Ļoti grūti mainīt valdošo
politisko spēku diktētās, bieži ačgārnās norises visā valstī,
bet mēs noteikti varam cīnīties par savām konkrētām,
sabiedrībai svarīgām lietām – tā teikt – fronte tēva pagalmā.
Šādās situācijās Tautas cerība ir iedzīvotāju izvirzīti
varas pārstāvji -deputāti, kuriem Tauta uztic un deleģē savu
tiesību aizstāvību cerot, ka viņi šo pienākumu veiks
godprātīgi, pēc sirdsapziņas, pirmā vietā liekot iedzīvotāju
intereses.
Mūsu skatījumā nav neviena
ekonomiski pamatota argumenta, lai liegtu Alūksnes, Apes un blakus
novadu iedzīvotājiem saņemt savlaicīgu, kvalitatīvu neatliekamo
medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī.
Sākotnēji nav izprotama veselības
ministres kategoriska nostāja, ka Alūksnes slimnīcas darbalaiks ir
jāsamazina, neņemot vērā, ka tad netiek izpildītas Pasaules
Bankas izvirzītās kvalitātes prasības par stacionēšanas laiku
un pieļaujamiem attālumiem. Ministre ilgstoši ignorē gan
statistikas datus par reālo neatliekamo pacientu plūsmu, gan to, ka
Alūksnes ģeogrāfiskais novietojums un infrastruktūra novadā
prasa specifisku, unikālu pieeju un risinājumu, ko jau atzinuši
pastāvīgie Veselības ministrijas ierēdņi, augsta ranga valdošās
partijas politiķi, pat premjers un valsts prezidents. Tomēr viņa
apzināti kavē samaksu Alūksnes slimnīcai par ārstētajiem
neatliekamiem pacientiem, kuri mūsu slimnīcā stacionēti ar
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu pēc valstī
pastāvoša MK apstiprināta hospitalizācijas plāna, kategoriski
atsakās palielināt pacientu stacionēšanas kvotu, tā mākslīgi
radodot finanšu deficītu Alūksnes slimnīcai.
Skaidrojums izrādās vienkāršs.
Likvidējot Alūksnes slimnīcu, ārstnieciskās kvotas un paredzamie
ES struktūrfondu miljoni tiks novirzīti uz kaimiņos esošo
privātslimnīcu (izkrāpta novadu iedzīvotājiem un ieķīlāta
bankā), kura pieder veselības ministres padomniecei.
Privātslimnīcas īpašnieki vairākkārtīgi publiski paziņojuši,
ka viņus interesē tikai peļņa, kas norāda, ka nākotnē viņi
negrasās sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību novadu
iedzīvotājiem, ko apstiprina jau tagad notiekošā neatliekamo
pacientu plūsma uz blakus esošām slimnīcām.
Lai likvidētu Alūksnes slimnīcu,
tika izmantoti dažādi paņēmieni un represijas, ieskaitot atklātus
draudus slimnīcas valdes priekšsēdētājai. Tā kā tie nedeva
vēlamo rezultātu, tika izmantots politiski – partejisks spiediens
uz novada vadību. Un šajā mirklī atklājās bēdīga patiesība,
ka ir kangari, kuri deputāta amatu uztver kā bonusu un iespēju,
pirmkārt, uzlabot savu materiālo stāvokli un veidot politisko
karjeru, nevis kalpot Tautai.
Laiks visu saliks pa vietām,
parādot, kurš ir kurš.
