Kompensācijas par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā radītājiem
zaudējumiem saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā produkcija
noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā, aģentūru LETA informēja Zemkopības
ministrijā (ZM).
“Kompensāciju saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā
produkcija noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā. Kompensēt paredzēts
tikai bojā gājušo graudaugu, dārzeņu un kartupeļu platību, un zaudējumus
lauksaimniekiem būs iespējams segt tikai daļēji,” informēja ministrijā.
ZM atgādina, ka lauksaimniekiem līdz 2.oktobrim Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta
(LAD) reģionālajās iestādēs ir jāpiesaka bojā gājusī platība, lai
iespējami operatīvi varētu apzināt situāciju un platību apsekot.
Apsekošanas fakts tiek fiksēts elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un
dokumentēts arī fotogrāfijās.
Tāpat ZM informēja, ka saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu
29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā lauksaimniekiem, kuru
lauksaimniecības zeme atrodas plūdu skartajā platībā, var tik piemērotas
atkāpes, administrējot tiešmaksājumus un Lauku attīstības programmas
(LAP) pasākumus. Tostarp uz platībmaksājumu saņemšanas nosacījumiem
neattieksies termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo
stādījumu rindstarpu izpļaušanai un papuves aparšanai, jo šīs platības
apsaimniekošana prasa ilgāku laiku. Tiešmaksājumu saņemšanai
neattiecinās minimālās ražības ieguves prasību saistītā atbalsta
saņemšanai par sertificētām – zālāju, labības, kartupeļu – sēklām un
cietes kartupeļiem. Tāpat arī plūdu nodarītos bojājumus meliorācijas
sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību
izpildei, lai saņemtu tiešos maksājumus un LAP platībmaksājumus.
Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja iesniegumu, LAP pasākumu
administrēšanā ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpilde (projektu
uzsākšana, komersanta izveidošana, kredīta pierādīšana, būvatļaujas un
iepirkuma dokumentu iesniegšana) var tikt noteikta ne vēlāk par
2018.gada 30.septembri.
Balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegumu, par vienu gadu var
tikt pagarināts arī noteiktais projekta īstenošanas termiņš un noteikta
sasniedzamo rādītāju izpilde līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne
zemāka par normatīvajos aktos noteikto, pieļaujot 10% toleranci.
Vērtējot projektos noteikto mērķu sasniegšanu, tiks ņemta vērā reālā
situācija un pagarināts uzraudzības periods vai piemērotas atkāpes.
Tāpat lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas par minimālo ieņēmumu
prasības neizpildi marķētās dīzeļdegvielas iegādei un bioloģiskās
lauksaimniecības atbalstam.
LETA jau ziņoja, ka no 4.septembra līdz 2.oktobrim lauksaimnieki,
kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši
lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, var
pieteikties kompensāciju saņemšanai.
Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā
deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada
ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti
par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems
saimniecības, ja tām LAD dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti
lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka
sagatavotais siens gājis bojā plūdu dēļ.
Zaudējumu apmēru rēķinās, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz
hektāru attiecīgajai kultūrai. Kopējo kompensāciju izmaksai nepieciešamo
summu aprēķinās, ņemot vērā visu apzināto bojā gājušo platību novados,
kuros izsludināta ārkārtējā situācija.
Tāpat vēstīts, ka Saeima vakar atbalstīja Ministru kabineta lēmumu
par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecības jomā 29 novados
Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales. Iepriekš Ministru kabinets nolēma
29 novados izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecības sektorā,
tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils,
Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes,
Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes,
Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils,
Salas un Aknīstes novados. Kā atbildīgā institūcija par darbību
koordināciju ārkārtas situācijas laikā noteikta ZM.
