Tieslietu padome vakar atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos
rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānus Rīgas, Kurzemes,
Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalā, saskaņā ar kuriem 2018.gadā
tiks pabeigta tiesu teritoriālā reforma Latvijā, informē Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
No 2018.gada
15.februāra reorganizēs Alūksnes rajona tiesu un zemesgrāmatu
nodaļu, pievienojot to Valmieras rajona tiesai un tās sastāvā
esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu –
Vidzemes rajona tiesa un attiecīgi – Vidzemes rajona tiesas
zemesgrāmatu nodaļa.
Lai izlīdzinātu tiesnešu noslodzi un samazinātu neizskatīto
lietu apjomu pirmajā instancē, Tieslietu padome nolēma ar
2017.gada 1.jūliju vienu tiesneša amata vienu amata vietu no Alūksnes
rajona tiesas uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.
Sākotnēji tiesu reforma tika ieviesta Rīgas tiesu apgabalā,
apvienojot Vidzemes priekšpilsētas un Centra rajona tiesu, kā arī
pievienojot Siguldas un Jūrmalas tiesas Rīgas rajona tiesai. No
2016.gada 1.februāra reforma tika ieviesta Latgales tiesu apgabalā,
izveidojot divas rajona (pilsētas) tiesas – Rēzeknes un
Daugavpils tiesu, kurām attiecīgi pievienotas Balvu un Ludzas un
Preiļu un Krāslavas tiesas. Kopš reformas sākuma no 34 vispārējās
jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesām šobrīd Latvijā ir 26
rajona (pilsētas) tiesas. Reformu noslēdzot, Latvijā būs deviņas
vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesas.
Tiesu teritoriālo reformu Tieslietu ministrija virza ar mērķi
risināt tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus
problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgs
tiesvedības ilgums viena veida lietās, mazā tiesnešu skaita dēļ
apgrūtinātā vai neiespējamā tiesnešu specializācija un lietu
sadales nejaušības nodrošināšana.
Tieslietu padomes sēdē klātesošie Kurzemes, Vidzemes un
Zemgales apgabaltiesu priekšsēdētāji pauda tiesu gatavību
izpildīt reformas prasības, kaut gan vairums tiesu reformu uzņem
ne ar atbalstu, bet ar samierināšanos. Lielākās bažas ir par
tiesu pieejamību lietu dalībniekiem, tiesnešu specializācijas
nodrošināšanu, organizatoriskiem jautājumiem, tehnisko
nodrošinājumu un tiesu darbinieku darba perspektīvām.
