Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece atgādina, ka arī nereģistrētās attiecībās ir jāsakārto īpašuma tiesības, lai partnera nāves gadījumā otra puse nepaliktu bez īpašuma tiesībām. Viņa norāda, ka likuma priekšā nereģistrēts pāris ir divi sveši cilvēki, tādēļ viena partnera nāves gadījumā var rasties konfliktsituācijas, sadalot īpašuma tiesības, un risinājumi var būt tikai divi – testaments vai mantojuma līgums. Jāuzsver, ka mantojuma līgumam ir prioritāte pret testamentu, turklāt vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Ir svarīgi, ka abām pusēm un arī citiem tuviniekiem ir skaidrība par to, ko aizgājējs vēlas attiecībā uz viņa mantu. Pats galvenais atcerēties, ka gadījumos, ja aizgājēja pēdējā griba nebūs dokumentēta, cilvēka vietā lems likums, un nereģistrētās attiecībās esošie, lai cik saskanīgas un ilgas tās būtu, likuma priekšā ir divi sveši cilvēki.
Zinu šādu gadījumu
Iveta Bičkovska, alūksniete:
Protams, šādas lietas būtu jānokārto jau tad, kamēr cilvēki ir dzīvi. Zinu šādu gadījumu, kad pāris nodzīvoja kopā gandrīz 20 gadus un sievietes dzīvesdraugs nomira. Tā nu sieviete palika bez mājas, jo uzradās šī vīrieša bērni, kuriem tad arī savajadzējās māju. Diemžēl sievieti arī izlika no mājām. Nezinu gan, ko tādos gadījumos darīt, jo valsts priekšā neko nevar pierādīt. Nezinu arī, kā valsts šādos gadījumos varētu palīdzēt. Protams, varētu palīdzēt ar mājokli, taču tas šķiet maz ticams. Diemžēl tāda ir situācija, un ikvienam būtu jāpadomā par šīm lietām.
Varētu ieviest kopdzīves reģistrēšanu
Guntars Priedītis, zvērināts advokāts:
Tā tas tiešām ir, ka gadījumos, ja starp cilvēkiem nav sakārtotas šīs lietas, vienas puses nāves gadījumā otrai nepienākas itin nekas. Situāciju var risināt, ja šim pārim ir kopīgi bērni, jo tad, piemēram, māte var tikt vismaz pie kāda labuma vai stabilitātes caur bērnu. Diemžēl, bet likumiski tik tiešām cilvēkiem, kuri nav padomājuši par šīm formalitātēm, nekas nepienākas. Protams, ir izskanējusi arī doma par to, ka Latvijā varētu ieviest kopdzīves reģistrēšanu. Neesmu gan pašreiz saskāries ar šīm novitātēm, un šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir. Latvijā mantojuma tiesības balstītas uz radniecību un tajās netiek ņemtas vērā nekādas cilvēciskās attiecības. Pašreiz šis jautājums izskanējis arī portālā “Manabalss.lv”, kurā cilvēki izteikuši vēlmi par to, lai Latvijā tiktu pieņemts kopdzīves likums. Iniciatīvas iesniedzēji norāda, ka Satversmes 110.pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts aizsardzība šobrīd nav pieejama nelaulātiem pāriem – partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā, nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā, nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.
Riski parādās sarežģītās dzīves situācijās
Anita Grīvniece, Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja:
Visnotaļ esot par juridiski sakārtotām attiecībām un noslēgtu laulību, gribu uzsvērt, ka reģistrēt laulību nemaz nav sarežģīti. Tam nepieciešama gatavība uzņemties atbildību, pienākumus un saistības par otru cilvēku, vēlēšanās mainīt ierasto lietu kārtību un nedaudz apņēmības, lai atnāktu uz dzimtsarakstu nodaļa uzrakstīt iesniegumu laulības reģistrācijai. Laulību reģistrē jebkurā dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no dzīvesvietas. Iesniegums pēc šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem derīgs sešus mēnešus no tā iesniegšanas brīža. Laulību var reģistrēt, arī klātesot tikai diviem lieciniekiem. Jebkurā gadījumā esam respektējuši laulības slēdzēju vēlmes. To var izdarīt arī darbdienās. Esam bijuši liecinieki dažādām situācijām, kad nereģistrētas attiecības “atspēlējas”. Straujajā dzīves ritmā dažkārt nedomājam un nepieļaujam to sliktāko scenāriju un domājam, ka ar mums nekas tāds nenotiks. Neatkarīgi no tā, cik gadu pavadīts saskanīgās attiecībās, veidojot un kopjot vienu īpašumu, nereģistrēta kopdzīve ir divu likuma priekšā svešu cilvēku savienība. Ja aizgājēja pēdējā griba nebūs dokumentēta, cilvēka vietā lems likums, un nereģistrētās attiecībās esošie likuma priekšā ir divi sveši cilvēki. Viens no risinājumiem īpašuma tiesību sakārtošanā nereģistrētās attiecībās ir testaments, kurā dzīvesbiedrs novēlējis īpašumu vai vismaz daļu no tā savai otrai pusei. Otra iespēja ir noslēgts mantojuma līgums. Faktiskās kopdzīves attiecību riski arī parādās tieši smagās un sarežģītās dzīves situācijās, piemēram, kādam no kopdzīves partneriem ejot bojā, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām, rodoties strīdiem par uzturlīdzekļu, kopīga īpašuma sadali vai kredīta atmaksu. Laulību reģistrācijai ir ne tikai juridiska nozīme, bet arī būtiska sociālā vērtība.
