokrišņiem bagāti, ar mainīgām temperatūrām un agra rudens
pieskārieniem. Koki sāka dzeltēt jau augusta beigās, taču, saules
gaismas stundām sarūkot, rudenīgi pelēkajās un mitrajās dienās koku
lapas saēda rūsa. Saulaini, zeltaini rudeņi pārsvarā prognozē mērenu un
mīkstu ziemu. Sarkanbrūni un rūsaini rudeņi paredz sniegainu un aukstu
ziemu. Vērojot turpmāko rudeni un ziemu, nozīmīgs ir tieši lapkritis. Ja
vējains lapkritis, gaidāma ne šāda, ne tāda ziema. Ja rudenī kokiem
lapas ilgi nenobirst, tad būs gara ziema. Ja lapkritī ābelēm atveras
ziedpumpuri, uzzied pa kādam ceriņzaram vai pat jasmīnam, tad var gaidīt
maigu ziemu.
Parasti vasaras nozīmīgajās dienās tiek veidots nākamās
ziemas pamats. Jēkaba diena (25.jūlijs), kas no rīta bija ar miglu, bet
vēlāk kļuva saulaina un silta, paredz, ka ap Ziemassvētkiem būs arī
aukstas dienas. Lazdām riekstu bija daudz, bet daudz bija arī tukšu un
samelnējušu. Pīlādžiem daudz ogu, un egles bagātas ar čiekuriem.
Savukārt ozoliem zīļu un apiņiem galviņu – salīdzinoši maz. Tas norāda,
ka ziemā sniega būs daudz un Ziemassvētki Latvijas lielākajā daļā būs
balti. Tāpat 7.augusts, kas nozīmīgs laika vērojumos, rāda, ka ziemā būs
daudz nokrišņu. 18.augusts, kas pārsvarā bija saulains un mēreni silts,
prognozē mērenu decembri un daudz nokrišņu.
Tagad rudenī koku
dzeltēšana un vēja izkaisītās lapas liecina par salīdzinoši agru,
vējainu un sniegainu ziemu. Dzērves un zosis, kas oktobra sākumā devās
uz siltajām zemēm, norāda uz garu, mitru un aukstu rudeni.
Par to, ka
ziemā var būt dienas ar lielu aukstumu, liecina arī skudras, kas
vasaras nogalē izveidojušas augstus pūžņus. Pērkona negaiss septembrī,
kas dažviet bija, paredz daudz sniega ap Ziemassvētkiem.
Vasaras
pēdējos mēnešos un rudenī šogad vairāk bija slapjš nekā sauss.
Applūdušie lauki un ūdensputni, kuri tajos barojas, vērš uzmanību uz to,
ka pēc Jaungada var būt stiprs sals un turpmāk arī auksts pavasaris.
Savukārt Miķeļa nedēļa, kad pie mums dažas dienas viesojās atvasara,
paredz, ka laikapstākļi marta beigās un Lieldienās (1.aprīlis) būs
jauki.
