Ja sākotnēji graudu un dārzeņu ražas novākšana laika apstākļu dēļ
bija apgrūtināta galvenokārt Vidzemē un Latgalē, tad šobrīd lietavu dēļ
ar ražas novākšanu ir problēmas visā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja
biedrībā “Zemnieku saeima”.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle un kooperatīva “Mūsmāju
dārzeņi” priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzina, ka augusts Kurzemē un
Zemgalē bija sauss, tāpēc pilnvērtīgai augu veģetācijai vitāli trūka
mitruma. Savukārt patlaban – ražas novākšanas laikā – ir pārāk mitrs un
lietains. Pretēja situācija ir Latgalē un Vidzemē, kur visu vasaru bija
vēss un mitrs un arī šobrīd situācija nav uzlabojusies. Ražas novākšana
ir apgrūtināta, jo ar traktortehniku ir neiespējami uzbraukt uz lauka,
tehnika vairāk tiek lauzta, nekā novākta raža. “Ja augustā vēl cerējām
uz siltu un saulainu septembri, tad šobrīd visas cerības ir izzudušas,”
atzina Strazdiņa.
Viņa sacīja, ka siltumu mīlošu dārzeņu kultūru veģetācija ir
apstājusies, jo gaisa temperatūra naktīs samazinājusies līdz +6, +7
grādiem, tāpēc dārzeņu audzētāji vairs necer novākt kabaču un gurķu
ražu. Patlaban ir jāsāk novākt ķirbjus, jo to augšana ir apstājusies un
drīzumā var sekot pirmās salnas. Kavēta arī kartupeļu ražas novākšana,
jo trīs dienas pirms to novākšanas nedrīkst būt lietus, lai tos
kvalitatīvi uzglabātu ziemai. Uz lauka vēl var atrasties burkāni un
kāposti, ja vien tie nesāk no mitruma bojāties. “Kopumā šis gads ir
skarbs un pēdējo dienu laikapstākļi liecina, ka ne tikai pret
lauksaimniekiem Latgalē un Vidzemē, bet arī Kurzemē un Zemgalē,” atzina
Strazdiņa.
“Zemnieku saeima” valdes locekle un Salacgrīvas novada zemnieku
saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka
“Robežniekos” labība jau ir nokulta, taču ziemāju graudaugu sēja kavējas
lietavu dēļ. “Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas
kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir
kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un
vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50-70% labības laukus,” sacīja
Alpa-Eizenberga.
Viņa piebilda, ka laika apstākļu dēļ arī pārējiem lauksaimniekiem
kavējas ziemāju sēja. Tāpat daudzām saimniecībām šogad ienākusies
sliktas kvalitātes kukurūza – tā ir maza un nekvalitatīva. Tā kā
“Robežnieki” izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, ar kukurūzu
ir paveicies, taču lietainā laika dēļ ir problēmas ar tās novākšanu.
“Zemnieku saeima” biedrs, Kuldīgas novada zemnieku saimniecības
“Jokas” saimnieks Jānis Uzulēns atzina, ka pēdējās divas nedēļas Kurzemē
katru dienu ir mazākas vai lielākas lietavas, un pagājušās nedēļas
nogalē nokrišņu daudzums bijis salīdzinoši ļoti liels. Jau vairāk nekā
nedēļu uz laukiem nav bijuši kombaini un jebkuri citi lauku darbi ir
apgrūtināti. Nav iespējams nedz apstrādāt augsni ziemāju sēšanai, nedz
iesēt pašus ziemājus. Šobrīd Kurzemē nav nokulti aptuveni 40% labības
lauku, savukārt no kopējām platībām iesēti tikai 15-20% ziemāju
graudaugu sējumu. Tāpat nav iespējams sagatavot arī otro vai trešo
pļāvumu lopbarībai, jo lauki ir pārāk mitri, lai traktortehnika uz tiem
varētu uzbraukt.
“Zemnieku saeima” valdes loceklis, Mazsalacas novada zemnieku
saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš atzina, ka plūdi Latgalē
un Vidzemē apliecina nepietiekamās kulšanas un kaltēšanas jaudas. Tā kā
lauksaimnieki labību kuļ, neraugoties uz laika apstākļiem, graudu
mitrums ir augsts un kaltēšanas jaudas krītas. Tiem lauksaimniekiem, kam
lielāko labības īpatsvaru veidoja ziemāju graudaugu sējumi, labības
lauki ir gandrīz nokulti. Kopumā nokults no 50 līdz 70% labības. Ražas
ir labas, bet lopbarības kvalitātes.
Līvānu novada ogu audzētāja “Sutru ogu dārzs” agronoms Kristaps
Kunrads pastāstīja, ka pēc milzīgajām lietavām, kas Latgalē un daļā
Vidzemes radīja plūdus, ir pagājušas vairāk nekā trīs nedēļas, bet
situācija būtiski nav uzlabojusies. “Ilgu laiku pie gatavajām mellenēm
nebija iespējams piekļūt, kā rezultātā pārgatavojās aptuveni divas
tonnas melleņu. Ja vidēji tirgus cena ir 6-7 eiro kilogramā, tad
zaudējumus varam aprēķināt 12 000-14 000 eiro robežās,” atzina Kunrads.
Viņš pastāstīja, ka šobrīd ūdens līmenis ir mazinājies, tomēr ogu
lasīšana joprojām notiek ar garajiem gumijas zābakiem un ogas
negatavojas tā, kā cerēts – tām vitāli trūkst saules un siltuma. Kunrads
teica, ka applūdušos tuneļus un laukus centies pieteikt apsekošanai
kompensāciju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā, taču saņēma negatīvu
atbildi, jo ogas, ilggadīgie stādījumi nesot iekļauti kompensāciju
sarakstā. Tajā pašā laikā, neraugoties uz zaudējumiem, “Sutru ogu
dārzam” ir jāmaksā algas darbiniekiem un nākamie ienākumi būs tikai
nākamgad.
“Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā,
kas dibināta 1999.gadā. “Zemnieku saeimas” biedri ir gandrīz 900 mazas
un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk
nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība
54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās
nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
