Šonedēļ “ManaBalss.lv” Saeimā iesniedza vairāk nekā 11 200 Latvijas iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu, kas aicina likvidēt iespēju deputātiem atturēties balsojumā. Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem balsot “par”, “pret” vai “atturēties”. Balsojums “atturas” ir atturēšanās pēc formas, bet “pret” pēc būtības. Lai pieņemtu lēmumu, balsīm “par” jābūt vairāk nekā balsīm “pret” un “atturas” kopā. Tas nozīmē, ka balsojums “atturas” faktiski ir balsojums “pret”. Daudzos parlamentos, tajā skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespējas atturēties. Vai arī vietējās pašvaldībās deputātiem būtu jāliedz balsot atturoties?
Slēpti nobalso “pret”
Laimonis Sīpols, Alūksnes novada domes deputāts
Tas būtu pareizi. Jābalso ar “jā”, kas ir “par”, vai “nē”, kas ir “pret”. Šobrīd runā par Saeimu, bet to visu vajadzētu attiecināt arī uz pašvaldībām. Jā, arī es pats reizēm balsojumos esmu atturējies, bet esmu to darījis tādēļ, ka jautājums nav bijis skaidrs. Atturēšanās principā ir balsošana “pret”. Ar “atturas” tāpat nenobalo “par”, bet slēpti nobalso “pret”. Ja nebūtu iespējas atturēties, cilvēkam tomēr būtu jāizlemj būt “par” vai “pret” – tikai divi viedokļi un cita nebūtu. Jā, pastāv iespēja balsojumā nepiedalīties vispār. Līdz šim to izmantojām, ja jautājums bija saistīts ar konkrēta deputāta uzņēmējdarbību, tuviem radiniekiem. Taču nepiedalīties balsojumā būtu muļķīgi. Ja tu nāc uz sēdi, tad ar jautājumiem ir jāiepazīstas un jābalso “par” vai “pret”. Vidusceļa nav. Deputātam būtu jābūt savam viedoklim visos jautājumos. Tādēļ viņš ir ievēlēts Saeimā vai pašvaldībā, un ar izskatāmajiem jautājumiem jāiepazīstas, jāpauž savs viedoklis. Ja tikai sēž, visu laiku “atturas” un viedokļa nav, ko tad viņš tur dara? Nedomāju, ka Alūksnes novada pašvaldībā deputāti pārāk bieži “atturas”. Es pat teiktu – dara to reti. Pieļauju, ka Saeimā “atturas” ir kā spēlēšanās. “Atturas”, lai būtu neitrāls, bet patiesībā ir “pret”. Variants, ka “atturas” nepieskaita pie “pret” un arī ne “par”, neder. Tad lēmumus nepieņemsim, nebūs kvoruma.
Kā trijnieks vecajā sistēmā
Ivars Kalniņš, Apes novada domes deputāts
Atbalstu. Kas ir atturēties? Ne šis, ne tas. Ja salīdzinām ar skolu, vecajā sistēmā – trijnieks: ne nu ieskaitīts kā četrinieks, ne nu neskaitīts kā divnieks. Esmu par to, lai deputātiem būtu tikai divas izvēles – “par” vai “pret”. Var nepiedalīties balsojumā, bet šo iespēju izmantojam, ja jālemj jautājumi, kuri deputātu skar personīgi. Piekrītu risinājumam, ka “atturas” neieskaitītu pie “pret” balsīm. Tas būtu loģiski, bet ir bažas par nepieciešamo kvorumu. Taču jautājums ir par to, vai deputātam var nebūt viedoklis. Protams, arī pats esmu kādreiz “atturējies”, jo to drīkst darīt. Mums Apes novada domē ir bijis, ka vairākums “atturas”, jo par jautājumu nav skaidrības. Atturēties var vienīgi nebūtiskos lēmumos vai arī, ja jālemj par pēkšņu jautājumu, kurš nav uz sēdi pietiekami sagatavots un izdiskutēts. Ja deputāts ir zinošs, var balsot “par” vai “pret”, bet ja informācijas ir par maz, lai izlemtu? Parasti komitejās visus jautājumus kārtīgi izdiskutējam, reizēm pat stundām ilgi, un tad domes sēdē atliek vien balsot. Kamēr nav kopsaucēja, nemaz uz sēdi jautājumu nevirzām. Tādēļ Apes novada domes sēdes ir īsas un konkrētas – visi zina, kā balsos. Jā, balsojam vienprātīgi, jo esam iepriekš daudz strādājuši, runājuši, diskutējuši. Komitejās ne vienmēr visi uzreiz esam vienisprātis, bet kopsaucējs ir jārod, lai no lēmuma būtu jēga visam novadam.
Deputātam jābūt viedoklim
Uldis Tiltiņš, pensionārs
Jau kopš seniem laikiem “atturos” ir nevajadzīgs. Katram ir jābūt savam viedoklim. Izšķirošos jautājumos viedoklim ir jābūt. Piemēram, Saeimā, lemjot par to, vai veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā, puse atturējās. Vai tā var būt? Tas bija izšķirošs lēmums. Tādēļ esmu tikai par to, ka jābūt “par” un “pret”. “Atturas” tad, ja deputāts nav zinošs un nevar lemt par jautājumu. Bet vai tā var būt, ka deputāts nav zinošs? Esmu ievērojis, ka Saeimā ilgi debatē par nenozīmīgiem jautājumiem, piemēram, ko ļaut skolēniem skolās ēst, tā vietā, lai runātu par nozīmīgām lietām. Par skolēnu ēdināšanu lai runā citi speciālisti. Vai tad tas jārunā Saeimā? Ir daudz svarīgākas lietas! Man arī nesaprotami, ko deputāti tik bieži sanāk uz sēdēm – gandrīz katru dienu. Kādreiz sasaukumi bija retāk. Par deputātiem, kuri balsojumos “atturas”, es kā cilvēks neko labu nedomāju. Viņš tur tikai sēž un ne par ko neatbild. Vispār esmu arī pret anonīmiem rakstiem un publikācijām, kurās nenosauc cilvēka vārdu. Ja ir vainīgs, tad lai raksta vārdu un ir atbildīgs par izdarīto. Ja cilvēks ir pārkāpis likumu, tad viņa vārda atklāšana nevar būt viņa kādu tiesību pārkāpums. Jāsauc vārdā, citādāk neko nepanāksim!
