Šodien, 4.oktobrī, tiek atzīmēta
Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena. Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests (VUGD) ik dienas steidzas palīgā vairākiem
dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē, tāpēc aicina iedzīvotājus
pieskatīt un parūpēties par saviem mīļdzīvniekiem, lai viņi
nenonāktu nelaimē.
Šogad deviņos mēnešos
ugunsdzēsēji glābēji veikuši vairāk nekā 5506 glābšanas
darbus un teju katrs septītais izsaukums jeb 735 gadījumi, kad
palīdzība bija nepieciešama tieši dzīvniekiem. Statistika
liecina, ka visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši
bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem – 395
gadījumos, savukārt 311 gadījumos savvaļas dzīvniekiem un
putniem, bet 29 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem
un mājlopiem.
Ugunsdzēsēju
glābēju palīdzība ir nepieciešama gan laukos, gan arī pilsētās
mītošajiem dzīvniekiem – šogad 294 gadījumos glābēji
steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 275 gadījumos –
dzīvniekiem Rīgā, bet 166 gadījumos devušies uz citām
republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne
tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki,
piemēram, čūskas.
Visbiežāk dažādās nelaimēs
nokļūst tieši kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas
darbiem ir satīti tieši ar kaķiem un šogad jau 325 reizes glābēji
devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem
nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas
šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība
ir putni – 138 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi,
kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi,
vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram,
ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā,
sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī ir izsaukumi uz
glābšanas darbiem, kuros palīdzība bija nepieciešama suņiem,
kopumā 70 reizes, kā arī šogad 67 reizes glābēji steidzās
glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamās ēkās un to pagalmos.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju
glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai
lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši
akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības
nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai
bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika
ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.
Ne visos gadījumos, steidzoties
palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī
izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks,
kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai
atbrīvota aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos
ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir
jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem,
lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram,
dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja
logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu
nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji
glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama
palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai
cietis, tad viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts.
Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē
nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš
nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība
un dzīvība.
VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties
par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc
iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju palīdzība!
