Par spīti uzskatam, ka vairums gados
jaunu cilvēku kāro pēc darbavietas galvaspilsētā, jauniešu vidū
valda pretējs viedoklis – 40% vēlētos strādāt tuvāk savai
dzīvesvietai, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA)
maijā veiktā aptauja. Taču aptaujas dati atklāj, ka, pēc
iedzīvotāju domām, uzņēmēji baidās algot jauniešus bez
iepriekšējas darba pieredzes. Visvairāk par to ir pārliecināti
iedzīvotāji Kurzemē (90%) un Latgalē (88%).
Aicinot iedzīvotājus dalīties ar
savu pieredzi par to, kā viņi ieguvuši savu pirmo darbavietu,
katrs trešais (35%) atzina, ka pirmo darbavietu palīdzējuši
atrast draugi, paziņas vai ģimenes locekļi. Teju tikpat bieži
(32%) aptaujātie arī uzņēmušies iniciatīvu paši un pirmo
darbavietu ieguvuši, par darba iespējām interesējoties pie
potenciālajiem darba devējiem. Kā liecina rezultāti, tieši
rīdzinieki (36%), meklējot darbu, visbiežāk lūguši palīdzību
draugiem, paziņām un ģimenes locekļiem, bet vidzemnieki (45%) un
zemgalieši (41%) vairāk iniciatīvu uzņēmās paši,
interesējoties par darba iespējām pie potenciālā darba devēja.
Tikai retais darbu ieguva ar mācību iestādes starpniecību (9%)
vai piesakoties vakancēm, kas izvietotas sludinājumu portālos
(13%).
„Kā vēsta aptaujas rezultāti,
liela daļa (87%) aptaujāto piekrīt, ka uzņēmēji baidās algot
jaunus cilvēkus, jo viņiem trūkst nepieciešamās darba pieredzes.
Par to zināmā mērā liecina arī fakts, ka vairums iedzīvotāju
meklējuši darbu, izmantojot draugu un paziņu palīdzību, kā arī
tas, ka tikai neliels respondentu skaits (13%) pirmo darbavietu
ieguvuši, piesakoties oficiāli izsludinātām vakancēm. Tieši
tāpēc mēs jauniešiem piedāvājam iespēju ar valsts un Eiropas
Savienības fondu atbalstu strādāt pie darba devējiem un iegūt
darba tirgū tik nepieciešamo pieredzi, kas vienlaicīgi arī darba
devējiem ļauj iegūt jaunus, vērtīgus un perspektīvus
darbiniekus. Īstenojot nodarbinātības pasākumus jauniešiem, esam
secinājuši, ka vairums jauno cilvēku kļūst par labiem
speciālistiem, – viņi ir enerģiski, zinātkāri, moderni
domājoši un mūsdienu tehnoloģijas labi pārzinoši,” komentē
NVA īstenotā ESF projekta „Jauniešu garantijas” vadītāja
Laima Mirzojeva.
Vaicājot, kādi iedzīvotājiem ir
bijuši lielākie šķēršļi pirmās darbavietas meklēšanā,
respondenti Rīgā (51%) un Kurzemē (44%) norāda, ka viņiem
piedāvāta pārāk zema darba samaksa. Aptaujātajiem Vidzemē (33%)
un Zemgalē (39%) traucējis pieredzes trūkums, bet Latgalē (40%)
bijusi pārāk niecīga darbu izvēle. Tāpat vairums Vidzemē (32%),
Zemgalē (34%) un Latgalē (32%) dzīvojošo atzīst, ka dzīvesvietas
apkārtnē vienkārši neesot bijis darba, kas licis meklēt iespējas
citā pilsētā.
Neskatoties uz nosauktajām grūtībām,
lielākā daļa (32%) iedzīvotāju atzīst, ka savu pirmo
darbavietu, sākot no meklēšanas brīža, ieguvuši jau vienas
nedēļas laikā, turklāt visveiksmīgāk tas izdevies tieši
Vidzemē (37%) dzīvojošajiem. Salīdzinoši bieži aptaujātie
darbu atraduši arī pēc divām nedēļām (16%) vai mēneša (21%).
Bet ievērojami retāk (9%) darba meklējumiem bija jāvelta ilgāks
laiks, piemēram, pusgads vai gads.
NVA direktore Evita Simsone norāda:
„Ja jaunietim patstāvīgi neizdodas atrast darbu, viņam jānāk
uz NVA filiāli, jāreģistrējas un jāsaņem mūsu speciālistu
atbalsts. Katram jaunietim tiks noteikti tieši viņam nepieciešamie
nodarbinātības vai apmācību pasākumi, kas sekmēs viņa
iekļaušanos darba tirgū. Pateicoties ESF projekta „Jauniešu
garantijas” atbalstam, daudzi jaunieši ir veiksmīgi uzsākuši
darba dzīvi. Piemēram, pēc pasākuma „Pirmā darba pieredze
jaunietim” pabeigšanas jau drīzumā pastāvīgā darbā
iekārtojas 90% jauniešu.”
Noskaidrojot, kas, pēc iedzīvotāju
domām, jauniešiem būtu jādara, lai veicinātu savu konkurētspēju
tirgū, par būtiskāko aptaujātie norāda personīgo īpašību
izkopšanu – patstāvības, atbildības, mērķtiecības,
komunikācijas un citu prasmju attīstīšanu (85%), taču neiztikt
arī bez valodu apguves (62%). Izvērtējot citus būtiskus faktorus,
iedzīvotāji Vidzemē (34%), Latgalē (30%) un Zemgalē (22%)
piekrīt, ka jāizmanto iespējas iesaistīties brīvprātīgajā
darbā, kas ļauj uzkrāt vērtīgu pieredzi. Taču aptaujātie Rīgā
(28%) un Kurzemē (28%) uzskata, ka jauniešiem jādodas ārzemju
apmaiņu braucienos, kas paplašina gan redzesloku, gan veiksmīgāk
ļauj apgūt svešvalodas.
Pētījums tika veikts 2017. gada
maijā sadarbībā ar pētījuma aģentūru „RAIT”, tajā
piedalījās 700 respondentu vecumā no 16 līdz 65 gadiem.
