Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā
8000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa
no visiem Latvijas dižkokiem. Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts
simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un
Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk iniciatīvu „LV100 Dižošanās”.
Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos
dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai
personībai visatbilstošāko dižkoku.
Noderīga informācija, kā meklēt un kartēt
dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv,
Tur arī izveidota lietotājam ērta karte, kur apskatīt jau esošos
dižkokus un pievienot jaunus. Digitālajā kartē ievietotos datus
par atrastajiem kokiem pēcāk pārbaudīs un norādītos kokus dabā
apsekos Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Ja koks atbildīs
noteiktajiem standartiem, to reģistrēs oficiālajā dižkoku
reģistrā un pie tā izvietos atpazīstamības zīmi.
Iniciatīva „LV100 Dižošanās” turpina
Latvijas valsts simtgades aizsākto aicinājumu, dāvināt savu laiku
labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu
nozīmīgas lietas.
Dižkoki ir savu sugu vecākie un lielākie
eksemplāri. Daudzos gadījumos tie ir nozīmīgi un izcili ainavas
elementi – dabas krāšņuma un varenības apliecinājumi. Tiem ir
arī liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā – mājvieta
daudzām dzīvo organismu sugām, tostarp retām un apdraudētām.
Bieži dižkokiem ir arī kultūrvēsturiska nozīme – ar tiem
saistās vēstures notikumi, tie ir vēstures liecinieki cauri gadu
simtiem. Tie stāsta Latvijas un Latvijas cilvēku stāstu, līdzīgi
kā valsts simtgades svinību atklāšanā šā gada 4.maijā ap
Latvijas robežu iestādītie simts ozoli stāstīs par šo koku
stādītājiem un Latviju, kāda tā ir šobrīd.
Līdz šim Latvijā visvairāk atrastie dižkoki
ir ozoli, priedes un liepas. Mazāk apzinātas ir egles, priedes un
bērzi. Mežos dižkoki ir retāk sastopami, vairāk tie meklējami
klajās vietās, senlejās un upju ielejās, parkos, alejās, senās
māju vietās, parkos un kāpās gar jūru.
