Pasaules čempionāts orientēšanās sportā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam notika mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Pasaules čempionātā šogad piedalījās kopumā 50 valstis – Latviju pārstāvēja izlase 12 sportistu sastāvā, starp kuriem bija arī novadnieks un orientēšanās kluba “Alūksne-Ape” pārstāvis Edgars Bertuks, kurš startēja stafetē.
Vīriešu komandā pirmo etapu veica Andris Jubelis. Divas distancē pieļautās kļūdas finišā ļāva ierasties 11. vietā, 1 minūti 45 sekundes aiz tābrīža līderiem, Francijas komandas. Otrajā etapā stabils un precīzs sniegums bija Mārtiņam Sirmajam, kurš Latviju pacēla 7. vietā pavisam sasniedzamā attālumā no pirmā piecnieka, savukārt vietu noturēt, bet ne uzlabot izdevās trešā etapa veicējam E.Bertukam.
“Gāja diezgan haotiski jau no paša sākuma. Noteikti būtu palīdzējis, ja iepriekšējā dienā es varētu skriet vidējo distanci. Apvidus izrādījās tehniskāks nekā visās piedāvātajās treniņu vietās. To gan es zināju no Andra un Mārtiņa stāstītā, bet pagāja krietns laiks, kamēr “ielasījos” kartē. Nemaz necentos skriet līdzi Igaunijas komandai un Ukrainai, jo sapratu, ka tas var beigties ļoti slikti. Neizdevās atrast plūdumu, vismaz distances pirmajā daļā. Otrajā jau mazliet nomierinājos un bija labāk. Rezultāts nav ne tuvu tāds, ko vēlējos laika izteiksmē. Protams, bija patīkams pārsteigums, ka finišā tomēr esam septītie. Acīmredzot arī citiem tieši tehniskajā ziņā negāja labāk,” pēc finiša teica E. Bertuks.
Latvijas vīru komandai veikt stafeti prasīja 1 stundu 41 minūti 28 sekundes. Vietu piecniekā nodrošinātu par 17 sekundēm ātrāks rezultāts. Vīriešu konkurencē kopumā startēja 35 komandas.
Sacensības klātienē vēroja arī sporta darba organizators Alūksnes novadā Vilnis Veļķeris. Viņš atzīst, ka bijām ļoti tuvu 5.vietai. Līdzjutējus un klubu OK “Alūksne/Ape” uztrauc, ka priekšā ir Latvijas čempionāta nozīmīgākās distances, kurās alūksnieši ir stipri – vidējā distance un stafete, bet E.Bertuks runā par atkārtotas operācijas vajadzību, jo trenējoties un startējot izjūt sāpes operētajā kājā. “Sacensības vēroju arī profesionālā jomā, kā tās tiek rīkotas. Var teikt, ka organizatoriski neko neatpaliekam no viņu līmeņa, varbūt esam pat mazliet priekšā, jo sacensības domājam pārdomātāk. Protams, lielie ekrāni un sekošana līdzi tajos, televīzija – neesam tik labi pat Latvijas līmenī. Bet domāju, ka, sadarbojoties kopā ar citiem sporta veidiem kā biatlonu, slēpošanu vai populāro riteņbraukšanu un skriešanu, tas būtu atrisināms,” spriež V.Veļķeris.
