Vai un kur Alūksnē būs monumentāls Latvijas valsts karogs 20 metrus augstā mastā? Šāds jautājums izraisīja garas un beigās pat dusmīgas diskusijas starp Alūksnes novada domes deputātiem septembra tautsaimniecības komitejas sēdē, skatot Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!” – Tēvzemei un brīvībai/LNNK”” Alūksnes nodaļas iesniegumu.
Ilgtermiņa projekts
Biedrība “Latvijas karogs”, kuras valdes priekšsēdētājs ir Saeimas deputāts Rihards Kols (““Visu Latvijai!” – Tēvzemei un brīvībai/LNNK””), Latvijā pirms vairākiem gadiem uzsākusi ilgtermiņa projektu par monumentālu valsts karogu izvietošanu gan vairākos Latvijas novados, gan Rīgā kā dāvanu valsts simtgadē. Sākotnēji biedrība šo iniciatīvu bija iecerējusi īstenot tikai saviem spēkiem un ar ziedojumiem, investoriem, nepiesaistot pašvaldību finansējumu. Alūksnes novada pašvaldība jau 2016.gada septembrī saņēma iesniegumu no biedrības “Latvijas karogs”, ka patriotiski cilvēki vēlas visā Latvijā īstenot šādu kampaņu, lai veicinātu patriotisko audzināšanu, un lūdza arī pašvaldības finansiālu atbalstu. Atzīstot, ka Latvijas valsts karogs ir spēcīgs un nozīmīgs simbols, Alūksnes novada pašvaldība pauda atbalstu šādai iniciatīvai.
Uzradies cits iesniegums
“Piekritām sadarbībai ar biedrību un iespējai daļēji segt izmaksas – pašvaldība segtu un veiktu karoga masta pamatu izbūvi administratīvās ēkas laukumā, iekļaujot šīs izmaksas kādā no projektiem, bet pēc tam sabiedrība varētu ziedot pašam karogam, lai to izvietotu. Par to informējām biedrību, kurai nebija pretenziju. Tagad domē saņemts cits iesniegums no politiskās partijas, kas arī vēlas karogu, tikai citā vietā. Personības tās pašas gan biedrībā, gan politiskajā spēkā, bet vietu grib citu. Vajadzētu saprast, ko vēlas biedrība, ko – politiskais spēks. Varbūt pēc laika uzradīsies vēl kāds politiskais spēks, kas arī gribēs karogu? Nevajadzētu mētāties un ar karogu izspēlēt zemapziņā kaut ko vairāk par patriotismu. Negribētos, ka notiek šķelšanās un katrs sāk izvietot savus simbolus,” teica Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers.
Iedzīvotāju domas vērā
neņem
Par karogam piemērotu vietu Alūksnē iepriekš tika rīkota arī iedzīvotāju aptauja. Toreiz no četrām piedāvātajām vietām – administratīvās ēkas laukums, Miera un Rīgas ielas krustojums, pie Jaunās pils, pie Bībeles muzeja – visvairāk balsu bija par vietu Miera un Rīgas ielu krustojumā. Tomēr ne pašvaldības izraudzītā vieta, ne iedzīvotāju balsojumā noteiktā karoga izvietotājus neapmierina. ““Visu Latvijai!” – Tēvzemei un brīvībai/LNNK”” Alūksnes nodaļas vadītājs Druvis Tomsons, kurš ir arī Alūksnes novada domes deputāts, pauda, ka tagad karogam noskatīta cita vieta. “Likums nosaka, ka pie pašvaldību administratīvajām ēkām valsts karogam ir jābūt, līdz ar to iedzīvotājiem nebūs izpratnes, vai šis lielāka izmēra karogs tiešām ir simbols, kas saistās ar patriotisko audzināšanu. Tādēļ tai jābūt īpašai, labi redzamai vietai, kuras laukumu varētu izmantot publiskiem pasākumiem, piemēram, valsts svētkos. Rīgas un Miera ielas krustojums ir pilnīgi parasta vieta – tā uzvarēja kā absurda vieta. Toreiz bija nepietiekams skaidrojums sabiedrībai,” teica D.Tomsons un atzina, ka arī pats toreiz esot nobalsojis tieši par šo vietu.
Grib pie Bībeles muzeja
Partijas Alūksnes nodaļas iesniegumā, ko skatīja tautsaimniecības komitejā, norādīts, ka tagad Alūksnē simtgades karogu gribētu izvietot laukumā pie Bībeles muzeja. Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitekte Madara Sildega gan vērsa uzmanību, ka šobrīd pašvaldība izstrādā tehnisko projektu administratīvās ēkas siltināšanai un laukuma rekonstrukcijai. Plānots, ka dokumentācija būs gatava novembrī. Tehniskajā projektā ir iekļauta arī vieta simtgades karoga mastam – laukumā tuvāk Latgales ielai. “Negribētos tērēt liekus naudas līdzekļus un laiku, mainot koncepciju. Turklāt simtgades karogam plānots 20 metrus augsts masts – jāievēro augstuma, lieluma, platuma proporcijas. Pie Bībeles muzeja atrodas vairāki vēsturiski objekti – luterāņu baznīca, pats Bībeles muzejs. Ja būs vēl simtgades karogs, radīsies objektu sablīvējums. Ainaviski tā nav piemērota vieta, uz ko norāda arī Alūksnes novada pašvaldības vides dizaina padome. Turklāt tā ir vēsturiska teritorija,” sacīja M.Sildega.
Vajag kārtīgi apdomāt
D.Tomsons atkal iebilda, ka visa Alūksne ir kultūrvēsturiska teritorija, tomēr tāpat izvietoti visādi objekti. “Karogu nevajag uztvert kā objektu – tas ir Latvijas valsts simbols. Simbolam jābūt maksimāli reprezentatīvā un pārskatāmā vietā. Mēs veicām vizualizāciju ar gaisa balonu, lai noteiktu piemērotāko augstumu, secinot, ka tie ir 20 metri. Piemēram, Smiltenē ir 34 metrus garš simtgades karoga masts. Ja šādā tempā viss turpinās, tad līdz valsts simtgadei karogs pie administratīvās ēkas izlikts netiks! Biedrība vairs netic idejai, ka Alūksnē simtgades karogs tiks izvietots iecerētajā vietā, jo administratīvā laukuma rekonstrukcija prasīs zināmu laiku, tādēļ ir piedāvājums par citu vietu. Ja monumentālo karogu Alūksnē neizvieto līdz simtgadei, tad ideja zaudē savu nozīmi,” skaidroja D.Tomsons.
Pašvaldības Plānošanas un teritorijas attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite uzsvēra, ka tehniskais projekts par administratīvo ēku būs gatavs novembrī, tad sludinās iepirkumu, lai nākamgad sāktu būvdarbus. “Vienā stūrītī pirms simtgades svinībām varēs pagūt izvietot lielo karogu. Ja pie Bībeles muzeja, tad gan nepagūs līdz simtgadei,” viņa sacīja.
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka idejas autori nav līdz galam izdomājuši, kā būtu labāk. “Neviena no abām vietām nav īsti piemērota. Tad jau labāk, piemēram, Apes kalnā izvietot šo karogu. Laiks vēl ir – vajag apdomāt kārtīgi, kur būtu patriotiska vieta. Un nav ko iedzīvotājiem prasīt, kur puse tāpat neko nesaprot,” teica A.Melders.
Jautājums paliek atklāts
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atzina, ka karoga masts ir ļoti augsts, tāpēc jārok dziļa būvbedre, bet laukumā pie Bībeles muzeja zem zemes vēl atrodas degvielas tvertnes no kādreizējās degvielas uzpildes stacijas. “Ir bažas, ka, ierīkojot pamatus, var nodarīt kādu neapzinātu kaitējumu,” pauda J.Čugunova. M.Sildega iebilda, ka nevar balstīties tikai uz iedomām – vajag pierādījumus. “Šobrīd diskutē tikai atsevišķas personas, bet nav skaidrs, ko vēlas sabiedrība. Vajag atzinumu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, jo šī ir kultūrvēsturiska vieta, varbūt vēl kāda eksperta atzinumu,” uzstāja M.Sildega.
Dz.Adlers norādīja, ka uz šo laiku biedrībai jau vajadzēja būt savāktiem ziedojumiem Alūksnes karoga izvietošanai, bet to vēl nav. Deputāte Viola Aija Kaparšmite vērsa uzmanību, ka par uzlikto karogu būs jāgādā arī ikdienā un tas jāmaina – kurš to darīs? Atbilde neizskanēja. Pēc garām diskusijām vienojās, ka pašvaldība biedrību informēs par otru iesniegumu, esošo situāciju un taujās par turpmāko rīcību.
