Ir iegūts laiks un jāveic mājasdarbs – tāds ir īsais rezumējums pēc pirmdienas Saeimas koalīcijas sēdes Rīgā, kur diskutēja par Alūksnes slimnīcas nākotni. Sēdē piedalījās arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
A.Dukulis norāda – pašvaldībā jau 14.jūlijā saņemta veselības ministres Andas Čakšas parakstīta vēstule, kurā norādīts, ka trīs mēnešu laikā (līdz 1.novembrim) ministrijā jāiesniedz informāciju, kas apliecina, ka Alūksnes slimnīcā ir pietiekams ārstu – speciālistu skaits, lai saskaņā ar prasībām II slimnīcu līmenim varētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī. Pēc tam ministrija atkārtoti izvērtēs slimnīcas dalījumu atbilstošā pakalpojumu sniedzēju līmenī.
Reforma – arī Alūksnē
“Vēstule uzreiz nosūtīta arī slimnīcai un deputātiem. Pirms Saeimas koalīcijas sēdes piedalījos arī Zaļo un zemnieku savienības valdes sēdē, kur klāt bija arī A.Čakša. Kopumā – neviens nav par to, ka Alūksnē jālikvidē slimnīcu, bet arī Alūksnē jāveic reforma, lai būtu pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzlabojumi. Pastāvēju uz to, ka Alūksnē jābūt 24 stundu NMP slimnīcai, kam piekrīt arī ministrija, bet jautājums ir par pakalpojumu klāstu. Ministrija uzstāj, ka mums jāizanalizē, cik slimnīcā ir pakalpojumu saņēmēju, kāds ir potenciāls pakalpojuma sniegšanai nākotnē, kāds ir ārstu nodrošinājums, kvalifikācija,” saka A.Dukulis. Ministrijas uzstādījums esot: lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, jābūt kvalificētam personālam pietiekamā daudzumā. “Ministrei šobrīd pieejami dati, ka Alūksnē ne visās kategorijās ir atbilstošs speciālistu nodrošinājums – mums jāpierāda, ka tā nav,” saka A.Dukulis.
Alūksnei jābūt izņēmumam
Joprojām tiek runāts par sadarbības teritorijām. Alūksnei rekomendējamais sadarbības virziens ir uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, kas ir 120 kilometru attālumā. A.Dukulis uzskata – visas slimnīcas tomēr nevar vienlīdz nostatīt un ielikt līmeņos – Alūksnei, atrodoties pierobežā, jābūt izņēmumam, jo 90 minūšu laikā nevar pacientu pārvest uz reģiona slimnīcu Valmierā. “Attālums ir pamatarguments, turklāt acīmredzams un izmērāms, uz kuru “spiežam”,” saka A.Dukulis.
II līmeņa slimnīcai jāsniedz arī dzemdniecības pakalpojumi. Alūksnē dzemdību nodaļa tika likvidēta 2008.gada sākumā. A.Dukulis uzskata, ka arī tas varētu būt izņēmuma gadījums, jo visus pārējos II līmeņa pakalpojumus Alūksnes slimnīca spēj nodrošināt. “3 mēnešu laiks panākts kā kompromiss. Alūksnes un Apes novadu domes politiski izdarījušas visu, lai Alūksnē būtu 24 stundu slimnīca – tagad slimnīcas valdes locekļiem profesionāli jāparāda, ka Alūksnes slimnīca ar saviem resursiem spēj sniegt tos pakalpojumus, ko ministrija pieprasa ar savām reformām. Tiklīdz slimnīca būs sagatavojusi kompetentu materiālu, atkal brauksim uz ministriju pārstāvēt novada intereses,” saka A.Dukulis.
Mājasdarbu jāveic ātrāk
A.Harju uzskata, ka mājasdarbu slimnīcai jāveic ātrāk nekā trīs mēnešu laikā. “Diemžēl ministre norādīja uz speciālistu trūkumu Alūksnes slimnīcā un to, ka dažiem ārstiem ir jau cienījams vecums – 78, 72, 70 gadi… Par dzemdniecību nerunājām – ne to prasa, ne vajag atjaunot Alūksnē, bet pārējos profilus gan vajag. Jā, ir daudz rezidentu, bet viņi vēl mācās 3.kursā un fiziski visu laiku nav uz vietas slimnīcā. Šobrīd ministrijas dati nesakrīt ar slimnīcas datiem – patiesība jāmeklē kaut kur pa vidu. Manuprāt, ja Alūksne kādu no nosacījumiem nevar izpildīt, jāvēršas ministrijā, pie Ministru prezidenta, lai palīdz risināt un lai mūsu slimnīcai būtu īpašs statuss,” saka A.Harju.
Viņa uzsver, ka jau 2016.gadā valstī tapis dokuments, kas nosaka: Alūksnes, Viļakas un Mērsraga teritorijas Latvijā ir izņēmuma gadījumi, jo no šīm teritorijām uz reģionālajām slimnīcām nevar nodrošināt pacientu nogādi 90 minūšu laikā. “Tukšums jānosedz II līmeņa slimnīcai – tā ir Alūksne. Dokumentā arī uzsvērts, ka stacionāro pakalpojumu pieejamību Alūksnes novada apkārtnē risinās Nacionālā politikas plānošanas dokumenta līmenī – to nelems ne Ministru Kabinets, ne Veselības ministrija. Ministrija tam piekrīt, bet tad Alūksnei jāspēj sniegt atbilstošus pakalpojumus,” saka A.Harju. Viņa piebilst – uz “mājasdarba izpildes laiku” valstī apturēta Eiropas finansējuma sadale slimnīcām.
Maksā stipendijas
rezidentiem
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja un Alūksnes novada domes deputāte Maruta Kauliņa norāda – nevar izteikt apgalvojumus, ka Alūksnes slimnīcā šobrīd nav speciālistu nodrošinājuma. “Šā gada pavasarī Veselības inspekcija Alūksnes slimnīcā veica pārbaudi par speciālistu diennakts dežūru nodrošināšanu stacionārā un atzina, ka pārkāpumu nav, viss atbilst Ministru Kabineta noteikumu Nr.1529 prasībām. Par to ministrija ir informēta. Ja vēlreiz vajag, iesniegsim ministrijai datus par kadriem, tehnisko nodrošinājumu. Arī pašvaldībai steidzamības kārtā sniegsim prasītos datus,” saka M.Kauliņa.
Viņa atgādina, ka šobrīd Alūksnes novada pašvaldība apmaksā ķirurģijas un traumatoloģijas rezidentiem maksas studijas, bet internistam, ģimenes ārstam, neiroloģijas, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas specialitāšu rezidentiem stipendijas. Tas tiek darīts, lai reģionam piesaistītu jaunos speciālistus, par ko valsts šobrīd negādā. “Šobrīd nav laiks politiskajai retorikai, kas tikai traucē medicīnisko darbu un satrauc mediķus. Alūksnes slimnīcā darbs rit kā ierasts,” uzsver M.Kauliņa.
Skaidrība būs oktobrī
Skaidrojumu taujājām arī Veselības ministrijā, kur norāda – slimnīcu iedalījums četros līmeņos izstrādāts, ņemot vērā prognozēto pieprasījumu pēc veselības aprūpes, pieejamos resursus, tai skaitā esošo un nākotnes vajadzību pēc cilvēkresursiem, kā arī veselības aprūpes kvalitātes saistību ar sniegto pakalpojumu apjomu. “Slimnīcu sadalījums ir iekļauts Veselības ministrijas izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, ko plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau jūlijā. Ņemot vērā pakalpojuma kvalitātes saistību ar sniegto pakalpojumu apjomu, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana ietver ne tikai pakalpojumu koncentrāciju un paplašināšanu attiecīga līmeņa slimnīcās, lai optimizētu resursus, bet arī nodrošina kvalitātes līmeņa uzturēšanai pietiekamu apjomu un savlaicīgu piekļuvi slimnīcas pakalpojumiem augstākajos līmeņos īsākā laika periodā. Atbilstoši diagnozei pacients tiek nogādāts nekavējoties uz atbilstošā līmeņa slimnīcu, kur var saņemt pilnu pakalpojuma klāstu atbilstoši pacienta stāvoklim,” saka Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Viņš uzsver – slimnīcās sniedzamās palīdzības apjoma noteikšanu un slimnīcu sadarbības teritoriju veidošanas nosacījumu noteikšanu veiks līdz šā gada 1.oktobrim.
