Arī Alūksnes novada lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zeme atrodas plūdu skartajā platībā, piemēros atkāpes, administrējot tiešmaksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus. Mūsu novada lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties arī valsts kompensācijām, ko daži jau ir izdarījuši. Jāuzsver gan – kompensāciju saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā produkcija noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā. Kompensēt paredzēts tikai bojā gājušo graudaugu, dārzeņu un kartupeļu platību, un zaudējumus lauksaimniekiem būs iespējams segt tikai daļēji.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva informē, ka no Alūksnes novada lauksaimniekiem līdz šim saņemts maz pieteikumu kompensācijas saņemšanai. “Ir pieteikumi no Jaunannas, Liepnas, Mālupes zemniekiem. Kā zaudējums pieteiktas 72 tonnas siena, graudaugu platības. Zemnieki vēl nogaida ar pieteikumu iesniegšanu, jo cer, ka graudus tomēr varēs nokult vismaz lopbarībai. Platības apsekojam arī ar satelīta palīdzību – ja redzams, ka situācija kritiska, teritorija applūdusi, tad ne vienmēr vēl tērējam resursus, lai brauktu to aplūkot klātienē. Zemniekiem problēmu daudz – vērtējam objektīvi un adekvāti, lai viņi varētu saņemt no valsts vismaz to, kas iespējams,” saka S.Indričeva.
Ja veldrē – kompensācija nepienākas
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Aija Kaparšmite norāda – lauksaimnieki vēl cer, ka daba ļaus kaut ko vēl vērst par labu. “Valsts atbalsts pienāksies tikai gadījumos, ja pilnīgi viss izaudzētais gājis bojā. Tie varētu būt, piemēram, zirņu sējumi. Apes novada zemnieki ir interesējušies par siena rulonu zaudējumu, bet, tā kā Apes novadā nav izsludināta ārkārtas situācija, uz valsts kompensāciju viņi šoreiz nevar pretendēt. Turklāt jāuzsver – siena rulonus kompensēs tikai tad, ja zemniekam ir savs ganāmpulks, nevis gadījumos, ja siena ruloni sagatavoti, piemēram, pārdošanai. Manuprāt, ļoti lieli zaudējumi zemniekiem ir arī tādēļ, ka labība laukos sagāzta veldrē – diemžēl par to valsts kompensācija šoreiz nav paredzēta,” saka V.A.Kaparšmite.
Būs atvieglojumi
Zemkopības ministrijā informē, ka platībmaksājumu saņemšanas nosacījumiem neattiecinās termiņu zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo stādījumu rindstarpu izpļaušanai un papuves aparšanai, jo šīs platības apsaimniekošana prasa ilgāku laiku. Tiešmaksājumu saņemšanai neattiecinās minimālās ražības ieguves prasību saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām sēklām un cietes kartupeļiem. Tāpat arī plūdu nodarītos bojājumus meliorācijas sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei, lai saņemtu tiešos maksājumus un platībmaksājumus.
Tāpat arī, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegumu, var tikt par vienu gadu pagarināts noteiktais projekta īstenošanas termiņš un sasniedzamo rādītāju izpilde. Lauksaimniekiem arī nepiemēros soda sankcijas par minimālo ieņēmumu prasības neizpildi marķētās dīzeļdegvielas iegādei un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam.
Ņems vērā vidējās izmaksas
Zaudējumu apmēru rēķinās, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajai kultūrai. Kopējo kompensāciju izmaksai nepieciešamo summu aprēķinās, ņemot vērā visu apzināto bojā gājušo platību novados, kuros izsludināta ārkārtējā situācija.
Lauksaimniekiem līdz 2.oktobrim bojā gājusī platība ir jāpiesaka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vai Lauku atbalsta dienesta reģionālajās iestādēs.
— Līga Vīksna
