Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmajās divās pieteikšanās dienās
– vakar un aizvakar – no lauksaimniekiem kopumā saņēmis 65 pieteikumus
platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai par spēcīgo lietavu un plūdu
rezultātā bojā gājušajiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem un
sagatavoto sienu, aģentūrai LETA pastāstīja LAD pārstāve Agate Zālīte.
Tostarp Austrumlatgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saņemti
28 pieteikumi, Dienvidlatgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē –
11, Viduslatvijas reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē – viens un
Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saņemti 25
pieteikumi.
Zālīte sacīja, ka no kopumā 65 platību apsekošanai saņemtajiem
pieteikumiem astoņas platības jau ir apsekotas, tostarp četras
Dienvidlatgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un četras –
Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.
Kopējā līdz šim pieteiktā bojā gājusī lauksaimniecības kultūraugu
platība, kas 2017.gadā deklarēta Vienotajā iesniegumā, ir 2556,69
hektāri, kopējā pieteiktā bojā gājusī šogad stādītā ziemāju sējumu
platība, kas bija paredzēta 2018.gada ražai, ir 170,87 hektāri, bet
kopējais līdz šim pieteiktais bojātā siena daudzums ir 626,9 tonnas.
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Liene
Jansone aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik nav novākta raža no vairāku
desmitu tūkstošu hektāru lielas platības. Šī platība gan laika gaitā
varētu samazināties, un lauku nokulšanas jeb ražas novākšanas apjoms būs
atkarīgs no laika apstākļiem.
LAD Eiropas Savienības Tiešo maksājumu departamenta direktors Aigars
Šmelds aģentūrai LETA teica, ka lauksaimnieku interese par iespēju
saņemt kompensācijas par bojā gājušajiem lauksaimniecības kultūru
sējumiem un sienu ir liela. LAD saņēma daudzus telefona zvanus un jau
pirmajās divās dienās saņemti 65 informācijas pieteikumi, tajā skaitā
pirmajā pieteikšanās dienā – 24 pieteikumi. Visvairāk pieteikumu esot
saņemts LAD Austrumlatgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē un
Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē.
Viņš piebilda, ka LAD lielāko pieteikšanās aktivitāti platību
apsekošanai sagaida pirmajās divās līdz trijās nedēļās. “Aktivitāte
lielā mērā būs atkarīga no tā, kādi tuvākajā laikā būs laika apstākļi
plūdu skartajās teritorijās. Daļa lauksaimnieku vēl cer, ka varēs novākt
ražu,” sacīja Šmelds.
Jau ziņots, ka no 4.septembra līdz 2.oktobrim lauksaimnieki, kuriem
spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības
kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, var pieteikties kompensāciju
saņemšanai.
Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā
deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada
ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti
par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems
saimniecības, ja tām LAD dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti
lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka
sagatavotais siens gājis bojā plūdu dēļ.
Zaudējumu apmēru plānots rēķināt, ņemot vērā noteiktās vidējās
izmaksas uz hektāru attiecīgajām kultūrām. Tās tiks segtas daļējā
apmērā. Kopējā kompensāciju izmaksai nepieciešamā summa tiks aprēķināta,
ņemot vērā apzinātās bojā gājušās platības.
Tāpat ziņots, ka valdība nolēmusi 29 novados Latgalē, daļā Vidzemes
un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā,
tostarp Aglonas, Aknīstes, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas,
Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu,
Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Salas, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes,
Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils
novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29.
augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību
koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta ZM.
