Igaunijā pagājušās nedēļas nogalē notika tradicionālais Hānjas 100 kilometru maratons, kurā piedalījās gandrīz 700 dalībnieki no Baltijas valstīm, Somijas un Krievijas. Sacensību centrs bija netālu no Veru sporta centra pie viesnīcas “Kubija”. Līdztekus notika arī Igaunijas MTB čempionāts, tādēļ bija lielāks dalībnieku skaits nekā ierasts.
Ļoti stāvi kāpumi
Alūksnes un Apes novadu šogad sacensībās pārstāvēja mazāk braucēju: alūksnietis Gunārs Rozenbergs, veclaicenietis Ainārs Volts un apenietis Gatis Anerauds, kopumā startēja 78 latvieši. Gatim – vislabākais rezultāts, viņš distancē pavadīja piecarpus stundas. Gunārs centās iekļauties septiņās stundās, bet sanācis par 1,36 minūtēm lēnāk. Ainārs finišēja mazliet pēc astoņām stundām, viņu pievīla tehnika – nācās mainīt riepu. No latviešiem labākais bija Mārtiņš Blūms, kurš finišēja 5.vietā, diemžēl arī viņam plīsa riepa sacensību sākumā, kas liedza cīnīties par uzvaru.
Šogad bijusi grūta trase. Latvijas riteņbraucēju komandas “Rietumu Delfin” mehāniķis Gunārs Dzalbs teicis, ka vairāk tādā nebrauks, jo vairāk bijis jāiet kājām. Arī G.Rozenbergs neatceras, ka būtu bijis tik sarežģīti iepriekšējos gados. Ļoti daudz kalnu – 1700-1800 metri vertikālā kāpuma. Netrūcis arī stāvu nobraucienu. Kaut arī trase tiek mainīta katru gadu, tajā tiek saglabāta ļoti augsta grūtības pakāpe. Šajās sacensībās ir arī izklaides moments, jo pērn Somijas braucējs startējis uzvalkā, kurpēs, ar parastu ielas velosipēdu ar somām sānos un finišējis ne ar to sliktāko laiku. Šajās sacensībās ne visi cenšas sasniegt labāko rezultātu, daudzi vienkārši izbauda braucienu, finišējot vakarā, braucot jau ar ieslēgtām lampiņām.
Ūdens un dubļi
“Bija ļoti daudz dubļu, slapju tīrumu, tikai meža taciņas bija sausas, pielijis tāpat kā pie mums. Grāvjos un tuneļos pilns ar ūdeni, laiks nebija silts, nebija patīkami braukt slapjām kājām. Centos dubļus un ūdeni apiet, nesu riteni. Bija grūti, neesmu vairs jauneklis, bet centos iekļauties septiņās stundās. Diemžēl mazliet pietrūka. Skatījos vecajos rezultātos – vislabāk bija 2014.gadā, kad distanci veicu ātrāk par sešām stundām. Neteikšu, ka biju stipri jaunāks, bet toreiz visiem rezultāti bija labāki, jo bija sausāks, labāk ripoja,” stāsta Gunārs. Viņš sacensībās piedalās jau 8.reizi. Salīdzinot ar MTB sacensībām Latvijā, kur brauc pa taisniem ceļiem, tur nebijis pat distances pa kādu ceļu. Gunāra mērķis ir nobraukt desmit šos maratonus un tikt pie jubilejas medaļas. Pēc pieciem nobrauktiem maratoniem organizatori dāvā šalli ar Hānjas uzrakstiem, bet katram pēc finiša dāvā arī T-kreklu.
Lieliska organizācija
Alūksnieši atzīst, ka organizācija šajās sacensībās ir ļoti augstā līmenī. Trase ļoti labi marķēta, arī serviss pirms un pēc sacensībām labs. Trasē bija servisa punkti, kuros dalībnieki baroti – pirmajā un otrajā ar kūkām, želejām, banāniem, rozīnēm un dzērieniem. Trešajā bijuši siltie ēdieni ar makaroniem, desiņām, medus kūkām. Tad pēdējā varējis tikt pie kolas, arbūziem un smalkmaizītēm.
Arī pēc sacensībām viesnīcā dalībniekus ne tikai ļoti labi pabaro, bet var baudīt baseinu un pirtis, arī āra. Protams, pie tāda servisa dalības maksa arī nav maza – ja piesakās iepriekš, tad tā ir 78 eiro, bet sacensību dienā pārsniegs simtu.
Sezona vēl nav beigusies
Gunārs bez Latvijas diviem lielākajiem maratoniem piedalījās arī Igaunijas maratonos. Startēja arī Ainārs un Guntis Kozilāns, kurš savā grupā bijis starp desmit labākajiem. Piebiedrojušies arī Alūksnes jaunieši. Pārējiem tik labi nav veicies kā viņam, bet iegūta ļoti laba pieredze. Gunāram izdevies uzvarēt pat abus maratonus savā grupā. Viņš ir ļoti gandarīts par to un priecājas par lieliskajām balvām. “Pirmajā tika 200 eiro dāvanu karte, bet otrajā – akumulatora urbjmašīna un lāzera tāluma mērītājs. Nevar salīdzināt ar sacensībām Latvijā, kur uzdāvina vīna pudeli, bet dalības maksu uzliek 20 eiro – brīžiem pat negribas braukt pie mums. Tāpēc arī dalībnieku skaits dažos mūsu maratonos krītas,” viņš saka. Kopā šosezon viņš aizvadījis 28 startus, pat pa diviem vienas nedēļas nogalē. Igaunijā tie bijuši 30-50 kilometri katrā posmā, bet pie mums – apmēram 30.
Vēl Latvijā ir atlicis viens posms SEB MTB maratonā, bet tam pieteicies maz dalībnieku. Gunārs domā – tas tādēļ, ka trases vijas tikai pa līdzeniem ceļiem, tāpēc nestartēs tajā, bet brauks Baložu maratonā, kur ir iespēja pacīnīties par uzvaru savā grupā. Oktobra beigās “Vivus” maratona organizatori rīkos izklaides braucienu, lai apskatītu Veclaicenes vietas. Tur parasti arī alūksnieši piedalās.
— Didzis Bauers
