Ielūkojoties dažādos ziņu portālos, tā vien šķiet, ka kvalitatīvas ziņas šajos portālos sastāda maksimums 10 % no visa satura. Pārējais – kā saglabāt attiecības; piecas pozas, kuras vīriešiem patīk gultā; slavenības to un šito; vēl kādi pāris naidu kurinoši pētījumi – kad tad tieši mums uzbruks Krievija. Cilvēki, protams, vēlas būt informēti, bet nav jau citu opciju. Ziņu aģentūras LETA mājaslapā ziņas var uzmeklēt tikai tie cilvēki, kuriem ir pieeja šīm datubāzēm. Tie parasti ir uzņēmumi, kā arī dažādi Latvijas ziņu portāli. Ja godīgi, negribas vairs īpaši nevienu no tiem vērt vaļā, ja nu vienīgi tad, kad sirds sailgojas pēc dzeltenās preses. Latvijā trūkst objektīva un analītiska ziņu portāla, kurā ziņas nebūtu jau apcakinātas ar viedokļiem un nevajadzētu rakties cauri ārzemju slavenību peripetijām. Tas pats attiecas arī uz televīziju, kurā pārsvarā mēs vērojam to, ko nu kurš kanāls piedāvā. Ne vienmēr tā ir tā saturīgākā izklaide un objektīvākās ziņas. Arī man, protams, patīk šad tad palasīt dzelteno presi un ielūkoties citu cilvēku dzīvē, jo tāda jau ir cilvēku daba – būt ziņkārīgiem! Bet mums ir jāmācās šo ziņkārību vadīt pareizajā virzienā. Problēma ir tajā, ka mēs varam izvēlēties, vai iegādāties dzelteno presi, bet nevaram regulēt šī satura iekļūšanu interneta ziņu kanālos. Protams, pašiem jābūt kritiski domājošiem un nevajag lasīt to, kas neinteresē, bet ielūkosimies kaut vai šodien pazīstamākajos Latvijas ziņu portālos: gribi vai negribi, bet acu priekšā izlec “ziņas” par Kardašjanu ģimeni; pieciem veidiem, kā saglabāt laulību, vai pieciem padomiem, kā labāk izšķirties. Žēl, ka izklaide nereti ir svarīgāka par saturu. Tāpēc jau mums patīk “Ugunsgrēks” un “Hameleonu rotaļas”. Mēs it kā atpūšamies no ikdienas, jo kāpēc gan prāts būtu jāpiegružo ar ko nopietnu. Pilnībā piekrītu! Taču skumdina, ka arī ziņas un nopietns saturs nereti nevar nokļūt līdz dzirdīgām ausīm, jo to aizēno jaunais ziņu pasniegšanas veids, kurā vienmēr jābūt kam šokējošam. Tam, kam mēs atļaujam ienākt mūsu informatīvajā telpā, būtu jābūt gluži kā sabalansētam uzturam: ja mēs ēdam par daudz ēdiena bez satura – mums trūkst enerģijas un mēs paliekam neizvēlīgi. Un tad jau mūs ir ļoti viegli “piebarot” arī ar propagandu un tā saucamajām neīstajām ziņām. Sekosim līdzi tam, kas veido mūsu informatīvo telpu un cik tajā ir telpas kritiskai domāšanai! Ja tur šādas telpas nav, ir pienācis laiks veikt kādu revīziju interneta vietnēs un TV kanālos, kurus skatāmies diendienā.
