Klāt vasaras saulgrieži – laiks, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts. Nezinu kādēļ, bet ir izjūta, ka šogad tie ātrāk nekā citus gadus ir apskrējuši gada ritējumu un jau atkal klaudzina pie durvīm, rosinot tos sagaidīt rimti, bez ikdienas ierastās steigas, ieklausoties sevī. Zāļu dienu un Jāņus uzskata par vislatviskākajiem svētkiem, kurus vismazāk ietekmējušas svešas vēsmas, to pirmsākumi aizsniedzas nepārskatāmā pagātnē – zemkopju saules kulta laikos. Īsti svinamais laiks ir 21. vai 22.jūnijs – kā nu katru gadu astronomiski iekrīt saulgriežu punkts. Par to, ka svinam pāris dienas vēlāk, parūpējusies kristīgā baznīca, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24.jūnijā. Pēc seniem nostāstiem par Jāņiem un Jāņa dēliem drīkstējuši saukties tikai svēti vīri, kuri senču ticību uzturējuši tautā. Ja salīdzinām mūsdienas un senatni, tad gan motivācija, gan pati Jāņu svinēšana stipri atšķiras. Ik gadus arvien straujāk attālināmies no tā tradicionālā dzīvesveida, kas mūs saistīja ar dabu, kur Jāņu rituāls bija neatņemama sastāvdaļa. To darīt lielākajai daļai cilvēku liek šodienas dzīves ritms, laikmets. Tomēr tajā pašā laikā ir, gribas teikt, laimīgie, kuri arī šodien spēj atrast savu vietu pie dabas un dzīvot ar to saskaņā. Protams, šodienas laikmetā nav vairs iespējams, ka visa cilvēce tā dzīvotu, jo progress to vienkārši nepieļaus, tomēr ir izņēmumi, kas pamazām rosina arī pārējos apstāties kaut uz mirkli un ieklausīties. Ieklausīties un klausīties – tas, ko šodien prot vairs retais, jo lielākā daļa zina tikai savas iespējas un to, kas pienākas.
Tiem, kuriem Jāņi ir tikai kārtējie svētki, lai izdodas tos pavadīt tā, kā iecerēts! Tiem, kuriem Jāņi ir kas maģiskāks, kuri vēlas saņemt, izjust un uzkrāt enerģiju, kas šajā laikā sasniedz kulmināciju dabā, lai tas arī izdodas – vienatnē, uzticamu draugu pulkā, bet lai izdodas! Arvien vairāk ir to, kuri saka, ka visa noteicējs ir pats cilvēks – tikai paša varā ir sajust, zināt, kā rīkoties. Kā saka floriste Santa Luguze mūsu avīzes rakstā par vainagu pīšanu: pēc kuras zāles roka pļavā sniedzas, tā arī cilvēkam ir tobrīd vajadzīga. Bet, lai zinātu, kā rīkoties labāk, ir jāmeklē atbildes uz daudziem jautājumiem. Lai daļu no tām izdodas atrast tieši šāgada Zāļu vakarā!
